Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir uzsākusi reģistrācijas pieteikuma vērtēšanu monoklonālo antivielu kombinācijai <em>Ronapreve</em>. Šīs zāles satur divas monoklonalās antivielas kasirivimabu un imdevimabu un ir paredzētas Covid-19 ārstēšanai un profilaksei. Reģistrācijas pieteikumu ir iesniedzis uzņēmums Roche Registration GmbH.
Pacientiem ar Covid-19 augsts ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir saistīts ar paaugstinātu nāves risku un ilgstošu uzturēšanos intensīvās terapijas nodaļā (ICU), liecina jauns pētījums, kas publicēts žurnālā PLOS ONE.
Ar Covid–19 hospitalizēti pacientiem ir paaugstināts trombembolijas un nāves risks. Šobrīd optimālākā tromboprofilakses deva augsta riska pacientiem nav noteikta.
Covid-19 pandēmijas laikā ir bijusi daudz neskaidrību par to, cik ilgi imunitāte ilgst pēc tam, kad nevakcinēts cilvēks ir inficēts ar SARS-CoV-2. Tagad zinātniekiem ir atbilde. Spēcīga aizsardzība pēc dabiskas infekcijas ir īslaicīga.
Pacienti ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām ir ar paaugstinātu Covid–19 risku, lielākoties imūnsupresīvo medikamentu, tādu kā glikokortikosteroīdu, lietošanas dēļ. Šo medikamentu lietošana var ietekmēt arī vakcīnas atbildreakciju. Šīs meta–analīzes mērķis bija noskaidrot, kāda bijusi pacientu ar imūnmediētām iekaisīgām slimībām seroloģiskā atbildreakcija uz Covid–19 vakcīnu.
Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.
Pētījumos tiek lēsts, ka pat trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai. Antibiotiku lietošanas pratība mūsdienās ir būtiska, jo mikroorganismu rezistences rādītāji aug strauji, bet līdzekļi, ar kuriem doties prettriecienā, nāk lēni.
Perifēri intravenozi katetri (PIK) ir visbiežāk lietotās medicīniskās ierīces slimnīcās visā pasaulē. To radītas infekcijas ir salīdzinoši reti sastopamas, bet lielākoties izpaužas ar smagu klīnisko gaitu, tāpēc svarīgi tās novērst.
Apsverot pieejamo zinātnisko pierādījumu kopumu un neatkarīgo ārējo ekspertu padomdevēju komitejas apspriedes, FDA grozīja līgumu par Pfizer-BioNTech Covid-19 vakcīnu, lai atsevišķās populācijās, piemēram, riska grupām un veselības aprūpē nodarbinātajiem, atļautu revakcināciju.
Covid-19 infekcija grūtniecības laikā var būt saistīta ar smagu slimības gaitu mātei. Amerikas Savienotajās Valstīs ir apstiprināta viena vakcīna pret Covid-19 un divas ir atļautas lietošanai grūtniecēm. Līdz šim dati par Covid-19 vakcīnas drošumu mātēm galvenokārt iegūti no pasīvās uzraudzības, un pētījumos trūkst salīdzinošās grupas ar nevakcinētām mātēm.
Katru gadu Latvijā bērnu dzimst arvien mazāk. 2025. gadā piedzima 11 637 bērni, kas ir par 9,7 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. [1] Arī Eiropas Savienībā tiek novērota līdzīga tendence, kopējais dzimstības koeficients samazinājās no 1,38 bērniem uz vienu sievieti 2023. gadā līdz 1,34 bērniem uz vienu sievieti 2024. gadā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2001. gada. [2] Būtu kļūdaini secināt, ka jaunieši un īpaši vīrieši mūsdienās vienkārši nevēlas bērnus.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
