Kāpšana pa trepēm parasti saistīta ar ķermeņa fizisko veselību, bet jaunā pētījumā noskaidrots, ka tā uzlabo arī galvas smadzeņu veselību. Pozitīva loma galvas smadzeņu veselībā ir arī izglītībai.
Trijzaru nerva neiralģijas sāpes tiek uzskatītas par vienām no visneciešamākajām sāpēm. Tās ir viens no biežākajiem neiropātisko sāpju iemesliem sejas rajonā. Pacienti sajūtas mēdz raksturot kā “elektriska strāva, elektrisks šoks, skrūvspīles, āmurs, dedzināšana, īlens, vulkāna lava, zibens, urbis, žilete, nazis, dzeloņdrātis” un līdzīgi.
Šo saistību realizē limfvadi, par kuru esamību līdz šim nebija datu. Atklājums veikts Virdžinijas Universitātē (ASV). Atklājuma nozīme ir tajā, ka tas pavērs plašas iespējas neiroloģisku slimību ārstēšanā, sākot no Alcheimera slimības līdz multiplai sklerozei
Strauji pieaugot viedtālruņu izmantošanai arvien jaunāku bērnu un pusaudžu vidū, lielāka uzmanība pievērsta to ietekmei uz veselību. Pētījumos noskaidrots, ka bērni vecumā no 8 - 18 gadiem elektroniskās ierīces izmanto apmēram 7 ar pusi stundas diennaktī.
ASV veiktā pētījumā pierādīts, ka lielas D3 vitamīna devas lietošana pacientiem ar multiplo sklerozi ir droša un var palīdzēt regulēt organisma hiperaktīvo imūno atbildi.
Jaunākie Latvijas Galvassāpju biedrības iegūtie aptaujas dati liecina, ka 68,1% aptaujas dalībnieku uzskata, ka spēcīgas galvassāpes nav pietiekami nopietns iemesls, lai apmeklētu galvassāpju speciālistu vai ģimenes ārstu.
Insults ir trešais galvenais nāves cēlonis pasaulē un biežākais invaliditātes iemesls pacientiem ar pārciestu insultu. Katras četras minūtes no insulta mirst viens cilvēks. [1] Smadzeņu insults ir nāves un invaliditātes galvenais cēlonis visā pasaulē, arī Eiropas Savienībā un Latvijā.
Optiskās neiropātijas ir biežs redzes zuduma cēlonis. Diagnozi nosaka pēc atbilstīgas klīnikas. Rūpīga anamnēze parasti norāda uz iespējamo etioloģisko cēloni, kas var būt išēmiskas, demielinizējošas, iekaisīgas, toksiskas, infiltratīvas, kompresīvas, traumatiskas dabas, saistīts ar uzturu vai iedzimts.
Iespējams, skriešana ir efektīva metode, kas var aizsargāt no ilgtermiņa kognitīviem traucējumiem, ko radījusi ekspozīcija antiepileptiskiem medikamentiem prenatālā periodā.
Vairākus gadus pērnieki ir centušies noskaidrot, vai ir saistītba starp Parkinsona slimību un tādiem dzīvesveida faktoriem kā smēķēšana, kafijas un alkohola lietošana.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Pacientiem, kuri operācijas laikā saņēma reģionālo anestēziju, līdz pat 12 mēnešiem bija mazāks hronisku pēcoperācijas sāpju risks, īpaši pēc krūts, ceļa un krūškurvja operācijām.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kas ik gadu prasa gandrīz 20 miljonus dzīvību. SAS slimības veido aptuveni 32 % no visiem nāves gadījumiem pasaulē. Vairāk nekā 80 % SAS nāves gadījumu izraisa koronāra sirds slimība un insults. Aptuveni viena trešdaļa SAS nāves gadījumu notiek priekšlaicīgi personām, kas jaunākas par 70 gadiem. Viens no sešiem cilvēkiem vecumā no 15 līdz 46 gadiem mirst no SAS. Fakti neiepriecina… Bet jāatceras, ka 80 % kardiovaskulāro nāvju ir novēršamas!
Dr. ANNA VASIĻJEVA atgriezās Latgalē uzreiz pēc Rīgas Stradiņa universitātes absolvēšanas — vispirms par ģimenes ārsti Ilūkstes veselības centrā, bet šobrīd viņa pieder Latgales medicīnas centra mediķu saimei. Sarunā viņa vairākkārt uzsver: pacienta ārstēšana ir komandas darbs.
Tīkla analīzē par 32 nejaušināti kontrolētiem pētījumiem ar 11 399 rozācijas pacientiem secināts, ka lokāli lietojams ivermektīns un iekapsulēts benzoilperoksīds iekaisīgās izmaiņas ādā mazina veiksmīgāk kā metronidazols, lietojot 8-16 nedēļas ilgi. Šis bija efektivitāti un panesību salīdzinošs pētījums vidēji smagas un smagas gaitas rozācijas gadījumā.
