Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Pēdējos gados līdz ar pieaugošo vēža gadījumu sastopamību kardioonkoloģija attīstījusies kā atsevišķa kardioloģijas apakšnozare. Vēža pacientiem ir palielināts risks kardiovaskulāro slimību (KVS) attīstībai. Mūsdienu pretvēža terapija var izraisīt kardiotoksicitāti, tādējādi vēl vairāk palielinot KVS risku.
Sirds mazspēja (SM) ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) kļuvusi par dominējošo sirds mazspējas formu visā pasaulē vienlaikus ar sabiedrības novecošanos un pieaugošo aptaukošanās, cukura diabēta un hipertensijas izplatību. HFpEF klīniskais sindroms ir neviendabīgs un jānošķir gan no sirds mazspējas ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF), gan no citām etioloģijām, kuru ārstēšanas stratēģijas atšķiras. [1]
Priekškambaru mirdzēšana (PM) ir visbiežākā aritmija pieaugušajiem. Tās pašreizējā izplatība ir 2—4 % un nākotnē tikai palielināsies. PM pieckārt palielina risku insulta attīstībai.
Kardioprotektīviem medikamentiem ir būtiska loma sirds aizsardzībā, sevišķi pēc sirdsdarbības traucējumiem, koronāriem notikumiem. Tie stimulē dabiskos adaptīvos mehānismus, novērš audu un sistēmas bojājumus, tādējādi samazinot sirds nelabvēlīgo notikumu risku.
Cilvēka sirds darbojas sinusa ritmā, kas tiek ģenerēts sinoatriālajā (SA) mezglā un fizioloģiski ir galvenais ritma devēja avots sirdī. Ekstrasistoles jeb priekšlaicīgas sirds saraušanās gadījumā impulss no cita mezgla ņem virsroku un rada sirdsdarbību pirms SA mezgla impulsa. Tas var rasties kā priekškambaros, tā arī kambaros, un to novēro gan veseliem pacientiem, gan pacientiem ar dažādām blakusslimībām. [1]
2021. gada Eiropas Urologu asociācijas seksuālās un reproduktīvās veselības vadlīnijās erektilā disfunkcija (ED) definēta kā pastāvīga nespēja nodrošināt un uzturēt dzimumakta veikšanai nepieciešamo erekciju. [1] Slimība skar gandrīz 40 % vīriešu pēc 40 gadu vecuma un vairāk nekā 50 % pēc 60 gadu vecuma. [2] Šī disfunkcija nopietni ietekmē psihosociālo veselību un izteikti pasliktina dzīves kvalitāti.
Ņemot vērā, ka priekškambaru mirdzēšanas pacients kļūst arvien jaunāks, arī antikoagulantu patēriņš pacientu vidū aug. Lai no šīs medikamentu grupas izgūtu labāko iespējamo klīnisko efektu, svarīga ir to atbilstīga ordinēšana un pacienta izglītošana.
Bērnu slimnīcā pieejamā hibrīdoperāciju zāle ir modernākā Baltijā Tajā, apvienojot vairākas sirds ķirurģijā plaši izmantotas tehnoloģijas, tiek veiktas vairāk nekā 30 dažāda veida sirdskaišu operācijas. Aktuālākais jauninājums ir jaunākās paaudzes digitālais angiogrāfs.
Posturālas ortostatiskas tahikardijas sindroms (POTS) pirmo reizi atzīts 1993. gadā, pateicoties neirologam Filipam Lovam (Philip Low) un viņa kolēģiem. [1] Rakstā apkopota informācija par POTS un par nepamatotu sinusa tahikardiju, kad sirds frekvence nav proporcionāla fiziskā, emocionālā vai farmakoloģiskā stresa līmenim.
Laikā, kad arvien biežāk un skaļāk izskan bažas par Latvijas iedzīvotāju novecošanos un vidējā vecuma rādītāja neatlaidīgu pieaugumu, rodas ne tikai eksistenciāli jautājumi, bet jāaizdomājas par sabiedrības dzīves kvalitāti un darba spējām, ko līdz ar vecuma pieaugumu tiešā veidā ietekmē arī slimību izplatība, tai skaitā dažādas balsta un kustību aparāta slimības. Latvijā locītavu problēmas ir viens no galvenajiem ilgstošu sāpju un ierobežotas mobilitātes cēloņiem.
Priekšlaicīga menopauze pirms 40 gadu vecuma bija saistīta ar augstāku arteriālās hipertensijas risku nekā “normāla” menopauze pēc 45 gadu vecuma, un visaugstākais risks novērots sievietēm, kurām menopauze iestājās vecumā no 25 līdz 35 gadiem.
Ja agrāk informācija par slimībām tika saņemta ārsta kabinetā, tad mūsdienās pirmā sastapšanās ar veselības jautājumiem bieži notiek digitālajā vidē. Pētījumi liecina, ka arvien biežāk pacienti mākslīgā intelekta (MI) rīkus izmanto informācijas meklēšanai, simptomu izvērtēšanai, sagatavošanās procesam pirms ārsta konsultācijas un emocionāla atbalsta gūšanai. [1; 2; 20]
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
Bipolārie traucējumi (BT) gados vecākiem pieaugušajiem bija saistīti ar statistiski nozīmīgi augstāku kopējo mirstību 8 gadu novērošanas periodā, salīdzinot ar vecuma un dzimuma ziņā pielīdzinātu vispārējās populācijas grupu; vidējais dzīvildzes laiks BT pacientiem bija saīsināts par vairāk nekā 3 mēnešiem.
