Klīniskās prakses vadlīnijās rekomendēts pacientam pielāgot atbilstīgu manžetes izmēru asinsspiediena mērīšanai. Taču no ikdienas prakses zināms, ka bieži vien tas vai nu nav iespējams, vai netiek darīts. Līdz šim nav pieejami daudz dati par to, kā nepareizs manžetes izmērs ietekmē asinsspiediena rādītāju un cik liela klīniskā nozīme tam ir.
Latvijas zinātnieki un klīnicisti, sadarbojoties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Rīgas Tehniskās universitātes un SIA Hipnos ekspertiem, rada unikālu ierīci, kas palīdzēs ārstiem un māsām kontrolēt pacienta elpošanas sistēmas stāvokli un savlaicīgi koriģēt skābekļa padevi pacientiem ar smagām plaušu un elpošanas slimībām.
Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.
Pacienti, kas izdzīvo pēc smagas intracerebrālas (ICH) vai intraventrikulāras (IVH) hemorāģijas lielākoties ir ar vāju funkcionālo iznākumu īstermiņā, turklāt izpratne par nākotnes atveseļošanās iespējām ir ierobežota.
Vai profesija uzspiež zīmogu? Uzspiež gan. Kādu?
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savā 75 gadu jubilejas gadā nu jau 17. reizi piešķir prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju labākajiem medicīnas studentiem.
Veselības ministrija sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un finansēšanas kārtību.
Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. LMF aicina pieteikties stipendijām.
Zināms, ka hiperurikēmija ir saistīta ar hronisku nieru slimību, bet kā nodrošināt nieru aizsardzību šajā gadījumā – paliek jautājums debatēm. Šīs publikācijas autori pētīja, vai allupurinolam un febuksostatam, kas zināmi kā populāri urātu līmeni pazeminoši līdzekļi, ir atšķirīga ietekme uz hroniskas nieru slimības progresiju.
Metilfenidāts ir vadošais farmakoterapijas līdzeklis uzmanības deficīta/hiperaktivitātes slimības (UDHS) pārvaldībai bērnībā un pusaudža vecumā. Zināms, ka pacientiem ar UDHS ir augstāks psihozes risks, bet līdz šim nav pētīts, kā metilfenidāta lietošana šo risku ietekmē ilgtermiņā.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Tēva psihiskie traucējumi perinatālajā periodā var ietekmēt visas ģimenes veselību; tomēr šie stāvokļi bieži ir novērtēti par zemu, un par to sastopamību un sākuma laiku zināms maz.
Kanādas Vēža asociācija (CSS) aicina veselības politikas veidotājus atbalstīt kolorektālā vēža skrīningu sākt no 45 gadu vecuma, nevis 50, kā tas ir šobrīd. Šo lūgumu atbalsta arvien spēcīgāka pierādījumu bāze par gados jaunu kolorektālā vēža gadījumu pieaugumu sabiedrībā.
Glikagonam līdzīgais peptīds 1 (GLP1) un glikozes atkarīgais insulinotropiskais polipeptīds (GIP) ir zināmi ar savām kuņģa saturu aizturošām īpašībām. Lai salīdzinātu klīniski nozīmīga atlieku kuņģa tilpuma (RGV) attīstības risku GLP1/GIP agonistu lietotājiem pirms augšējās endoskopijas ar sedāciju, veikts pētījums.
