Vai katras caurejas gadījums ir bīstams? Caureja ir diezgan bieža patoloģija, bet klīniski nozīmīga tā ir gadījumos, ja simptomi ir ilgāk par trim dienām, ir smaga dehidratācija un ir hemokolīts. Papildu riska faktori – caurejas slimnieks ir imūnkompromitēta persona, kā arī tad, ja notikusi saindēšanās ar pārtiku. Šoreiz klīniskajā gadījumā par smagas gaitas salmonelozes izraisītu caureju.
Dermatovenerologa praksē bieži vien, veicot izmeklējumus sievietēm pēc spontāna aborta uz visām seksuāli transmisīvajām slimībām (STS), konstatējam hlamīdijas vai ureaplazmas. Līdzīgi vīriešiem, kas vairākkārt ārstējušies no prostatīta, izmeklējot padziļināti uz STS, atrodam šīs pašas infekcijas. Ilggadīgā praksē esam secinājuši, ka neauglības cēlonis bieži var būt hlamīdiju un ureaplazmu infekcijas.
Echinococcus multilocularis ir ļaundabīgs parazīts, kas tika konstatēts arī šajā klīniskajā gadījumā. Tas ir izplatīts tikai salīdzinoši nelielā ģeogrāfiskā teritorijā, tomēr tā biežums pieaug arī Latvijā. Acīmredzot tas saistīts ar grauzēju populācijām un klimata izmaiņām. Galvenā šīs slimības problēma – parazīts veido cistas cilvēka organismā. Parasti slimība sākas aknās, tad aiziet uz smadzenēm, kauliem, nierēm. Šoreiz par to, kā tika diagnosticēta ehinokokoze un kādas ir terapijas iespējas.
Lai gan vakcinācija ir viens no galvenajiem un iedarbīgākajiem veselības profilakses veidiem un kopumā vienmēr ir lētāka un izdevīgāka par ārstēšanu un rehabilitāciju – kā indivīdam, tā valstij, tomēr gan sabiedrībā, gan speciālistiem ir divi atšķirīgi viedokļi: par vakcināciju un pret vakcināciju. Tāpēc šajā rakstā apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par vakcināciju un tās sniegtajām priekšrocībām. Pētījumu atziņas komentā infektologs Uga Dumpis.
2009. martā pasaulē sāka reģistrēt gripas A H1N1 pirmos gadījumus, kuru skaits ātri pieauga, līdz 2009. gada 11. jūnijā Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka saslimšanas izplatības slieksnis sasniedzis pandēmijas līmeni. [3] 2010.-2011. gada epidēmiskajā sezonā tika prognozēta gripas vīrusa A H1N1 pandēmiskā varianta prevalence, kā arī A H3N2 un B gripas vīrusu cirkulācija. [4] Gripas izplatība pamazām pierimst, bet, tā kā vēl arvien tomēr ir aktuāla, šajā rakstā apkopotas indikācijas hospitalizācijai, biežākās gripas komplikācijas, ārstēšanas taktikas un profilakses iespējas.
Klīniskajā gadījumā aprakstīta reta vēdera dobuma infekcija ar ekstra anatomiskas fistulas veidošanos, savlaicīgas diagnostikas problēmām un smagu klīnisko norisi. Lai gan prognostiskie mirstības rādītāji gan fistulas, gan pileflebīta, gan multiplu aknu abscesu gadījumā nu nekādi nebija par labu pacientam, taču ārstu komandas darbs vainagojās ar pacienta atveseļošanos.
Eiropas Savienībā dzemdes kakla vēzis pēc krūts vēža ir otrais biežāk satopamais audzējs, kas skar sievietes 15-44 gadu vecumā. Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (HPV), konkrētāk, augsta riska HPV tipi (onkogēnie tipi), kas izraisa persistējošu infekciju dzimumorgānos. [1] Infekcijas slimībām svarīga ne tikai precīza diagnostika un efektīva ārstēšana, bet arī skrīninga programmas, uzraudzība un kontrole. Jautājums ir visai sarežģīts, jo nepieciešama dažādu specialitāšu pārstāvju sadarbība. Rakstā sniegsim ieskatu šajos jautājumos.
Šajā numurā noslēdzam rakstu sēriju par depresiju saistībā ar citām somatiskām saslimšanām. Iepriekšējos divos numuros apskatījām depresijas un koronāras sirds slimības, kā arī depresijas un diabēta savstarpējo saistību. Šoreiz pievērsīsimies depresijas īpatnībām insulta, onkoloģisko saslimšanu un HIV/AIDS pacientiem.
Ir slimības, kas izpaužas kā infekcijas (un to skaitā ir neskaidras etioloģijas drudzis ar samērā plašu diferenciāldiagnozi), bet tās nav infekcijas slimības. Šī diagnoze tiek rakstīta diezgan bieži, tomēr reizēm, kad tiešām ir šī diagnoze, tā netiek diagnosticēta. Taču šai diagnozei ir visai konkrēts pamatojums, visai noteikti diagnostiskie kritēriji. Šoreiz par vienu no neskaidras etioloģijas drudža retākajiem iemesliem – Stilla slimību.
Visā pasaulē plaši izplatītas ir gan tuberkulozes plaušu formas, gan arī ārpusplaušu manifestācijas. Nozīmīga ir pareiza un precīza retāko ārpusplaušu formu diagnostika. No intraabdominālām tuberkulozes formām ir augsta mirstība, kā arī pastāv diagnosticēšanas grūtības. Aknu tuberkuloze ir īpaši reta tuberkulozes forma – pasaules literatūrā kopumā aprakstīts nepilns simts šādu gadījumu, lielākā to daļa ir sekundāra tuberkuloze aknās (parasti primāra lokalizācija ir plaušās vai gremošanas traktā) vai arī ir saistīta ar miliāru tuberkulozi. [1; 2; 31]
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
