Klepus ir biežs iemesls, lai uz ambulatoru vizīti pie ģimenes ārsta vērstos gan pieaugušie, gan bērni. Ja klepo bērns, pārdzīvojums ir ne tikai pacientam, bet arī vecākiem. Īpaši, ja klepus ieilgst un traucē veikt ikdienas aktivitātes, gulēt un ietekmē arī aprūpētāja dzīves kvalitāti.
Iedzimti sirdskaites ir vienas no biežākajām iedzimtajām patoloģijām un to etioloģija ir ļoti sarežģīta un ne līdz galam izprasta. Lieli kohortas pētījumi, sistemātiski pārskati, kā arī meta–analīzes ziņo par augstāku sirdskaites iespējamību bērnam, kura mammai ir tādi metaboliski traucējumi kā aptaukošanās, diabēts, hipertensija un preeklampsija. Turklāt visiem šiem stāvokļiem iespējama saistība ar insulīna rezistenci vai hiperglikēmiju fonā. Problēma ir tā, ka klīniskajā realitātē šie stāvokļi attīstās vienlaicīgi.
Pirmie soļi un turpmākā gaitas attīstība mazbērnu vecumā ir ļoti svarīga motoro prasmju ietvaros. Staigāšanas paterni starp mazbērniem ir ļoti dažādi, un tos ietekmē unikāli biomehāniski procesi, tos nevar salīdzināt starp jau ilgstoši staigājošu bērnu un to, kurš sper pirmos soļus. Šobrīd ir samērā maz ziņu par to, kā apavi ietekmē tikko staigāt sākušos mazbērnus un viņu gaitu.
KATRĪNA SELECKA un LINDA LIBEKA ir jaunās pediatres, kas pērn, pirmajā Covid vilnī, nenobijās un atvēra savu privātpraksi. Vēl viņas tiešsaistē organizē lekcijas jaunajiem vecākiem, atbild uz iesūtītajiem jautājumiem un raksta blogu. Ceļš no izlolotās idejas par kaut ko savu līdz sociālajai uzņēmējdarbībai bija trīs gadus garš, pašas bilst — tik ilgs! Un atzīst: viņas vēl tikai mācās uzņēmēja kodu.
Autoimūno bullozo jeb pūšļveida slimību gadījumā raksturīga autoantivielu veidošanās pret dažādiem strukturāliem ādas un gļotādu elementiem. Praksē šīs slimības sastopamas salīdzinoši reti. Standarta metode bullozo dermatožu diagnostikā ir tiešās imūnfluorescences mikroskopija.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot rupjo nervu šķiedru neiropātiju klīnisko un elektrofizioloģisko profilu bērniem, kuriem desmit gadu periodā veikts neirogrāfijas izmeklējums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Ģimenes ārsta un pediatra praksē īpaša uzmanība jāpievērš astmas novērtēšanai un ārstēšanai pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem vecumā no 12 līdz 25 gadiem — dzīves periodā, kad notiek hormonālas un sociālas pārmaiņas.
Bērnu aptaukošanās ir sabiedrības veselības problēma jau vairākus gadus, turklāt svara problēmas bērnībā atstāj sekas vēlākā dzīvē. Ja aptaukošanās sākusies bērnībā, tai ir tendence turpināties pusaudžu vecumā un pieaugušā dzīvē. Kaulu mineralizācijai bērna un pusaudža vecumā arī ir ļoti liela nozīme tieši augšanas procesā – apmēram puse no kaulu masas tiek iegūta tieši šajā laikā.
Pusaudžu idiopātiskā skolioze ir trīsdimensionāla deformācija mugurkaulā bez zināmas etioloģijas. Tā sastopama 2–2,5 % pusaudžu. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt divu dažādu veidu vingrojumu metožu efektivitāti pacientiem ar vieglas formas pusaudžu idiopātisko skoliozi.
Valproāts ir pirmās līnijas zāļviela, lai ārstētu pacientus ar jaunatklātu idiopātisku, ģeneralizētu vai grūti klasificējamu epilepsiju. Izņēmums ir sievietes reproduktīvā vecumā potenciālā teratogēnā efekta dēļ. Levetiracetāms tiek izrakstīts arvien biežāk šai pacientu populācijai, neskaitoties uz pierādījumu trūkumu par tā efektivitāti un izmaksu ieguvumiem salīdzinājumā ar valproātu.
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Krākšana biežāk sāk parādīties iedzīvotājiem pēc 35 gadu vecuma. Ja līdz 24 gadiem to novērojuši tikai 7 % iedzīvotāju un no 25 līdz 34 gadiem – 11 %, tad pēc 35 gadu vecuma krākšana guļot nomoka jau katru piekto iedzīvotāju (20 %). Tāpat tā ir izteiktāka cilvēkiem, kuri kopumā dzīvo neveselīgi (25 %). Šādus datus rāda Mana aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījums, kas veikts sadarbībā ar SKDS.
Pirmais aprīlis pasaulē aizvadīts kā smieklu diena. Melnais humors, skarbi jociņi labi zināmi arī mediķu vidē. No vienas puses, tie palīdz tikt galā ar stresu, problemātiskām situācijām un pacientiem, ļauj identificēties ar konkrētu komandu, bet, no otras puses, var dehumanizēt veselības aprūpi vai liecināt par izdegšanu. Humors var gan palīdzēt, gan kaitēt ārsta un pacienta terapeitiskajās attiecībās. Lūk, dažas atziņas.
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Visā, ko viņa dara, ir vieglums — liekas neticami, kā tik trauslā, sievišķīgā būtnē slēpjas tāda jauda. Asoc. prof. Agnese Ozoliņa vada RAKUS Anestezioloģijas klīniku, māca RSU medicīnas studentus, izglīto rezidentus un organizē konferences un izglītojošas meistarklases. Aizrautīgi stāsta par savu vīziju — uz pacientu vērstu no sāpēm brīvu perioperatīvu aprūpi. Nebaidās būt nedaudz provokatīva, sociālajos tīklos publicējot skaistus video — savas dejas pie pilona.
