Sasniegumi vēža ārstēšanā — ķirurģija, ķīmijterapija, mērķterapijas līdzekļi, imūnterapija un staru terapija, kā arī šo metožu kombinācija — ievērojami uzlabojuši onkoloģisko slimnieku izdzīvošanu un pagarinājuši viņu dzīvildzi. Tomēr daudzi pacienti gan audzēja, gan ar to saistītās terapijas blakņu dēļ piedzīvo negatīvas kognitīvo funkciju izmaiņas, kas saglabājas pēc ārstēšanas beigām un negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti. Tas notiek gan CNS, gan ne–CNS audzēju gadījumā — kā bērniem, tā pieaugušajiem. [1]
Līdzšinējos novērojuma pētījumos diendusa saistīta ar kognitīvās funkcijas un smadzeņu veselības uzlabojumu. Tomēr nav skaidrs, vai šī saistība ir kauzāla. Tāpat līdz šim nav noskaidrota saikne starp diendusām un smadzeņu tilpuma izmaiņām, kaut arī zināms, ka ~ ⅓ senioru izmanto iespēju pagulēt pa dienu un ka smadzeņu tilpuma samazinājums visbiežāk skar tieši šo populācijas grupu. Hipokampa un kopējais smadzeņu tilpums atbild par atmiņas funkciju un kopējo kognitīvo spēju.
Vai miokarda infarkts ir saistīts ar kognitīvās funkcijas traucējumiem īsi pēc akūtā notikuma, vai arī negatīvā ietekme vērojama pēc gadiem? Līdz šim nebija skaidri definēts, cik liela ir miokarda infarkta ietekme uz pacienta kognitīvajām spējām laika gaitā.
Pētījuma INSPIRES rezultāti liecina, ka intensīvas statīnu lietošanas sākšana pacientiem ar akūtu vieglu išēmisku insultu vai augstu transitoriskas išēmiskas lēkmes (TIA) risku tūlīt pēc sākuma ievērojami samazina negatīvu funkcionālo iznākumu risku, salīdzinot ar ārstēšanas novilcināšanu.
Nociceptīvas, neiropātiskas un nociplastiskas sāpes — trīs sāpju veidi, katram savs mehānisms. Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts par sāpju veidu kombinācijām, kas vienlaicīgi atbild par sāpju sindromu kādā ķermeņa daļā. Jauktas ģenēzes sāpju pārvaldībā — gan akūtu, gan hronisku — nepieciešama kombinēta terapija, kas mērķēta uz visiem sāpes izraisošajiem mehānismiem.
Pētījuma aplēses liecina, ka 2050. gadā būs vairāk nekā 800 miljoni muguras sāpju gadījumu, kas ir par 36 procentiem vairāk nekā 2020. gadā. Tā kā sabiedrība noveco, pētnieki saka, ka mums ir "jānobremzē" muguras sāpju gadījumi, pirms slogs kļūst pārāk liels veselības aprūpes sistēma.
Pēc insulta fiziskās aktivitātes var būt izšķirošas veiksmīgai atveseļošanai. Jauns pētījums liecina, ka cilvēki, kuri pēc insulta vingro četras stundas nedēļā, sešu mēnešu laikā uzlabo funkcionālo atveseļošanos nekā tie, kuri to nedara.
Saskaņā ar jaunu pētījumu lielākā daļa bērnu vecāku, kuriem diagnosticēta Laima slimība, ziņoja, ka viņu bērni atveseļojās sešu mēnešu laikā pēc antibiotiku terapijas pabeigšanas. Rezultāti, kas balstīti uz Laimas slimības ārstēšanas rezultātiem no 102 bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs, arī atklāja, ka nelielai daļai bērnu bija nepieciešams ilgāks laiks par sešiem mēnešiem, lai atgūtu veselību, un tie būtiski ietekmēja viņu ikdienas darbības.
Latvijas Iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu jaunākā pētījuma dati rāda, ka 45 % respondentu pēdējā mēneša laikā kaut reizi sūdzējušies par galvassāpēm. Biežākā galvassāpju slimība, kas saistīta ar īslaicīgu darbnespēju, ir migrēna. Tā ir neiroloģiska slimība, kuru tās biežās sastopamības dēļ plaši pēta un kuras ārstēšanai mūsdienās ir radītas speciālas zāles.
Multiplā skleroze (MS) ir hroniski progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība, kas skar jaunus pieaugušos un ir iemesls agrīnai invaliditātei šajā vecumgrupā. Precīzs MS cēlonis nav zināms, to izraisa vairāku līdztekus faktoru kopums. Iespējamie multiplās sklerozes simptomi ir ļoti dažādi, to izpausmes nosaka perēkļa lokalizācija galvas vai muguras smadzenēs, arī prognoze katra pacienta gadījumā atšķiras.
Pleca locītavas endoprotezēšana (EP) ir efektīva ārstēšanas metode pleca locītavas artrīta beigu stadijā. Reverso totālo pleca protēzi sākotnēji izstrādāja rotatoru manžetes artropātijas gadījumiem, tomēr tagad indikāciju loks ir paplašinājies, tostarp izmantošana osteoartrītam ar neskartu rotatora aproci, kam tradicionāli lieto anatomisko pleca locītavas protēzi.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
Šī gada 30. maijā, Pasaules Multiplās sklerozes dienas ietvaros, plkst. 15:00-17:00 visiem interesentiem ir iespējams piedalīties bezmaksas tiešsaistes seminārā.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
