Zināms, ka hiperurikēmija ir saistīta ar hronisku nieru slimību, bet kā nodrošināt nieru aizsardzību šajā gadījumā – paliek jautājums debatēm. Šīs publikācijas autori pētīja, vai allupurinolam un febuksostatam, kas zināmi kā populāri urātu līmeni pazeminoši līdzekļi, ir atšķirīga ietekme uz hroniskas nieru slimības progresiju.
Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Šobrīd tiek rekomendēts hospitālā etapā izmantot 6 mg deksametazonu Covid–19 pacientiem ar smagu slimības gaitu, bet tiek spriests, ka augstākas devas varētu būt noderīgākas vēl smagākas gaitas Covid–19 pacientiem.
Neskatoties uz to, ka pieaug to ārstu skaits, kas samazina savu klīniskās prakses darba laiku un velta to pētniecībai, administratīvajam darbam vai ģimenei, nav skaidrs, vai šāds darba modelis jebkā ietekmē sniegto pakalpojumu kvalitāti.
Rīgas Stradiņa universitāte iekļuvusi prestižajā augstskolu reitingā <em>Times Higher Education (THE)</em> un ierindota starp 501-600 labākajām universitātēm pasaulē. Turklāt novērtēta kā labākā universitāte Latvijā.
Ar anēmiju jeb mazasinību sirgst 30 % pasaules iedzīvotāju. Pusi no viņiem — aptuveni 1,6 miljardus — skar dzelzs deficīta mazasinība. Dzelzs rezervju izsīkuma un nepilnvērtīgas eritropoēzes dēļ attīstās dzelzs deficīta mazasinība.
Katru dienu vesela cilvēka organisms ražo aptuveni divus miljonus sarkano asins šūnu — eritrocītu. Tas notiek sarežģītā procesā, kad stimulējošu vielu iedarbībā pakāpeniski attīstās un pārveidojas multipotenta šūna, zaudējot kodolu. Kodols tiek zaudēts, lai eritrocīts maksimāli labi izpildītu galveno funkciju — O2 un CO2 transportēšanu. [1]
Daudzi pacienti ir tik pateicīgi par viņiem sniegto veselības aprūpi, ka vēlas ārstiem pateikties. Portāls Medscape jautāja ārstiem, par visvairāk atmiņā paliekošajām dāvanām. Sniedzam nelielu ieskatu šajā apkopojumā.
Būt labākajam, izcīnīt savu vietu, ja vajag, ar zobiem un nagiem — šī ir XXI gadsimta iezīme. Nav cerību, ka tā ies mazumā. Drīzāk pretēji. Medicīna šajā ziņā nav izņēmums. Kā konkurenci, paaudžu maiņu izjūt jaunie un pieredzējušie mediķi?
Profesora Kristapa Rudzīša (1899–1978) uzmanību jau viņa ārstnieciskās un zinātniskās karjeras sākumā saistīja infekcijas izraisīti iekaisuma perēkļi. 1925. gadā I Ārstu un zobārstu kongresā viņš izteica domu, ka no šiem perēkļiem izplatās vielas, kas iedarbojas uz leikocītiem, tos izvelk audos, mudina uz fagocitozi. [1]
Dažādi faktori ietekmē ar veselību saistīto dzīves kvalitāti (HRQL) cilvēkiem ar pārtikas alerģiju, un vissliktākie rādītāji konstatēti sievietēm. Īpaši negatīvi dzīves kvalitāti ietekmēja situācijas, kad sievietēm bija vairākas pārtikas alerģijas – šai grupai bija viszemākā pārtikas alerģijas HRQL (FA HRQL).
Apmēram 40 % pieaugušo visā pasaulē ir osteopēnija – stāvoklis, kad samazinās kaulu minerālais blīvums un kauli kļūst trauslāki. Tā ir īpaši izplatīta pēcmenopauzes vecuma sievietēm un gados vecākiem cilvēkiem; tikai Apvienotajā Karalistē zema kaulu blīvuma dēļ gadā notiek vairāk nekā 500 000 lūzumu.
Trauslums (frailty) ir daudzdimensionāls sindroms, kas raksturojas ar fizioloģisko rezervju izsīkumu, ievainojamības pieaugumu un nevēlamu ar veselību saistītu notikumu attīstību. Kaut arī sākotnēji trausluma klīniskais skatījums vairāk balstīts uz tādām fenotipiski novērtējamām pazīmēm kā svara zudums, muskuļu vājums un gaitas izmaiņas, šobrīd pētījumi rāda, ka trausluma definīcija jāpaplašina, iekļaujot kognīcijas elementus, kas ir līdzpastāvoši un nozīmīgi ietekmē pacienta veselības iznākumus.
Iedzīvotāji visvairāk (53 %) baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41 %). Vienlaikus teju katrs piektais aptaujātais (19 %) norādījis, ka no saslimšanām nebaidās - liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
