Katrs otrais pacients pārtrauc statīnu lietošanu, samazina devu vai lieto tos neregulāri, jo uzskata, ka holesterīna līmeni pazeminošās zāles izraisa muskuļu sāpes un citas blakusparādības. Tagad jauns pētījums ar vairāk nekā četriem miljoniem pacientu ir parādījis, ka patiesā statīnu nepanesības izplatība visā pasaulē ir no sešiem līdz desmit procentiem.
Padziļināta datu analīze, kas publicēta Nature Medicine, liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir bijis Covid-19, ir paaugstināts kardiovaskulāru komplikāciju risks pirmā mēneša līdz 1 gada laikā pēc inficēšanās, pat starp veseliem cilvēkiem un personām ar vieglu Covid-19 gaitu.
Atsevišķi slikta miega kvalitātes aspekti var kaitēt sirds veselībai. Bet, ja tie kombinējas, sirds slimību risks var palielināties pat par 141 %.
2021. gada Eiropas Urologu asociācijas seksuālās un reproduktīvās veselības vadlīnijās erektilā disfunkcija (ED) definēta kā pastāvīga nespēja nodrošināt un uzturēt dzimumakta veikšanai nepieciešamo erekciju. [1] Slimība skar gandrīz 40 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma un vairāk nekā 50 % pēc 60 gadu vecuma. [2] Šī disfunkcija nopietni ietekmē psihosociālo veselību un izteikti pasliktina dzīves kvalitāti.
Hipertensīva slimība grūtniecības laikā ir saistītas ar kardiovaskulāru slimību nākotnē. Kā viens no skaidrojumiem ir iespējamā subklīniskā sirds disfunkcija jau pirms grūtniecības. Nātrijurētiskie peptīdi ir biomarķieri, ko izmanto, lai noteiktu subklīnisku sirds disfunkciju ārpus grūtniecības.
Varfarīns un tiešas darbības orālie antikoagulanti indicēti trombembolisku notikumu ārstēšanai un profilaksei, taču pastāv arī nopietni asiņošanas riski. Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot asociāciju starp neārstētu, sadzīvē iegūtu elpceļu infekciju un asiņošanas biežumu antikoagulantu lietotāju vidū.
Pacientiem, kas hospitalizēti ar Covid-19, pēc izrakstīšanas ir trombotisku notikumu risks; paplašinātas tromboprofilakses loma šajā populācijā nav zināma.
Divkāršā antiagregantu terapija ar klopidogrelu un aspirīnu ir efektīva, lai novērstu atkārtotu insulta risku pēc jau notikuša neliela išēmiska insulta vai transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIL). Tomēr, pastāv diskusijas un drošticami pierādījumi arī tikagrelora un aspirīna efektivitātei, taču šīs divas antiagregantu terapijas savā starpā nav salīdzinātas.
Paaugstināts sirdsdarbības ātrums miera stāvoklī vecumdienās var būt neatkarīgs demences riska faktors, liecina jauns pētījums. Tā kā sirdsdarbības ātrumu miera stāvoklī ir viegli izmērīt un to var pazemināt, izmantojot vingrinājumus vai medicīnisku ārstēšanu, pētnieki uzskata, ka tas var palīdzēt identificēt cilvēkus ar lielāku demences risku un uzsākt agrīnu terapiju.
Sarunas laikā iezvanās tālrunis — dakteris ALDIS STRĒLNIEKS tiek aicināts uz konsiliju un intervijai atvēlētais laiks sarūk. Kardiologs, anesteziologs reanimatologs Aldis Strēlnieks, RAKUS stacionāra “Gaiļezers” galvenā ārsta pienākumu izpildītājs par sevi saka: “Esmu ar nepopulāru viedokli.” Reālists, pats divreiz izslimojis Covid–19, aicina neažiotižēt, bet pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Antimikrobiālā rezistence (AMR) ir viena no nopietnākajām globālajām sabiedrības veselības problēmām, ar kuru ik gadu saskaras veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē. AMR mēdz dēvēt par kluso pandēmiju; tā apdraud līdz šim efektīvo infekciju ārstēšanu, palielina mirstību, pagarina hospitalizācijas laiku un būtiski ietekmē veselības aprūpes izmaksas. Latvija nav izņēmums, — pēdējos gados pieaug gan multirezistentu patogēnu izplatība, gan antibiotiku patēriņš.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
