Iedzimti sirdskaites ir vienas no biežākajām iedzimtajām patoloģijām un to etioloģija ir ļoti sarežģīta un ne līdz galam izprasta. Lieli kohortas pētījumi, sistemātiski pārskati, kā arī meta–analīzes ziņo par augstāku sirdskaites iespējamību bērnam, kura mammai ir tādi metaboliski traucējumi kā aptaukošanās, diabēts, hipertensija un preeklampsija. Turklāt visiem šiem stāvokļiem iespējama saistība ar insulīna rezistenci vai hiperglikēmiju fonā. Problēma ir tā, ka klīniskajā realitātē šie stāvokļi attīstās vienlaicīgi.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visplašākā ilglaicīgā aritmija pieaugušajiem, kura cieši saistīta gan ar ievērojamu dzīves un darba kvalitātes pasliktināšanos, gan ar risku smagas slimības attīstībai. Tāpēc svarīgi pārzināt PM jeb ātriju fibrilācijas simptomātiku, pieeju sijājošajai diagnostikai, terapijai un notikumu profilaksei.
Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju, vairāk vecuma grupā virs 80 gadiem – 12-14% iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt aptuveni 50 000 cilvēku.
SGLT–2 inhibitori ir pirmās līnijas pretdiabēta medikamenti, kuriem pierādīti vairāki kardiovaskulāri ieguvumi. Arī pirms šīs meta–analīzes ir pētīts blakņu profils šai medikamentu grupai, bet šajā ziņojumā informācija atjaunota pēc nesen veikto klīnisko pētījumu datiem. Turklāt, blakņu profila atšķirības pacientiem ar dažādām pamatslimībām nav zināmas.
Priekškambaru mirdzēšana (PM) jeb ātriju fibrilācija ir samērā kompleksi pārvaldāma slimība, tāpēc nebūs melots, ka šo pacientu pārvaldība var būt izaicinošs uzdevums gan kardiologa, gan ģimenes ārsta praksē, īpaši, ja “komplektā” nāk buķete ar blakusslimībām un kaitīgiem ieradumiem.
Autoimūnas sistēmiskas iekaisuma slimības (SID) ir saistītas ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS), īpaši miokarda infarkta (MI) risku. Tomēr ir ierobežoti dati par SID izplatību un sekām pieaugušajiem, kuriem MI ir bijis agrīnā vecumā.
Saskaņā ar Austrumu Anglijas universitātes (UEA) un Norfolkas un Norvičas universitātes slimnīcas (NNUH) jaunajiem pētījumiem, tādas blakus slimības kā sirds un asinsvadu slimības, elpošanas ceļu slimības, nieru slimības un vēzis paaugstina Covid-19 nāves risku.
Ciete ir galvenais uztura ogļhidrāts visā pasaulē un joprojām ir nozīmīgs ikdienas enerģijas avots dažādām iedzīvotāju grupām. Pamata pārtikas produkti, piemēram, rīsi, kvieši, kartupeļi un pākšaugi, ievērojami veicina ogļhidrātu uzņemšanu; tomēr cietes patēriņa ietekme uz vielmaiņu ievērojami atšķiras atkarībā no strukturālajām īpašībām, apstrādes pakāpes un uzturvielu mijiedarbības. Arvien vairāk pierādījumu liecina, ka ogļhidrātu kvalitātei, nevis tikai daudzumam, ir būtiska loma glikēmijas regulācijā, insulīna jutībā un lipīdu metabolismā. [1-3]
Pieaugušajiem ar hronisku nieru slimību (HNS) bez dialīzes III–IV stadijā mērena olbaltumvielu uzņemšanas ierobežošana bija saistīta ar mazāku nelabvēlīgu klīnisko iznākumu risku – galvenokārt retākām dialīzes uzsākšanām – un nebija saistīta ar standarta uzturmarķieru pasliktināšanos.
Jauns pētījums, kas prezentēts Eiropas Aptaukošanās kongresā (ECO 2026), rāda: jo vairāk cilvēki zaudē svaru, lietojot populāros GLP 1 medikamentus, jo būtiski zemāks kļūst vairāku ar aptaukošanos saistītu slimību risks. Pētījums arī atklāja, ka pacientiem, kuri pēc terapijas sākšanas pieņēmās svarā, veselības iznākumi kopumā bija sliktāki.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
