Ikdienas dermatovenerologa praksē diezgan bieži pacienti ar gonokoku infekciju (īpaši, ja tā noris asimptomātiski vai ar minimālu simptomātiku) netiek pilnvērtīgi izmeklēti gan ārstu neinformētības dēļ par klīniskiem variantiem un slimības komplikācijām, gan nezinot par mūsdienu laboratoriskām izmeklēšanas metodēm.
Pirmdien, 18.novembrī, visā Eiropā jau sesto reizi tiks atzīmēta Eiropas Antibiotiku informācijas diena, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus lietot antibiotikas pareizi un vienīgi saskaņā ar ārsta norādījumiem. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs atzīst, ka antibiotiku rezistence ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma Eiropas slimnīcās un sabiedrībā kopumā, kas kļūst arvien nopietnāka.
Varicella zoster vīruss klīniski var izpausties gan ar vējbakām (primārā forma), gan ar herpes zoster jeb jostas rozes infekciju (sekundārā slimības forma). Slimo gan imūnkompetenti, gan imūnkompromitēti pacienti. Turklāt herpes zoster infekcija ir iespējama cilvēkiem, kas pārslimojuši vējbakas neatkarīgi no to formas smaguma. Vīruss latenti persistē spinālajos ganglijos un, atkārtoti aktivējoties, var izraisīt infekcijas uzliesmojumu. Atkārtotas aktivācijas mehānisms nav pilnīgi skaidrs, biežāk slimo cilvēki pēc 60 gadu vecuma. Klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir parādīt visai biežas infekcijas norisi un ārstēšanu pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību.
Antimikrobā rezistence (AMR) ir nopietns sabiedrības veselības drauds visā pasaulē, kas apdraud infekciju profilaksi un ārstēšanu. Dažas bakteriālās infekcijas jau ir sasniegušas kritisko punktu un to ārstēšanas iespējas drīz būs izsmeltas, piemēram, sadzīvē iegūtas pneimonijas ārstēšana kļūst arvien apgrūtinošāka, arī gonorejas ārstēšanā drīz vairs nebūs pieejamas ārstēšanas metodes. Šīs slimības līdz šim bija salīdzinoši viegli ārstējamas, bet tagad kļūst par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu.
Laimas slimība, kas savu nosaukumu ieguvusi artrīta uzliesmojuma dēļ 1972. gadā Konektikutas štata Laimas pilsētā [1], ir biežākā ērču pārnēsātā infekcijas slimība Eiropā un Ziemeļamerikā. [2] Lai gan slimība izplatījusies plaši un veikti daudzi pētījumi, klīniskās prakses ietvaros joprojām ir virkne neskaidru jautājumu. Rakstā apkopoti literatūras dati un starptautiskas vadlīnijas par laimboreliozi (Laimas slimību).
Vasara ir brīvdienu un ceļojumu laiks. Katru gadu visā pasaulē cilvēki dodas vairāk nekā 900 miljonos ārvalstu ceļojumu. Ceļošana ir saistīta ne tikai ar atpūtu un patīkamu emociju gūšanu, bet arī ar veselības riskiem. Daudzi no šiem riskiem ir samazināmi, ievērojot piesardzības pasākumus pirms ceļojuma, tā laikā un pēc ceļojuma. Šajā rakstā atgādinām vispārzināmas lietas, ko atcerēties pašiem un ko ieteikt un atgādināt pacientiem pirms ceļojumiem. Lai visiem izdevušās brīvdienas!
Clostridium difficile ir baktērija, kas var izraisīt simptomus no caurejas līdz dzīvībai bīstamam resnās zarnas iekaisuma. C. difficile visbiežāk skar gados vecākus pieaugušos slimnīcās vai ilgtermiņa aprūpes iestādēs un parasti rodas pēc antibakteriālu līdzekļu lietošanas. [2] Pēdējos gados C. difficile infekcija (CDI) kļuvusi par arvien nozīmīgāku hospitālu infekciju ar smagāku gaitu un grūtāku ārstniecības procesu. Clostridium difficile ir Grama pozitīva, anaeroba, sporu veidojoša baktērija. To var kultivēt no izkārnījumiem 1–3% veselu pieaugušo un 30% zīdaiņu. [1]
ASV Profilakses dienests (The US Preventive Services Task Force (USPSTF)) rekomendē visiem pusaudžiem un pieaugušajiem veikt sijājošo atlasi uz HIV infekciju, saskaņā ar atjauninātajām vadlīnijām, kuras publicētas žurnālā Annals of Internal Medicine. Jaunais ieteikums attiecas arī uz grūtniecēm, kas vēl nav izmeklētas, kā arī uz dzemdētājām.
2 gadus veca meitene no Misisipī ir pirmais bērns, kura funkcionāli ir izārstēta no HIV. Šis gadījums tika prezentēts 2013.gada Retrovīrusu un oportūnisko infekciju konferencē Atlantā. Pētnieki uzskata, ka agrīnā iejaukšanās (30 stundu laikā pēc dzimšanas) un trīs pretvīrusa medikamentu lietošana bija šā panākuma atslēga.
Šīs klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir atgādināt par it kā vienkāršu un visiem labi zināmu infekcijas slimību – kašķi – un to, kādas var būt sekas, ja šī slimība netiek ārstēta. Latvijā pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem 2012. gadā (janvāris–novembris) bija reģistrēti 1452 kašķa gadījumi. Vidējais kašķa gadījumu skaits 2007.–2011. gadā bija 792,8 gadījumi gadā.
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
Deviņdesmito gadu sākumā, atnākot uz dežūru Rīgas 1. slimnīcā, uz galda ieraudzīju pilnīgi svešas zāles — kaptoprilu. Mūsdienās jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem (RAB).
