Eiropas Kardiologu biedrība (ESC) ikgadējā kongresā septembra sākumā ik gadu prezentē jaunas vadlīnijas konkrētām slimību grupām. Šogad piecas, starp tām — 2015. gada ESC vadlīnijas plaušu hipertensijas diagnostikā un ārstēšanā. Iepriekšējās (izdotas 2008. gadā) vairs neapkopoja mūsdienīgus šīs slimības ārstēšanas aspektus.
2015. gadā klajā nākušas jaunās Eiropas Kardiologu biedrības perikarda slimību vadlīnijas (ESC Guidelines for the diagnosis and management of pericardial diseases), tajās bez rekomendācijām diagnostikai ietvertas arī rekomendācijas perikarda slimību klasifikācijai, ārstēšanai un pacientu riska izvērtēšanai.
Koronārās asinsrites traucējumi un/vai metabolisma traucējumi ir galvenie koronārās sirds slimības (KSS), sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu cēloņi. Lai pasargātu sirdi no šīm slimībām vai palīdzētu tai slimības gaitā, izmanto dažādu farmakoloģisko grupu medikamentus, ko nosacīti mēdz dēvēt par kardioprotektoriem.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) — medikamentu grupa, kas neizbēgami ienākusi mūsu dzīvē gan reklāmu ietekmē, gan arī tāpēc, ka pašsaprotama un ikdienišķa ir cilvēka vēlme atbrīvoties no sāpēm, lai kāds būtu to iemesls. Ko gan mēs vēl nezinām par šo plaši izmantoto medikamentu grupu?! Rakstā centīšos uz šo jautājumu atbildēt.
Pacienti bieži jautā: “Kādam īsti būtu jābūt normālam sirds ritmam?” To vaicā pacienti, kam sirdsdarbības frekvence visu mūžu ir 50 ×/min., tā vaicā pacienti, kam sirds ritms diendienā ir 100 ×/min. Ja cilvēkam ritms visu mūžu bijis 50 ×/min. vai 100 ×/min., tad viņš to nejutīs kā diskomfortu.
Sāpes krūtīs ir viena no biežākajām sūdzībām, kuras dēļ pacienti nonāk slimnīcu uzņemšanas nodaļā. Sāpju raksturs pacientiem pat vienādu slimību gadījumā var atšķirties — tāpēc sāpes, kas vienam pacientam pavadīs akūtu kardiovaskulāru slimību, citam var liecināt par pavisam biežu, dzīvību neapdraudošu slimību.
Paaugstināts asinsspiediens var ilgstoši radīt izmaiņas ķermenī, pirms parādās pirmās slimības pazīmes. Daudziem pacientiem simptomi neizpaužas pat tad, ja asinsspiediena līmenis ir bīstami augsts. Ja to nekontrolē, tas pēkšņi var padarīt pacientu par invalīdu ar sliktu dzīves kvalitāti vai viss var beigties fatāli.
Kardiomiopātiju gadījumā sirds muskulis ir funkcionāli vai strukturāli izmainīts. Hipertrofiskā kardiomiopātija ir miokarda slimība, ko raksturo neizskaidrojama kreisā kambara hipertrofija. To konstatē pacientiem bez miokarda pārslodzes ar spiedienu vai vārstuļu kaiti.
Paaugstināts asinsspiediens, svara korekcijas problēmas, kaitīgie ieradumi un pacienta līdzestības trūkums — šīs ir problēmas, ar kurām kardiologs un ģimenes ārsts cīnās visnotaļ bieži. Varbūt šķiet, ka nav vērts runāt par sirds—asinsvadu veselības jautājumiem — viss ir zināms un simtiem reižu pārrunāts.
Paaugstināts asinsspiediens ir riska faktors koronārai sirds slimībai, cerebrovaskulārai slimībai, perifēro artēriju slimībai, nieru mazspējai un priekškambaru mirgošanai, tomēr dažkārt optimālu tā līmeni noregulēt ir teju neiespējami un nepieciešams kolēģa padoms. Rakstā esam apkopojuši ģimenes ārstu sagatavotus klīniskos gadījumus, kurus risināt palīdz kardiologi un ginekologs.
Bioloģiskās terapijas uzsākšana kā pirmās līnijas sistēmiskā ārstēšana pacientiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi bija saistīta ar labāku ādas stāvokļa uzlabošanos, zemāku hronisku blakussaslimšanu risku un augstāku dzīves kvalitāti 5 gadu periodā, salīdzinot ar standarta pakāpenisko ārstēšanas pieeju.
Rozācija ir izplatīta, hroniska, iekaisīga, multifaktoriāla dermatoze, kurai raksturīgas heterogēnas klīniskās izpausmes. Slimība rodas komplicētas mijiedarbības rezultātā, kurā tiek iesaistīta iedzimtība, imūnsistēmas disregulācija, neirovaskulārās izmaiņas, ādas barjerfunkcijas traucējumi un ārējās vides faktori. [1] Mūsdienās diagnostika balstās uz fenotipa noteikšanu — dominējošo klīnisko izpausmju identificēšanu, norādot slimības formu un atbilstošas turpmākās terapijas iespējas.
Lai gan cilvēkiem šīs parādības nav tik izteiktas kā citām sugām, arī cilvēki piedzīvo sezonālas izmaiņas miega ilgumā un cirkadiānos procesos. Šīs izmaiņas, visticamāk, galvenokārt izraisa dienas gaišā laika ilguma svārstības. Daudzi cilvēki nereti stāsta par nogurumu un zemu enerģijas līmeni pavasarī. Šo parādību bieži dēvē par “pavasara nogurumu” (spring fatigue). Tomēr zinātniski pierādījumi šāda sezonāla sindroma pastāvēšanai līdz šim nav atrasti.
Liela daļa sieviešu piedzīvo plaša spektra simptomus menopauzes un perimenopauzes laikā, un visbiežāk šie simptomi ar laiku samazinās vai pāriet, taču diemžēl nav pieejami prognostiski kritēriji, kas spētu šo laiku aptuveni paredzēt. Tas, kāda līmeņa konsultācija sievietei šajā periodā būs nepieciešama, atkarīgs no daudziem faktoriem — kulturāliem, etniskiem, ar izglītības līmeni un psihosociālajiem faktoriem saistītiem, kā arī būtiska loma ir gan ārstniecības pieejamībai, gan diemžēl arī finansiālām iespējām.
Lai mazinātu terapeitisko fragmentāciju un nodrošinātu pēctecīgu aprūpi starp dažādu specialitāšu ārstiem (psihiatriem, neirologiem, ģimenes ārstiem), kritiski svarīga ir vienotu vadlīniju un klīnisko algoritmu ieviešana.
