Pieci bērnības riska faktori, kas var prognozē insultu un infarktu pieaugušā vecumā, ir identificēti pēc līdz pat pusgadsimta ilgas novērošanas pasaulē lielākajā, starptautiskajā perspektīvā sirds un asinsvadu slimību pētījumā.
Lielā novērošanas pētījumā atklāja, ka sirds komplikācijas viena mēneša laikā pēc išēmiska insulta ir ļoti izplatītas. Šis "insulta-sirds sindroms" var palielināt insultu pārcietušajiem nāves, miokarda infarkta vai atkārtota insulta risku piecu gadu laikā.
1. aprīlī, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā pirmo reizi trombemboliskas formas plaušu hipertensijas pacientu ārstēšanā pielietota Latvijā jauna mazinvazīva metode – balona pulmonālā angioplastija.
Insultam var būt daudz iemeslu. Aterotrombotisku insultu izraisa trombs, kas veidojas no plāksnēm, kas uzkrājas smadzeņu asinsvados. Jauns pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir šāda veida insults un kuriem ir arī augstāks triglicerīdu līmenis asinīs, var būt lielāks risks iegūt vēl vienu insultu vai citas sirds un asinsvadu problēmas pēc viena gada, salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, bet tiem ir zemāks triglicerīdu līmenis.
Gandrīz 600 000 ASV pieaugušo datu analīzē atklājās, ka tiem, kam diagnosticēti bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai šizoafektīvi traucējumi, var būt lielāks sirds un asinsvadu slimību risks jaunākā vecumā, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem nav diagnosticēta neviena no šīm nopietnajām psihiskajām slimībām, liecina pētījuma rezultāti.
Starptautiskās vadlīnijas rekomendē izmantot nātrijurētisko peptīdu (NP) kā sirds mazspējas marķieri ģimenes ārstu praksēs, lai laicīgi noteiktu diagnozi un sāktu ārstēšanu. Šajā publikācijā tika ziņots, kādas ir mūsdienu tendences NP testēšanā ģimenes ārstu praksēs Apvienotajā Karalistē.
Ieguvumi un riski intensīvai zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) samazināšanai ar statīniem rekurenta insulta profilaksē nav līdz šim noteikti. Tāpēc tika veikta nejaušināti kontrolētu pētījumu meta–analīze, kur salīdzināta vairāk intensīva vai mazāk intensīva ZBLH līmeņa samazināšanas stratēģija pacientiem ar insultu anamnēzē.
Pacientiem ar augstu lipoproteīnu (a) un augstu koronāro artēriju kalcija rādītāju (CAC) nākamajos 10 gados ir vairāk nekā par 20 % paaugstināts infarkta vai insulta risks, liecina daudzcentru pētījuma rezultāti.
Katrs otrais pacients pārtrauc statīnu lietošanu, samazina devu vai lieto tos neregulāri, jo uzskata, ka holesterīna līmeni pazeminošās zāles izraisa muskuļu sāpes un citas blakusparādības. Tagad jauns pētījums ar vairāk nekā četriem miljoniem pacientu ir parādījis, ka patiesā statīnu nepanesības izplatība visā pasaulē ir no sešiem līdz desmit procentiem.
Padziļināta datu analīze, kas publicēta Nature Medicine, liecina, ka cilvēkiem, kuriem ir bijis Covid-19, ir paaugstināts kardiovaskulāru komplikāciju risks pirmā mēneša līdz 1 gada laikā pēc inficēšanās, pat starp veseliem cilvēkiem un personām ar vieglu Covid-19 gaitu.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS), kas iepriekš bija pazīstams kā policistisko olnīcu sindroms (PCOS), skar aptuveni vienu no astoņām sievietēm. Tomēr termins PCOS ir neprecīzs, jo tas rada priekšstatu par patoloģiskām olnīcu cistām, aizēno plašās endokrīnās un metaboliskās izpausmes, kā arī veicina novēlotu diagnostiku, fragmentētu aprūpi un stigmatizāciju, vienlaikus ierobežojot pētniecību un veselības politikas attīstību.
ARTŪRS DONCOVS ir sertificēts traumatologs ortopēds, kurš izglītību ieguvis Rīgas Stradiņa universitātē. Tad, zinātkāres un vēlmes pilnveidoties vadīts, devies uz Vāciju, kur absolvēja rezidentūru, ieguva traumatologa ortopēda sertifikātu un padziļināti specializējās mugurkaula un iegurņa ķirurģijā. Ar uzkrāto starptautisko pieredzi atgriezies Latvijā, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Latvijā veiksmīgi noslēdzies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas pilotprojekts “Sirds un asinsvadu slimību pacientu diagnostikas un ārstēšanas uzlabošana”, kura ietvaros no 2024.gada decembra līdz 2026.gada martam tika ieviesta mērķēta ģenētiskā testēšana pacientiem ar smagu hiperlipidēmiju un aizdomām par ģimenes hiperholesterinēmiju (ĢH) jeb iedzimtu ļoti augstu holesterīna līmeni. Projekta realizētāji aicina turpināt testēšanu pacientiem ar augstu holesterīnu.
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
