2020. gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā ir noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē. Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā.
Katram piektajam augsta riska pacientam, kam tiek veikta liela ne–sirds operācija, gada laikā attīstīsies viena vai vairākas sirds komplikācijas, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti European Heart Journal.
Grūtniecības komplikācijas, piemēram, spontānais aborts, per-eklampsija, gestācijas diabēts un priekšlaicīgas dzemdības ir saistītas ar paaugstinātu sirds slimību risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā. [1]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākā no visām sastopamajām aritmijām — vairāk nekā 33 miljoniem cilvēku visā pasaulē, ik gadu tiek diagnosticēti ~ 5 miljoni jaunu gadījumu. ĀF izplatība pieaug līdz ar vecumu: 8 % cilvēku pēc 80 gadu vecuma. [1]
Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls).
Pētījumā ar vairāk nekā 80 000 pieaugušo, kuri tika hospitalizēti ar gripu astoņu gripas sezonu laikā, secināja, ka 12 % pacientu attīstījās nopietnas sirds komplikācijas.
Kardiovaskulārie riska faktori, tai skaitā, hipertensija, cukura diabēts un smēķēšana, ir saistīti ar paaugstinātu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku pusmūžā, secināts pētījumā.
Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Dr. VITA ZĪDERE, MD FRCP ir latviešu sirds ķirurģe, kas strādā par virsārsti fetālajā un bērnu kardioloģijā Fetālās medicīnas institūtā, King‘s College slimnīcā un Evelīnas bērnu slimnīcā Londonā, Svētā Tomasa slimnīca NHS Foundation Trust. Viņa saka: Lielbritānijas rīcība Covid-19 pandēmijā bija novēlota. Viņa un vairāki virsārsti ir jau saslimuši.
Saskaņā ar jauna pētījuma rezultātiem, viena vai vairāku saldinātu dzērienu lietošana dienā sievietēm ir saistīta ar gandrīz par 20% lielāku sirds un asinsvadu slimību iespējamību, salīdzinot ar sievietēm, kuras reti vai nekad nav dzērušas saldinātos dzērienus.
Mūsdienās veselības aprūpē aizvien vairāk tiek akcentēta pacienta garīgā dimensija, kas būtiski ietekmē viņa motivāciju, līdzestību terapijai un dzīves kvalitāti. Raksts aplūko kapelāna — garīgās aprūpes speciālista — lomu Latvijas slimnīcās, pamatojoties uz autores 2025. gadā veikto empīrisko pētījumu, kurā tika intervēti kapelāni dažādās Latvijas ārstniecības iestādēs.
Cilvēkiem ar šķielēšanu, tuvredzību, ambliopiju un citām biežām acu slimībām ir par 40 % lielāks risks saslimt ar uzmanības deficīta/hiperaktivitātes traucējumiem (ADHD/ADD) nekā personām bez redzes traucējumiem.
Pētījumā Japānā konstatēts – atvērta kakta glaukoma saistīta ar nelielu, taču statistiski nozīmīgu agrīnas Alcheimera demences risku pieaugušajiem pusmūžā, īpaši vīriešiem.
Jauna meta-analīze liecina, ka pēc semaglutīda vai tirzepatīda terapijas pārtraukšanas pacienti mazāk nekā divu gadu laikā atgriežas pie sākotnējās ķermeņa masas un zaudē visus kardiometabolos ieguvumus.
