Priekškambaru mirdzēšana (PM) jeb ātriju fibrilācija ir samērā kompleksi pārvaldāma slimība, tāpēc nebūs melots, ka šo pacientu pārvaldība var būt izaicinošs uzdevums gan kardiologa, gan ģimenes ārsta praksē, īpaši, ja “komplektā” nāk buķete ar blakusslimībām un kaitīgiem ieradumiem.
Autoimūnas sistēmiskas iekaisuma slimības (SID) ir saistītas ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS), īpaši miokarda infarkta (MI) risku. Tomēr ir ierobežoti dati par SID izplatību un sekām pieaugušajiem, kuriem MI ir bijis agrīnā vecumā.
Saskaņā ar Austrumu Anglijas universitātes (UEA) un Norfolkas un Norvičas universitātes slimnīcas (NNUH) jaunajiem pētījumiem, tādas blakus slimības kā sirds un asinsvadu slimības, elpošanas ceļu slimības, nieru slimības un vēzis paaugstina Covid-19 nāves risku.
Marina Kovaļova, kardioloģe Jelgavas poliklīnikā: "Es ieteiktu ģimenes ārstiem pievērst uzmanību pacientu sūdzībām par sāpēm krūtīs, nenorakstot tās uz mugurkaulāja patoloģiju, mirdzaritmijas pacientiem laikus nozīmēt antikoagulantus, kontrolēt holesterīna profilu un glikēmiju."
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Asiņošana ir viena no biežāk sastopamām ne-išēmiskām komplikācijām pacientiem pēc koronāro asinsvadu revaskularizācijas procedūrām, attiecīgi pagarinot hospitalizācijas laiku un paaugstinot mirstības riskus. Daudzi faktori ietekmē pacienta predispozīciju asiņošanai, tajā skaitā dzimums. Šobrīd ir pieejams neliels pētījumu skaits, kas apraksta populāciju, kas saņem trīskāršu antitrombotisku terapiju (TAT), novērojot ilgtermiņa iznākumus no pacienta dzimuma perspektīvas.
Bēta blokatorus izmanto vairāku sirds un asinsvadu slimību ārstēšanā un šobrīd pierādīts, ka to lietošana nav saistīta ar paaugstinātu depresijas attīstības risku.
Dažādas plaušu hipertensijas (PH) formas sievietes skar disproporcionāli. Gan dzīvnieku, gan cilvēku pētījumos secina, ka estradiolam piemīt jaukti efekti uz plaušu asinsvadiem. Līdz šim nav noskaidrots, vai priekšlaicīga menopauze varētu būt riska faktors plaušu hipertensijas attīstībai.
Uzturam ir nopietna loma kardiovaskulāro (KV) slimību etioloģijā un tas ir viens no modificējamiem riska faktoriem, lai novērstu nevēlamu kardiovaskulāru slimību vai notikumu nākotnē. Vegānu dzīvesveids un uzturs kļūst arvien populārāks, tāpēc pētnieku vidū rodas jautājums – vai šā uztura piekritējiem ir kāds potenciāls profilaktisks ieguvums, lai novērstu sirds–asinsvadu sistēmas slimības.
Pasaulē aizvien biežāk sarunās par populācijas novecošanos tiek skarta tēma par kognitīviem traucējumiem, kas ir arī loģiski izskaidrojams, — jo vairāk cilvēku nodzīvo ilgāk par 80 gadiem, jo lielāka iespēja, ka viņiem var attīstīties kognitīvie traucējumi. Latvijā visbiežāk tiek diagnosticētas kombinētas ģenēzes demences, kas ietver gan vaskulāru demenci, gan Alcheimera demenci, gan novērojamas toksiskas, dismetaboliskas encefalopātijas ar demenci.
Kardiovaskulārās slimības (KVS) joprojām ir galvenais nāves cēlonis ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē, proti, 2022. gadā no KVS nomira 19,8 miljoni cilvēku, kas ir aptuveni 32 % no visiem pasaules nāves gadījumiem. [1] Riska faktori, jo īpaši dislipidēmija, kļūst arvien izplatītāki tieši gados jaunu pacientu vidū (21—39 gadi). [2] Ģimenes ārsti un šaurākas specialitātes ārsti savā praksē arvien biežāk sastop 21—40 gadus vecus pacientus ar paaugstinātu zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) līmeni, bieži bez acīmredzamām ģenētiskām pazīmēm.
Mēs pamatoti lepojamies ar modernām operāciju zālēm un miljonus vērtām tehnoloģijām, kas būtiski atbalsta mūsdienu ķirurģiju. Tās ir nepieciešamas, un bez tām medicīna šodien nav iedomājama. Tomēr jāatceras, ka robots vai lāzers pats par sevi pacientu neārstē – to vada ārsta rokas un prāts
Pacientiem ar hronisku nieru slimību (HNS) 3.–5. stadijā zema olbaltumvielu satura veģetāra diēta (LPVD), ievērota 6 mēnešus, bija saistīta ar būtiskiem nieru funkcijas, metabolo rādītāju un ķermeņa sastāva uzlabojumiem, nepasliktinot uzturvielu nodrošinājumu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.