Katrs “paldies!” un pacienta smaids motivē strādāt tālāk un neizdegt, par to pārliecināta infektoloģe IVETA JUKŠINSKA. Viņai darba pilnas rokas: attīstot ambulatoro infektoloģiju Daugavpilī, cīnoties par Covid–19 pacientu dzīvību, Daugavpils medicīnas koledžā medicīnas māsas un ārstu palīgus skolojot par infekcijas slimībām.
Bažas par to, ka gripas sezona varētu pārklāties ar jau esošo Covid–19 pandēmiju un vēl vairāk noslogot veselības aprūpes sistēmu, tomēr nepiepildījās. 2020.–2021.gada gripas sezonu var raksturot ar neraksturīgi zemu vīrusa cirkulāciju visā ASV teritorijā.
Covid-19 vakcīnas, kas pieejamas Amerikas Savienotajās valstīs un Eiropā nodrošina aizsardzību pret četriem galvenajiem koronovīrusa variantiem, kas šobrīd izplatās pasaulē.
Zinātnieki ir noskaidrojuši mehānismus, kas saistīti ar ožas zudumu pacientiem, kas inficēti ar SARS-CoV-2 dažādās slimības stadijās. Pētnieki atklāja, ka SARS-CoV-2 inficē maņu neironus un izraisa pastāvīgu epitēlija un ožas nervu sistēmas iekaisumu.
Vīriešiem ir augstāks risks nopietnām komplikācijām, kas saistītas ar Covid–19 infekciju. Visā pasaulē rādītāji ir līdzīgi – no Covid–19 nāvēm 60 % ir vīriešiem. Pastāv vairākas teorijas, kas cenšas skaidrot šo atšķirību, kā vienas no tām – estrogēnu ietekme uz infekcijas procesa gaitu, AKE2 gēna ekspresija X hromosomā un robustāka imūnās sistēmas aktivācija sievietēm.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir paaugstināts risks saslimt ar smagu Covid-19 gaitu, salīdzinot ar cilvēkiem bez cukura diabēta. Jautājums, uz kuru jāatbild, ir tas, vai visiem cilvēkiem ar cukura diabētu ir paaugstināts smagas Covid-19 gaitas risks, vai arī šajā grupā var identificēt arī specifiskus riska faktorus.
Šobrīd visa pasaule cīnās ar Covid–19 vīrusa izraisītajām akūtajām komplikācijām. Iepriekšējā pieredze ar SARS un MERS epidēmijām norāda, ka vīruss negatīvi ietekmē organismu ilgtermiņā un komplicējas ar kardiopulmonālām, metaboliskām, neiropsihiskām slimībām. [3]
Dati Veselības statistikas datubāzē šobrīd rāda, ka 2020. gadā Latvijā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 235 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. 2019. gadā vēlīni atklāto gadījumu (CD4 šūnu skaits zem 350 vai pacientam jau ir klīniski simptomi) īpatsvars bija 63 %! Tas ir nepiedodami liels skaitlis, ko mazināt var tikai sabiedrības un mediķu izpratne par agrīnu testēšanu un terapijas sākšanu.
Telavivas universitātē veiktā pētījumā atklāja, ka SARS-CoV-2 britu variants (B.1.1.7) ir par 45 % lipīgāks nekā sākotnējais vīrusa variants. Pētnieki analizēja datus par 300 000 polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testiem.
Mazkustīgums ir saistīts ar smagāku Covid-19 gaitu un paaugstinātu nāves risku, secināts lielā ASV veiktā pētījumā. Pētījuma mērķis bija salīdzināt hospitalizācijas, uzņemšanas intensīvās terapijas nodaļā biežumu un mirstību Covid-19 pacientiem, kuri bija mazkustīgi, kuri bija nedaudz aktīvi vai kuri bija aktīvi atbilstoši fizisko aktivitāšu vadlīnijām
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
