Vecums pirms pusaudža gadiem ir vismazāk pētīts attiecībā uz paškaitējuma domām un uzvedību, pamatā balstoties uz ideju, ka jauni bērni nav spējīgi domāt suicidālas domas. Tomēr jāatzīmē, ka pēdējos gados ir audzis gadījumu skaits, kad pašnāvību veicis bērns vēl nesasniedzis pusaudža vecumu un nu jau pašnāvības ir ierindojušās piektajā vietā pasaulē kā vadošais nāves iemesls šajā vecuma grupā!
Daudzi zīdaiņi pirmajos divos dzīves gados saņem nevis mātes pienu, bet gan alternatīvus piena dzērienus: mākslīgos maisījumus zīdaiņiem un dzīvnieku piena produktus.
Pieaugošā bērnu aptaukošanās izplatība varētu izskaidrot pieaugošo pacientu skaitu ar apstiprinātu 1.tipa cukura diabētu.
Kopš 2000. gada kopumā ar ērču encefalītu ir saslimuši 557 bērni jeb katrs desmitais ērču encefalīta pacients Latvijā. Pagājušā gadā četri bērni ilgstoši ārstējās Bērnu slimnīcā, no kuriem viens - intensīvajā terapijā. Visiem šiem bērniem saslimšana ir radījuši paliekošas sekas veselībai.
Pieci bērnības riska faktori, kas var prognozē insultu un infarktu pieaugušā vecumā, ir identificēti pēc līdz pat pusgadsimta ilgas novērošanas pasaulē lielākajā, starptautiskajā perspektīvā sirds un asinsvadu slimību pētījumā.
Lai noskaidrotu, vai A vitamīnam per os ir kāds pozitīvs efekts uz priekšlaikus dzimuša zīdaiņa veselības iznākumiem, tika veikts sistemātisks pārskats un nejaušināti kontrolētu pētījumu meta–ananlīze.
Ne tik sen kopā dzīvoja vairākas paaudzes kuplās ģimenēs, meitenes redzēja, kā aug zīdainis, kā bērniņu aprūpē, zīda. Šodien pirmā pieredze nereti rodas, aprūpējot pašiem savu bērniņu. Saprotams, ka jaunie vecāki jūtas nedroši un informāciju iegūst sociālajos tīklos. Tikai desmitā daļa vecāku norāda, ka sociālie tīkli viņu zināšanas šajā jomā neietekmē.
Bērnu slimnīca sākusi sagatavošanās darbus Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas (NMPON) un Ambulatorās veselības centra rekonstrukcijai.
Pasaulē ik gadu apmēram 10 % bērnu piedzimst priekšlaikus, proti, līdz 36 grūtniecības nedēļām un sešām dienām. Latvijā tie ir vidēji 1500 bērnu gadā. [1]
Bērnu slimnīcā janvāra beigās notika Latvijā unikāla operācija, kuras laikā bērnam ar <em>Osteogenesis imperfecta</em> (OI) diagnozi tika ievietoti īpaša dizaina teleskopiskie stieņi. Tie ir veidoti tā, lai, bērnam augot, stieņi augtu līdz ar viņu, un situācijās, ja lūzums tomēr noticis, to īpašais dizains palīdz stabilizēt un noturēt kaulu.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Standarta aprūpē prostatas vēža (PV) recidīvam pēc staru terapijas tiek rekomendēta sistēmiska terapija. Tomēr daži pacienti vēlas izvairīties no nevēlamajām blaknēm, kas saistītas ar androgēnus nomācošu terapiju. Lai izvērtētu lokālas terapijas klīniskos iznākumus šai pacientu grupai, veikts prospektīvu un retrospektīvu pētījumu sistēmisks pārskats un metaanalīze.
Saskaņā ar aptaujas datiem atopiskais dermatīts (AD), kas sācies bērnībā, ir saistīts ar noturīgāku ādas jutīgumu un lielāku ilgtermiņa psihosociālo slogu nekā slimība, kas sākusies pusaudža vecumā.
Akūts sinusīts ir viens no biežākajiem iemesliem antibiotiku izrakstīšanai pieaugušajiem līdz 65 gadu vecumam. Joprojām nepastāv vienprātība par pirmās līnijas terapiju – vai tas ir amoksicilīns, vai varbūt tomēr amoksicilina-klavulānskābes kombinācija? Lai salīdzinātu akūta sinusīta ārstēšanas neveiksmes riskus pieaugušajiem starp abām bieži parakstītām antibiotikām standarta devās, veikts pētījums.
Jaunā, vairāk nekā 25 gadus ilgā pētījumā atklāts, ka bieži sastopami bezmiega simptomi ir saistīti ar vairāk nekā 50 % paaugstinātu Parkinsona slimības (PS) risku. Arī ģenētiskā nosliece uz bezmiegu parādīja saistību ar jaunatklātu PS risku, kas liecina — bezmiegs var būt riska faktors, nevis tikai agrīns (prodromāls) simptoms.
