Par ērču pārnestajām slimībām runāts un rakstīts daudz, tomēr šī problēma ir aktuāla visos Latvijas reģionos. Diemžēl statistika liecina, ka inficēto ērču skaits un inficēto pacientu skaits ar ērču pārnestajām slimībām turpina pieaugt.
Neķirurģiska ārstēšana ar antibiotikām akūta nekomplicēta apendicīta gadījumos bērniem var būt kā alternatīva terapija apendektomijai.
Cilvēka imūndeficīta vīruss jeb HIV (human immunodeficiency virus) ietekmē cilvēka imūno sistēmu. Tā mērķis ir šūnu jeb celulārā imunitāte, galvenokārt CD4 šūnu, kuru bojājuma rezultātā mazinās cilvēka aizsardzības spējas pret infekcijām un dažiem audzēju veidiem, HIV dēļ ar to inficētai personai var attīstīties slimības, kas neizraisa veselības problēmas cilvēkam bez HIV.
Cilvēka papilomas vīrusa (CPV) infekcija, iespējams, ir pati biežākā seksuālā ceļā iegūtā slimība pasaulē. CPV vakcīnas ir pirmās, kas izveidotas pret kādu no vēža veidiem. [1] 2008. gadā vācu medicīnas zinātnieks, virusologs Haralds cur Hauzens par pētījumiem par cilvēka papilomas vīrusa infekcijas cēlonisko saistību ar dzemdes kakla vēzi saņēma Nobela prēmiju. [2; 3]
Zikas vīruss ir Flaviviridae dzimtas vīruss, ko pārnes odi Aedes aegypti. Klīniskās manifestācijas attīstās ap 20% pacientu, tās ir pēkšņa temperatūras paaugstināšanās, makulopapulāri niezoši izsitumi, artralģijas (īpaši mazajās plaukstu un pēdu locītavās) un konjunktivīts (nepurulents).
Šķērsgriezuma pētījumā, kas veikts Masačūsetsas Universitātē (ASV), noskaidrots, ka cinka deficīts ar HIV inficētiem pacientiem veicina hroniska iekaisuma attīstību.
Rota vīrusi (RV) uzskatāmi par vienu no biežākajiem smaga akūta gastroenterīta ierosinātājiem zīdaiņiem un maziem bērniem. [1; 2] RV ir visizplatītākais caurejas ierosinātājs, kura dēļ kā attīstītajās, tā attīstības valstīs pacients jāstacionē — aptuveni 40 % gadījumu (abu līmeņu valstīs). [4; 5]
Āfrikā veiktā ASPIRE pētījumā noskaidrots, ka antiretrovirālu medikamentu dapivirīnu saturošs vaginālais riņķis aizsargā pret HIV.
Gripai līdzīgas slimības aprakstītas jau pirms mūsu ēras, bet vismaz 400 gadus tiek reģistrētas epidēmijas, kam raksturīga febrila temperatūra un elpošanas sistēmas bojājums. [25; 26] Gripa skar visu vecumu cilvēkus, lai gan vislielākais risks saslimt un ciest no slimības izraisītām komplikācijām ir maziem bērniem un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.
Asociācija apvieno Latvijā atzītus hepatologus, infektologus un HIV/AIDS speciālistus. To vadīs dr.med. Ieva Tolmane. Biedrība aktualizēs jautājumus par to, lai pacientiem Latvijā būtu pieejama jaunākā terapija, kāda pieejama citviet pasaulē.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Ilgtermiņa Itālijas kohortas pētījumā konstatēts, ka 65,2 % pieaugušo ar alerģisku rinītu (AR) attīstījās hronisks rinosinusīts (HRS), parasti aptuveni piecus gadus pēc AR diagnosticēšanas. Pēdējā novērošanas vizītē HRS bija vienīgais faktors, kas neatkarīgi bija saistīts ar vidēji smagu persistējošu AR, palielinot tā attīstības risku gandrīz trīs reizes.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
Anorexia nervosa un bulimia nervosa ir nopietni ēšanas traucējumi, kuru attīstība saistīta gan ar ģenētiskiem, gan vides riska faktoriem, kā arī ar medicīniskām, psiholoģiskām un sociālām sekām. Šie ēšanas traucējumi biežāk skar pusaudžus un jaunus pieaugušos un lielākoties ir hroniskas vai recidivējošas gaitas. Pētījuma autoru mērķis bija aprēķināt pasaules, reģionālo un nacionālo anoreksijas un bulīmijas prevalenci, kā arī ar anoreksiju saistītos mirstības rādītājus no 1990.-2023.gadam, kā arī izteikt prognozes slimību slogam tuvā nākotnē.
