Uzvedības traucējumi, piemēram, uzmanības deficīta sindroms/ hiperaktivitāte, pieaug laika gaitā. Pētījumos pierādīts, ka tādi riska faktori, kā smēķēšana un alkohola lietošana grūtniecības laikā, nav saistīta ar bērna uzvedības problēmām.
Šodien, 15.aprīlī, RSU Aulā vairāk nekā 350 ģimenes ārstu, pediatru, vecmāšu un ģimenes ārstu praksē strādājošu māsu bija pulcējušies uz Latvijas Pediatru asociācijas un Rīgas Stradiņu universitātes Tālākizglītības fakultātes rīkoto konferenci par bērna ēdināšanu.
Spāņu pētnieki atklājuši saistību starp hormoniem un agresīvu uzmanību bērniem vecumā no 8-10 gadiem. Pētījumā pierādīts, ka bērniem, kuri izjutuši lielāku agresijas līmeni vecumā līdz 10 gadiem, 2 gadu laikā bija arī visvairāk paaugstināts kortizola līmenis.
Zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms (ZPNS) un riska faktoru novēršana pētīta daudzos pētījumos. 28.aprīlī žurnālā BMJ publicēts raksts ar sešiem svarīgākajiem secinājumiem, kas gūti, analizējot publikācijas par ZPNS kopš 1980. līdz 2015. gadam. Raksta autori uzsver, ka ZPNS lielā mērā saistīts ar gulēšanas paradumiem, bet ne tikai.
Pēdējie pētījumi pierāda saistību starp sieviešu ķermeņa masas izmaiņām grūtniecības laikā vai palielinātu ķermeņa masu pirms grūtniecības un jaundzimušo bērnu palielinātu ķermeņa masu 7 gadu vecumā.
Divas trešdaļas ar medikamentu lietošanu saistītu bērnu slimnīcu uzņemšanas nodaļu apmeklējumu ir novēršami un biežākais iemesls palīdzības meklēšanai ir medikamenta izraisītas blakusparādības.
Fiziskās aktivitātes var palīdzēt cilvēkiem ar Parkinsona slimību uzlabot līdzsvaru, spēju pārvietoties un dzīves kvalitāti kopumā, pat tad, ja nesamazinās kritienu risks, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Neurology.
Bērniem, kuri tiek ārstēti ar antibiotikām pirmajā dzīves gadā, ir paaugstināts astmas attīstības risks. Turklāt risks pieaug līdz ar katru izrakstīto antibiotiku kursu, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā Annals of Allergy, Asthma, and Immunology.
Lielāko daļu bērnu nevar pasargāt no emocionāli traumatiskiem notikumiem, tomēr ārsti var savlaicīgi atpazīt bērnus, kuriem ir augstāks posttraumatiskā sindroma attīstības risks, secināts lielā pētījumā, kurš tika veikts Bostonas Bērnu slimnīcā.
Zināms, ka bērnu aptaukošanās ir augoša un aktuāla problēma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā. Izrādās, ka problēmu var labāk risināt, vecākiem mainot sarunas akcentus ar saviem bērniem. Nesen veikts pētījums, kura rezultāti publicēti JAMA Pediatrics, atklāj, ka vecāki, kas iesaistās sarunās ar saviem bērniem par veselīgas ēšanas paradumiem, saņem mazāk pretreakcijas salīdzinājumā ar vecākiem, kas ar bērniem runā nevis par veselīgu uzturu un regulāru ēšanu, bet gan par ķermeņa masas kontroli un lieko svaru.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Funkcionālā dispepsija ir viens no biežākajiem funkcionālajiem kuņģa–zarnu trakta darbības traucējumiem, kas skar aptuveni 7—8 % pieaugušo visā pasaulē. [1] Izšķir divus funkcionālās dispepsijas apakštipus: postprandiālā distresa sindromu (PDS) un epigastrālo sāpju sindromu (EPS), un abi šie apakštipi var arī pārklāties.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
Ģimenes ārstes Dr. SANTAS STEPIŅAS stāsts ir par uzdrīkstēšanos, spēku un savu sapņu piepildīšanu. No galvaspilsētas un labi iekārtotas prakses viņa ir pārcēlusies uz perifēriju un sākusi visu no nulles. Domājot, kā piesaistīt pacientus, izmēģinājusi varēšanu sociālajos tīklos, veidojot savu blogu. Un, ja šajā stāstā jāpievieno izdošanās faktori, tie noteikti ir strādīgums un cilvēcība.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
