Glikokortikoīdi ir steroīdi, kurus plaši izraksta, lai ārstētu virkni imūnsistēmas izraisītu iekaisuma slimību. Lai gan ir zināms, ka lielas steroīdu devas palielina sirds un asinsvadu slimību risku, mazāku devu ietekme nav zināma. Līdsas universitātē veikta pētījuma rezultāti liecina, ka pat zemas glikokortikoīdu devas var palielināt sirds un asinsvadu slimību risku.
Profesors PĒTERIS STRADIŅŠ šīs intervijas fotogrāfijai izvēlējās simbolisku fonu — Paula Stradiņa KUS būvniecības procesā. Vēsturisku foto, kas sasien pagātni ar tagadni un norāda uz nākotni. Simboliski norāda uz pārmaiņām, kuras piedzīvojam: Covid–19, slimnīcas attīstība, medicīnas virzība. Arī transformācijas, kas notiek katrā no mums.
Pasaulē ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākais aritmijas veids pieaugušajiem. Risks saslimt ar ĀF dzīves laikā ir katram trešajam Eiropas iedzīvotājam. Un tas, vai ĀF cilvēkam attīstīsies, ir atkarīgs no viņa vecuma, ģenētiskajiem un (sub)klīniskajiem faktoriem.
2020. gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā ir noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē. Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā.
Katram piektajam augsta riska pacientam, kam tiek veikta liela ne–sirds operācija, gada laikā attīstīsies viena vai vairākas sirds komplikācijas, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti European Heart Journal.
Grūtniecības komplikācijas, piemēram, spontānais aborts, per-eklampsija, gestācijas diabēts un priekšlaicīgas dzemdības ir saistītas ar paaugstinātu sirds slimību risku vēlāk dzīves laikā, secināts pētījumā. [1]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir biežākā no visām sastopamajām aritmijām — vairāk nekā 33 miljoniem cilvēku visā pasaulē, ik gadu tiek diagnosticēti ~ 5 miljoni jaunu gadījumu. ĀF izplatība pieaug līdz ar vecumu: 8 % cilvēku pēc 80 gadu vecuma. [1]
Statistika ir nežēlīga — Latvijā mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir 54,9 % (no kopējā mirušo skaita). No vēža mirst 20,9 %. Nereti 60 % gadījumu pirmā sirds slimības izpausme ir pēkšņa nāve vai miokarda infarkts (1. attēls).
Pētījumā ar vairāk nekā 80 000 pieaugušo, kuri tika hospitalizēti ar gripu astoņu gripas sezonu laikā, secināja, ka 12 % pacientu attīstījās nopietnas sirds komplikācijas.
Kardiovaskulārie riska faktori, tai skaitā, hipertensija, cukura diabēts un smēķēšana, ir saistīti ar paaugstinātu kognitīvo spēju pasliktināšanās risku pusmūžā, secināts pētījumā.
Kuņģa vēzis ir piektā biežākā ļaundabīgā slimība pasaulē, histoloģiski dominējot adenokarcinomai (> 95 %). Ilgtermiņa protonu sūkņu inhibitoru (PSI) lietošana postulēta kā kuņģa vēža riska faktors jau kopš 1980.gada. Un kaut arī pēdējie veiktie sistemātiskie pārskati šo asociāciju apstiprina, izmantotā literatūra kritizēta daudzu metodoloģisko ierobežojumu dēļ, tāpēc PSI un kuņģa adenokarcinomas savstarpējo saistību var uzskatīt par neskaidru. Lai palīdzētu izgaismot neskaidrības, veikts populācijas gadījumu kontroles pētījums, izmantojot prospektīvi ievāktus datus no dažādiem vietējiem reģistriem piecās Ziemeļvalstīs.
Kašķis ir parazītiska ādas slimība, kuras incidence un prevalence pasaulē pieaug. Ārstēšanā pieejami vairāki līdzekļi, bet šajā pētījumā salīdzināta terapeitiskā efektivitāte ivermektīnam perorāli ar 5 % lokālu permetrīna krēmu.
Podagra saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro risku. Trūkst pētījumu, kas apstiprinātu, ka sasniedzot seruma urātu līmeni zem 6 mg/dl ar medikamentozo terapiju, samazinās arī kardiovaskulārais risks. Lai izvērtētu saistību starp mērķa urātu līmeņa sasniegšanu zem 6 mg/dl un kardiovaskulāriem notikumiem pacientiem ar podagru, veikts kohortas pētījums.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Splenomegālija bieži ir nejauša atradne citu iemeslu veikta izmeklējuma laikā. Svarīgi zināt, pie kāda liesas izmēra vai tilpuma būtu jāizvērtē pacienta hematoloģiska vēža vai aknu slimību risks. Šobrīd iztrūkst skaidru rekomendāciju par taktiku pacientiem ar incidentu splenomegāliju.
