Simptomātiska hroniska sirds mazspēja ar saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju (HFpEF — angl.) ir sarežģīts patofizioloģisks stāvoklis, kura ārstēšanas rezultāti lielā mērā atkarīgi no savlaicīgas diagnostikas. Savlaicīgas HFpEF diagnostikas un ārstēšanas nodrošināšanai kritiski svarīga ir starpdisciplināra speciālistu sadarbība, plašas piekļuves nodrošināšana mūsdienīgiem diagnostikas testiem un ar pierādījumiem pamatotai terapijai.
Jaunākām sievietēm pēc akūta miokarda infarkta (AMI) indeksa epizodes ir sliktāks veselības stāvoklis nekā vīriešiem. Tomēr nav zināms, vai sievietēm ir lielāks kardiovaskulāro un nekardiovaskulāro hospitalizāciju risks gada laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra.
5.maijā visā pasaulē atzīmēja Pulmonālās hipertensijas dienu, lai pievērstu uzmanību šai retajai un dzīvībai bīstamajai slimībai. Pasaulē pulmonālā hipertensija ir diagnosticēta vairāk nekā 25 miljoniem cilvēku. Balstoties uz SPKC datiem, Latvijā 2022.gada nogalē bija reģistrēts 271 cilvēks ar dažādu tipu pulmonālo arteriālo hipertensiju.
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves un invaliditātes cēlonis, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem SAS sastopamība pieaug visā pasaulē. Ir identificēti un plaši pētīti tradicionālie riska faktori, kas veicina SAS rašanos un pasliktināšanos
Pārmērīga cukura lietošana saistīta ar dažādiem riska faktoriem – aptaukošanos, diabētu, kardiovaskulāro slimību risku, hiperurikēmiju, ektopisku tauku akumulāciju, kariesu un dažu vēžu attīstību. Šā pārskata mērķis bija apkopot šobrīd pieejamos pierādījumus cukura kaitīgajai ietekmei uz veselības iznākumiem, izvērtējot potenciālo pētījumu ticamību un neobjektivitātes risku.
Išēmiska sirds slimība (ISS) ir saistīta ar vājākiem smadzeņu rezultātiem. Smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlveidošanas radītā atšķirība starp paredzēto smadzeņu vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu (smadzeņu vecuma delta gados, pozitīva paātrinātai smadzeņu novecošanai) var kalpot kā efektīvs līdzeklis, lai informētu pacientus par smadzeņu veselību, kā arī lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.
Pusaudžiem mazkustīgs dzīvesveids var palielināt sirds izmēru trīs reizes vairāk nekā vidēji smagas vai intensīvas fiziskās aktivitātes, secināts nesenā pētījumā. Pētnieki analizēja mazkustīguma laiku, vieglas fiziskās aktivitātes un mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes saistībā ar sirds struktūru un darbību.
Sirds un asinsvadu slimību attīstības risks ir mazāks cilvēkiem ar aptaukošanos, kuriem ir ģenētiska predispozīcija uz augstu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), nekā cilvēkiem ar aptaukošanos, ko galvenokārt ietekmē vides faktori, piemēram, dzīvesveids.
Kafija ir viens no biežāk patērētajiem dzērieniem visā pasaulē. Tūlītēji tās efekti pēc iedzeršanas ir pētīti maz, tāpēc nejaušināti kontrolēta šķērsgriezuma pētījuma veidā tika noskaidrots kafijas ar kofeīnu efekts uz sirds ritmu, paveikto soļu skaitu, miegu un glikozes līmeni asinīs.
Gulēšana mazāk nekā piecas stundas naktī ir saistīta ar 74 % lielāku perifēro artēriju slimības (PAD) iespējamību, salīdzinot ar septiņām līdz astoņām stundām.
Ir medicīnas jomas, kurās ārsta darbs prasa ne vien izcilu profesionālo sagatavotību, bet arī spēju katru dienu sastapties ar cilvēka dzīves trauslumu. Transplantācija ir viena no tām. Par šīs medicīnas jomas izaicinājumiem un nākotni saruna ar Latvijas Transplantācijas centra vadītāju transplantologu JĀNI JUŠINSKI.
Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir galvenais saslimstības un mirstības cēlonis visā pasaulē, radot ievērojamu slogu gan veselības aprūpes sistēmai, gan sabiedrības ekonomikai kopumā. Šajā kontekstā bēta adrenoreceptoru blokatori (turpmāk — bēta blokatori, BB) ir viens no nozīmīgākajiem atklājumiem 20. gadsimta kardiovaskulārajā farmakoloģijā.
B12 vitamīna deficīta neiroloģiskās pazīmes ir saistāmas ar patoloģiju perifērajos un redzes nervos, muguras smadzeņu aizmugurējās un sānu kolonnās (subakūta kombinēta deģenerācija) un smadzenēs. Interesanti, ka hematoloģiskās un neiroloģiskās izpausmes dažkārt nav līdzpastāvošas. Ir novērota apgriezta korelācija abu izpausmju smaguma pakāpē — 28 % pacientu ar neiropsihiatriskām novirzēm nav anēmijas vai makrocitozes. [3] Šajā infografikā aplūkojam B12 deficīta riska grupas, diagnostisko procesu un par ikdienas praksi un B12 nozīmi neiroloģisko pacientu aprūpē vaicājam neirologam Dr. Vlodekam Gromakovskim.
Pirmās operācijas plānotas 2026. gada decembrī. Da Vinci sistēma ļauj ķirurgam operēt caur nelieliem iegriezumiem, izmantojot palielinātu trīsdimensiju attēlu un smalkus, īpaši manevrētspējīgus instrumentus. Tie palīdz veikt precīzas manipulācijas, audu disekciju un šūšanu arī ļoti grūti pieejamās vietās. Operāciju veic ķirurgs, kurš no vadības konsoles kontrolē instrumentus un kameru; sistēma patstāvīgi nepieņem lēmumus un nekādas darbības neveic.
Ilgtermiņa Itālijas kohortas pētījumā konstatēts, ka 65,2 % pieaugušo ar alerģisku rinītu (AR) attīstījās hronisks rinosinusīts (HRS), parasti aptuveni piecus gadus pēc AR diagnosticēšanas. Pēdējā novērošanas vizītē HRS bija vienīgais faktors, kas neatkarīgi bija saistīts ar vidēji smagu persistējošu AR, palielinot tā attīstības risku gandrīz trīs reizes.
