Perifēro artēriju slimība (PAS) asociējas ar augstu kardiovaskulāro risku un var būt iemesls invaliditātei un nāvei, tāpēc šo pacientu diagnostikā un ārstēšanā nepieciešama daudzdisciplīnu pieeja, jo šī slimība bieži tiek diagnosticēta novēloti vai ilgstoši var norisināties bez simptomiem, kavējot slimību modificējošas terapijas laicīgu sākšanu. [1]
Kardiovaskulāras slimības ir galvenais saslimstības un nāves cēlonis visā pasaulē, to pamata riska faktors ir paaugstināts holesterīna līmenis. Statīni ir visefektīvākie medikamenti holesterīna līmeņa pazemināšanai, kas ir cieši saistīts ar nozīmīgu riska mazināšanu kardiovaskulāru slimību attīstībai.
Akūtas hospitalizācijas iemesls 5 % gadījumu, īpaši pacientiem pēc 65 gadu vecuma ir sirds mazspēja (SM). Tās ārstēšana ir kompleksa, daudzdisciplīnu — tai vajadzētu būt orientētai uz to, lai aizkavētu SM progresēšanu un mazinātu mirstību no SM.
Pagājušā gada vasaras beigās Eiropas Kardioloģijas biedrība (ESC) izdeva jaunas vadlīnijas koronāro sirds slimību diagnostikai un terapijai. Šajās vadlīnijās vairs netiek lietots termins “stabila koronāro artēriju slimība” (stable CAD), bet gan “hroniski koronārie sindromi” (chronic coronary syndromes, CCS).
PVO dati liecina, ka ar arteriālu hipertensiju 2015. gadā slimoja apmēram 1,13 miljardi pasaules iedzīvotāju. Hipertensija konstatēta katram ceturtajam vīrietim un katrai piektajai sievietei.
Sirds vārstuļu kaites ir viena no izplatītākajām sirds slimību grupām visā pasaulē: katru gadu vairāk nekā 500 tūkstošiem cilvēku tiek veikta viena vai otra veida sirds vārstuļu kaites ķirurģiska korekcija. Latvijā ik gadu vairāk nekā sešiem simtiem cilvēku tiek veikta sirds operācija, kad tiek nomainīts vai salabots kāds vai vairāki sirds vārstuļi, un šim skaitlim proporcionāli ik gadu ir tendence pieaugt.
Vārstuļu slimības ir viens no biežākajiem sirds mazspējas attīstības iemesliem pēc koronāras sirds slimības un arteriālas hipertensijas, kas tomēr ir visbiežākie iemesli. Savukārt sirds mazspēja ar progresējošu sirds dobumu remodelāciju/dilatāciju var būt iemesls sekundārai vārstuļu nepietiekamībai to fibrozo gredzenu dilatācijas dēļ.
Kardiologa praksē arteriālā hipertensija ir izaicinājums, jo diagnoze parasti netiek noteikta savlaicīgi. Bieži hipertensija ir asimptomātiska un lielākā daļa pacientu par to pat nenojauš. Pasaulē arteriālā hipertensija ir viens no visbiežākajiem kardiovaskulārās saslimstības un nāves iemesliem.
Sirds mazspēja (SM) ir arvien straujāk pieaugoša visas sabiedrības veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras praktiski visu specialitāšu ārsti. Pētījumos pierādīts, ka 40 gadu vecumā risks tās attīstībai ir vienam no pieciem. Raksta mērķis nav aptvert visu, kas saistīts ar SM, bet nedaudz kliedēt mītus un maldus, kas uzklausīti, ārstējot pacientus ar SM.
Braucot pa Liepājas šoseju un nogriežoties virzienā uz Aizputi (175 km attālumā no Rīgas) nonākam pie Via Vitalité vārtiem. Aiz tiem – 180 hektāru “pilsētiņa” (kā paši saimnieki smaidot saka – katram viesim trīs hektāri, te var uzņemt līdz 60 cilvēkiem), baseins, sauna, sporta un trenažieru zāle, spa procedūras, iespēja makšķerēt, vairākas pastaigu takas (līdz 10 km garas), izjādes ar zirgu, briežu dārzs, dietologu izstrādāta ēdienkarte, veselības speciālista konsultācija un individuāli izveidots dienas grafiks. Vieta, kur sākas ceļš uz sakārtotu ķermeni un prātu – sola Via Vitalité izveidotāji. Nu, ko – dodamies pārbaudīt!
B grupas vitamīni ietekmē nervu sistēmas darbību, asinsradi, imunitāti, kognitīvās funkcijas un dažādu vielmaiņas procesu norisi, tie piedalās arī RNS un DNS biosintēzē. To kompleksu veido astoņi ūdenī šķīstoši vitamīni, kas tiek izvadīti caur nierēm un nespēj ilgstoši veidot rezerves organismā, tāpēc ikdienā ir ļoti nozīmīgi šīs grupas vitamīnus uzņemt ar sabalansētu uzturu. Jāpiebilst, ka B12 un folāts (B9) ir vienīgie, kas organismā var veidot nelielas rezerves. B grupas vitamīnus, īpaši B12, spēj ražot arī zarnu mikrobioms.
2024. gada 14. jūnijā Rīgā sāksies 15. Baltijas Neiroķirurgu asociācijas kongress, kas pulcēs aptuveni 200 dalībniekus no 16 valstīm – no Baltijas, Zviedrijas, Čehijas, Beļģijas, Austrijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Horvātijas, Serbijas, Apvienotās Karalistes, ASV, Moldovas, Ukrainas, Indonēzijas u.c. Neiroķirurģiju kongresā pārstāvēs ne tikai vadošie Latvijas speciālisti, bet ārzemēs gūtajā pieredzē dalīsies arī vairāki tur strādājošie Latvijas ārsti un rezidenti. Kongresu atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri.