Vai omega-6 taukskābes var pasargāt no priekšlaicīgas nāves? Somijā veikta pētījuma rezultāti apliecina, ka var, un omega-6 taukskābes ne tikai pasargā no priekšlaicīgas nāves, bet arī aizsargā no kardiovaskulārām slimībām.
Lielā pētījumā ar gados veciem 2.tipa cukura diabēta un sirds mazspējas pacientiem, pētnieki atklāja, ka aspirīna lietošana primārajā profilaksē samazina mirstību, īpaši visu cēloņu mirstību ar un bez hospitalizācijām sirds mazspējas dēļ.
2017. gada beigās tika prezentētas ACC/AHA (American College of Cardiology/American Heart Association) paaugstinātā asinsspiediena klīniskās vadlīnijas. [1] ASV zinātniskā darbība medicīnas jomā neapšaubāmi ietekmē slimību ārstēšanu un diagnostiku visā pasaulē.
Jaunā pētījumā atklāts, ka pieaugušajiem, kuriem ir iedzimta sirds slimība, ir augstāks demences risks. Dānijā veiktā pētījumā ar vairāk nekā 10 000 pieaugušajiem ar iedzimtu sirds slimību atklāja, ka šie pacientiem ir augstāks agrīnas demences risks pusmūžā.
Migrēna ir saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro slimību risku, tai skaitā, infarktu, insultu, trombiem un izmainītu sirds ritmu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The BMJ.
Pirmo reizi stenokardiju (angina pectoris) 1772. gadā aprakstīja Heberdens (Heberden), raksturojot sindromu ar žņaugšanas un trauksmes sajūtu krūtīs, īpaši saistībā ar slodzi. Tomēr šā sindroma etioloģija tolaik nebija skaidra.
Pirmo septiņu dienu laikā pēc laboratoriski apstiprināta gripas gadījuma seškārtīgi palielinās iespējamība, ka attīstīsies akūts miokarda infarkts, secināts pētījumā.
Otrā tipa cukura diabēts ir kļuvis par vienu no galvenajiem iedzīvotāju veselību apdraudošajiem faktoriem 21. gadsimtā. Epidēmijas raksturu nosaka gan ārējās vides faktori un dzīvesveids, piemēram, aptaukošanās, neveselīgs uzturs, fizisko aktivitāšu trūkums, gan nelabvēlīga iedzimtība.
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Neskatoties uz dekādēm ilgu profilaksi un ārstēšanas iespējām, kardiovaskulārās slimības vēl arvien ir vadošais nāves cēlonis pasaulē.
Sistemātiskā pārskatā identificēja tinea pedis (atlēta pēdas) sastopamības biežumu bērniem diapazonā no 0,03 % līdz 15,6 %, ar būtiskām demogrāfiskām un ģeogrāfiskām variācijām. Galvenie slimības izraisītāji bija dermatofīti, īpaši Trichophyton rubrum.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Lielāks vidukļa apkārtmērs, augsts asinsspiediens un citi riska faktori, kas veido metabolisko sindromu, ir saistīti ar paaugstinātu agrīnas demences risku (pirms 65 gadu vecuma), liecina jauns pētījums. Pētījums nepierāda, ka metaboliskais sindroms izraisa demenci, tas tikai parāda saistību.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
