Lielā novērošanas pētījumā atklāja, ka sirds komplikācijas viena mēneša laikā pēc išēmiska insulta ir ļoti izplatītas. Šis "insulta-sirds sindroms" var palielināt insultu pārcietušajiem nāves, miokarda infarkta vai atkārtota insulta risku piecu gadu laikā.
1. aprīlī, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi trombemboliskas formas plaušu hipertensijas pacientu ārstēšanā pielietota Latvijā jauna mazinvazīva metode – balona pulmonālā angioplastija.
Sirds mazspēja (SM) ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) kļuvusi par dominējošo sirds mazspējas formu visā pasaulē vienlaikus ar sabiedrības novecošanos un pieaugošo aptaukošanās, cukura diabēta un hipertensijas izplatību. HFpEF klīniskais sindroms ir neviendabīgs un jānošķir gan no sirds mazspējas ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF), gan no citām etioloģijām, kuru ārstēšanas stratēģijas atšķiras. [1]
Insultam var būt daudz iemeslu. Aterotrombotisku insultu izraisa trombs, kas veidojas no plāksnēm, kas uzkrājas smadzeņu asinsvados. Jauns pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir šāda veida insults un kuriem ir arī augstāks triglicerīdu līmenis asinīs, var būt lielāks risks iegūt vēl vienu insultu vai citas sirds un asinsvadu problēmas pēc viena gada, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, bet tiem ir zemāks triglicerīdu līmenis.
Gandrīz 600 000 ASV pieaugušo datu analīzē atklājās, ka tiem, kam diagnosticēti bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai šizoafektīvi traucējumi, var būt lielāks sirds un asinsvadu slimību risks jaunākā vecumā, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem nav diagnosticēta neviena no šīm nopietnajām psihiskajām slimībām, liecina pētījuma rezultāti.
Starptautiskās vadlīnijas rekomendē izmantot nātrijurētisko peptīdu (NP) kā sirds mazspējas marķieri ģimenes ārstu praksēs, lai laicīgi noteiktu diagnozi un sāktu ārstēšanu. Šajā publikācijā tika ziņots, kādas ir mūsdienu tendences NP testēšanā ģimenes ārstu praksēs Apvienotajā Karalistē.
Ieguvumi un riski intensīvai zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) samazināšanai ar statīniem rekurenta insulta profilaksē nav līdz šim noteikti. Tāpēc tika veikta nejaušināti kontrolētu pētījumu meta–analīze, kur salīdzināta vairāk intensīva vai mazāk intensīva ZBLH līmeņa samazināšanas stratēģija pacientiem ar insultu anamnēzē.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežākā aritmija pieaugušajiem. Tās pašreizējā izplatība ir 2—4 % un nākotnē tikai palielināsies. PM pieckārt palielina risku insulta attīstībai.
Kardioprotektīviem medikamentiem ir būtiska loma sirds aizsardzībā, sevišķi pēc sirdsdarbības traucējumiem, koronāriem notikumiem. Tie stimulē dabiskos adaptīvos mehānismus, novērš audu un sistēmas bojājumus, tādējādi samazinot sirds nelabvēlīgo notikumu risku.
Cilvēka sirds darbojas sinusa ritmā, kas tiek ģenerēts sinoatriālajā (SA) mezglā un fizioloģiski ir galvenais ritma devēja avots sirdī. Ekstrasistoles jeb priekšlaicīgas sirds saraušanās gadījumā impulss no cita mezgla ņem virsroku un rada sirdsdarbību pirms SA mezgla impulsa. Tas var rasties kā priekškambaros, tā arī kambaros, un to novēro gan veseliem pacientiem, gan pacientiem ar dažādām blakusslimībām. [1]
Osteoporoze ir globāla sabiedrības veselības problēma, kas tiek definēta kā hroniska, sistēmiska, progresējoša kaulu metabolisma slimība, kurai raksturīgs zems kaulu minerālais blīvums un kaulaudu mikroarhitektonikas pasliktināšanās, konkrētāk, trabekulu skaita samazināšanās, kā arī kortikālā slāņa biezuma samazināšanās un tā porainības palielināšanās. Tā rezultātā palielinās kaulu trauslums un lūzumu risks. [1]
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
