Zikas vīruss ir Flaviviridae dzimtas vīruss, ko pārnes odi Aedes aegypti. Klīniskās manifestācijas attīstās ap 20% pacientu, tās ir pēkšņa temperatūras paaugstināšanās, makulopapulāri niezoši izsitumi, artralģijas (īpaši mazajās plaukstu un pēdu locītavās) un konjunktivīts (nepurulents).
Šķērsgriezuma pētījumā, kas veikts Masačūsetsas Universitātē (ASV), noskaidrots, ka cinka deficīts ar HIV inficētiem pacientiem veicina hroniska iekaisuma attīstību.
Rota vīrusi (RV) uzskatāmi par vienu no biežākajiem smaga akūta gastroenterīta ierosinātājiem zīdaiņiem un maziem bērniem. [1; 2] RV ir visizplatītākais caurejas ierosinātājs, kura dēļ kā attīstītajās, tā attīstības valstīs pacients jāstacionē — aptuveni 40 % gadījumu (abu līmeņu valstīs). [4; 5]
Āfrikā veiktā ASPIRE pētījumā noskaidrots, ka antiretrovirālu medikamentu dapivirīnu saturošs vaginālais riņķis aizsargā pret HIV.
Gripai līdzīgas slimības aprakstītas jau pirms mūsu ēras, bet vismaz 400 gadus tiek reģistrētas epidēmijas, kam raksturīga febrila temperatūra un elpošanas sistēmas bojājums. [25; 26] Gripa skar visu vecumu cilvēkus, lai gan vislielākais risks saslimt un ciest no slimības izraisītām komplikācijām ir maziem bērniem un cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma.
Asociācija apvieno Latvijā atzītus hepatologus, infektologus un HIV/AIDS speciālistus. To vadīs dr.med. Ieva Tolmane. Biedrība aktualizēs jautājumus par to, lai pacientiem Latvijā būtu pieejama jaunākā terapija, kāda pieejama citviet pasaulē.
Pasaulē jau vairāk nekā 30 gadu pazīstams cilvēka imūndeficīta vīruss (HIV), kas tālāk attīstās par AIDS. Inficēšanās mehānisms ir labi zināms, skaidri definēti profilakses pasākumi, taču tiek diagnosticēti arvien jauni HIV infekcijas gadījumi — kopumā pasaulē jau reģistrēti aptuveni 100 miljoni HIV infekcijas gadījumu.
30.-31.martā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā rīkotā starptautiskā augsta līmeņa konferencē pieņemta Rīgas deklarācija par tuberkulozi un tās multirezistenci.
Šodien, 24.martā, visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Tuberkulozes diena. Pērn sasniegta zemākā reģistrētā saslimstība* ar tuberkulozi kopš 1993.gada. Kaut arī saslimstība pēdējo gadu laikā ir bijusi mainīga, jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati apliecina, ka pozitīva tendence, kura sākusies Latvijā 2002.gadā, joprojām turpinās un saslimstība ar tuberkulozi turpina samazināties.
Ir jāizturas uzmanīgi pret izmaksām — izmeklējumiem, terapiju, tomēr, ja iepriekš būtu zināms, ka paciente ir HIV pozitīva, ērču encefalīts šajā gadījumā, visticamāk, nebūtu diagnosticēts. Šoreiz lēnā diagnostika deva pareizu diagnozi, bet pacientes stāvoklis tāpēc nemainījās; iznākums, visticamāk, būtu tāds pats.
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
Perspektīvi mērīta hipoglikēmija – gan sensors noteikta, gan paša pacienta ziņota – 10 nedēļu periodā nebija saistīta ar depresiju, trauksmi, diabēta izraisītu emocionālo slodzi vai bailēm no hipoglikēmijas pieaugušajiem ar 1. tipa cukura diabētu (T1D) vai insulīnu saņemošu 2. tipa cukura diabētu (T2D).
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Tīkla analīzē par 32 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem ar 11 399 rozācijas pacientiem secināts, ka lokāli lietojams ivermektīns un iekapsulēts benzoilperoksīds iekaisīgās izmaiņas ādā mazina veiksmīgāk kā metronidazols, lietojot 8-16 nedēļas ilgi. Šis bija efektivitāti un panesību salīdzinošs pētījums vidēji smagas un smagas gaitas rozācijas gadījumā.
