Tievam, bet mazkustīgam, tāds pats sirds slimību risks kā tam, kurš ir ar lieko svaru
Pieaugušajiem ar veselīgu svaru, bet mazkustīgu dzīvesveidu, var būt tāds pats infarkta vai insulta risks kā pieaugušajam ar lieko svaru, secināts pētījumā.
Neiroloģija
Fiziskās aktivitātes kā profilaktisks pasākums pret depresiju
Neskaitāmos pētījumos ir atklāta saistība starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju, tomēr galvenais jautājums vēl arvien bija neskaidrs – vai fiziskās aktivitātes reāli samazina depresijas risku vai depresija attīstās mazkustīguma dēļ?
Prenatāla valproāta ekspozīcija var paaugstināt uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes risku
Prenatāla pretepileptiskā medikamenta valproāta ekspozīcija ir saistīta ar par 48 % paaugstinātu uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes risku pēcnācējiem, secināts lielā populācijā balstītā pētījumā.
Kognitīvā pārslodze. Mīts vai realitāte?
Arvien biežāk gados jauni cilvēki ārstam sūdzas par atmiņas, uzmanības, uztveres, koncentrēšanās spējas traucējumiem, kas ietekmē domāšanu, rīcību, darba un dzīves kvalitāti. Ja cilvēks ir praktiski vesels un darbspējīgā vecumā, vai viņa kognitīvās funkcijas var izsmelt, pārslogot? Vai kognitīvo pārslodzi var nodalīt no emocionālās un fiziskās pārslodzes?
Insulta risks dzīves laikā globālā, reģionālā un valstu līmenī
Globāli katram ceturtajam pieaugušajam pēc 25 gadu vecuma ir risks, ka būs insults dzīves laikā, secināts pētījumā.
Plaušu saslimšanas pusmūžā ir saistītas ar demenci vēlākos gados
Plaušu saslimšanas vai izmainītas plaušu funkcijas pusmūžā ir saistītas ar paaugstinātu demences vai vieglu kognitīvu traucējumu attīstību vēlāk dzīves laikā.
Dzīve pēc insulta. Sekundārā profilakse
Insults ir akūti smadzeņu asinsrites traucējumi, kas izraisa perēkļainu smadzeņu šūnu bojājumu un simptomus, kuri ilgst vairāk nekā 24 stundas. Insults rodas asinsvada nosprostojuma (išēmisks insults jeb cerebrāls infarkts) vai asinsvada plīsuma dēļ (hemorāģisks insults).
Migrēna ar auru saistīta ar paaugstinātu ātriju fibrilācijas risku
Cilvēkiem, kuriem ir migrēna ar auru, ir paaugstināts ātriju fibrilācijas risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Nepietiekams miega daudzums bērniem saistīts ar neveselīgāku dzīvesveidu
Pētījumā ar 177 000 skolēnu atklāja, ka nepietiekams miega ilgums ir saistīts ar neveselīgākiem uztura paradumiem, aptaukošanos un ilgāku laiku viedierīcēs bērniem un pusaudžiem.
Multiplā skleroze. Simptomātiskā terapija farmakologa skatījumā
Multiplā skleroze (MS) ir hroniska centrālās nervu sistēmas slimība, kuras pamatā ir autoimūns process. Klīniskie traucējumi saistīti ar kavētu vai pilnīgi bloķētu impulsu pārvadi demielinizētās nervu šķiedrās, kuru bojājuma pakāpe ir atkarīga no tur notiekošā iekaisuma vai deģeneratīvā procesa.
Lasītākais Doctus.lv
Ātriju fibrilācija: no definīcijas līdz praksei
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Lipoproteīna (a) līmenis hospitalizētiem pacientiem ar akūtu koronāru sindromu
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo. Kādi ir atkārtošanās riski?
Labdabīgs paroksismāls pozicionāls vertigo (LPPV) ir viena no visbiežāk sastopamajām vestibulārā aparāta slimībām. Jāpiebilst, ka bieži vien līdz brīdim, kamēr pacients ir nonācis pie speciālista, simptomi ir izzuduši, un rodas grūtības diagnozi patiešām apstiprināt — tas rada izaicinājumus gan klīnicistam, gan pacientam. Izpētīts, ka viena gada laikā LPPV atkārtojas 34 % pacientu. [5]
Kā uzlabojas situācija psihiskās veselības jomā?
Veselībs ministrija izvērtējusi Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānu 2023.–2025. gadam īstenošanu - pēdējo gadu laikā pašnāvību skaits Latvijā ir samazinājies par aptuveni 11%.
Insulta risks sasniedz maksimumu pirmajos trīs mēnešos pēc vēža diagnozes
Pirmie trīs mēneši pēc vēža diagnozes noteikšanas ir kritisks periods insulta riska ziņā. Visaugstākais risks šajā laikā ir pacientiem ar plaušu vai aizkuņģa dziedzera vēzi, liecina Izraēlā veikts valsts mēroga pētījums.
Nozares
A
- Alergoloģija 60
- Algoloģija 98
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 35
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 231
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 418
F
- Farmācija 79
- Farmakoloģija 220
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 20
- Ģimenes medicīna 396
H
- Hematoloģija 9
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 335
- Internā medicīna 34
K
- Kardioloģija 630
Ķ
- Ķirurģija 232
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 38
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 467
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 101
- Onkoloģija 307
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 267
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 317
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 175
R
S
- Sabiedrības veselība 398
- Sporta medicīna 20
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 116
- Uzturzinātne 120