Pirmais daktera Paula Aldiņa piemiņas stipendijas ieguvējs, epidemiologs, Nacionālā veselības dienesta Covid–19 vakcinācijas procesa koordinators ŅIKITA TROJANSKIS sev uzlicis augstus mērķus — ar savu doktora darbu ietekmēt epidemioloģiskos procesus pasaules mērogā. Bet šobrīd viņš roku rokā ar politikas veidotājiem Latvijā modelē vīrusa attīstību un faktiski cīnās ar pandēmiju, kuru pats savulaik prognozēja savā bakalaura darbā.
Visā pasaulē vēl arvien viena no veselības aprūpes speciālistu galvenajām apspriedes tēmām nešaubīgi ir SARS–CoV–2 ierosinātais Covid–19. Pandēmijas ietekmē vērojamas būtiskas izmaiņas sabiedrības ikdienā, migrācijas un ceļošanas plūsmā, veselības aprūpes sistēmu organizācijā, tāpēc nav brīnums, ka praktiski nepamanīta klāt ir kārtējā rudens sezona.
Pētījumos tiek lēsts, ka pat trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai. Antibiotiku lietošanas pratība mūsdienās ir būtiska, jo mikroorganismu rezistences rādītāji aug strauji, bet līdzekļi, ar kuriem doties prettriecienā, nāk lēni.
Šobrīd visa pasaule cīnās ar Covid–19 vīrusa izraisītajām akūtajām komplikācijām. Iepriekšējā pieredze ar SARS un MERS epidēmijām norāda, ka vīruss negatīvi ietekmē organismu ilgtermiņā un komplicējas ar kardiopulmonālām, metaboliskām, neiropsihiskām slimībām. [3]
Dati Veselības statistikas datubāzē šobrīd rāda, ka 2020. gadā Latvijā no janvāra līdz novembrim reģistrēti 235 jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. 2019. gadā vēlīni atklāto gadījumu (CD4 šūnu skaits zem 350 vai pacientam jau ir klīniski simptomi) īpatsvars bija 63 %! Tas ir nepiedodami liels skaitlis, ko mazināt var tikai sabiedrības un mediķu izpratne par agrīnu testēšanu un terapijas sākšanu.
Katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena, kad cilvēki visā pasaulē vienoti atbalsta tos, kas slimo ar HIV, un piemin tos, kas AIDS dēļ zaudējuši dzīvību. Šā gada tēma — “Globāla solidaritāte, dalīta atbildība”, jo pasauli skārusi Covid–19 pandēmija, tādējādi uzsverot —kamēr drošībā nav visi, neviens nav drošībā.
Šobrīd sabiedrības ikdiena pasaulē valdošās Covid–19 pandēmijas dēļ būtiski mainījusies — un saaukstēšanās sezona praktiski ir pienākusi nemanot. Šogad sabiedrību un veselības aprūpes speciālistus gaida daļēji nezināmais, jo saaukstēšanās vīrusi dalīs vietu arī ar SARS–CoV–2.
Mūsdienās aizvien vairāk hronisku slimību saista ar infekciju izraisītājiem. Vairumā gadījumu tie ir vīrusi, kas spēj iniciēt pastāvīgu infekciju un ietekmēt saimniekorganisma imūnsistēmu. Pēdējā laikā pētnieku interese pievērsusies tieši šiem imūnsistēmu modulējošajiem vīrusiem.
Gripa mūsu platuma grādos ir infekcijas slimība, kuras izraisītājs mums jau pazīstams, pret kuru izstrādāta vakcīna (pielāgota katru gadu) un ir iespējama etiotropa un simptomātiska ārstēšana.
2018. gadā Latvijā reģistrēti 19 HIV gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (SPKC dati), bet ES/EEZ valstīs — vidēji 5,7 HIV gadījumi uz 100 000 (ECDC dati). Jaunatklāto HIV gadījumu skaits Latvijā 2017. gadā bija 371, no kuriem AIDS stadija reģistrēta 123 pacientiem.
Kolēģi, kad pēdējo reizi jums bija iespēja veselu nedēļu veltīt savas specialitātes aktualitātēm, diskutēt ar starptautiskiem ekspertiem un apmainīties pieredzē ar citu valstu ārstiem? Open Medical Institute (OMI) Zalcburgas semināri aicina izmantot šo iespēju un iegūt zināšanas, ko izmantot savu pacientu aprūpē un nodot kolēģiem.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Sistemātiskā pārskatā un metaanalīzē konstatēts, ka obstruktīva miega apnoja (OMA) ir bieži sastopama cilvēkiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem, tostarp šizofrēniju, bipolāriem traucējumiem un smagiem depresīviem traucējumiem. Salīdzinājumā ar cilvēkiem bez psihisku traucējumu diagnozes šiem pacientiem bija būtiski lielākas izredzes saņemt OMA diagnozi. Pētījuma autori uzsver nepieciešamību sistemātiski izvērtēt miega elpošanas traucējumus psihiatrijas aprūpē.
