Medicīnas un farmācijas raksti | Pediatrija

  • Autiņdermatīts. Cēloņi, ārstēšana un profilakse

    Miķelsone D., Pildava S. | Jūlijs 2017

    Autiņdermatīts ir karinošs stāvoklis uz ādas, kuru sedz autiņbiksītes, biežākā ādas problēma zīdaiņiem un bērniem, jo skar 7—35 % zīdaiņu. Visbiežāk autiņdermatītu novēro zīdaiņiem deviņu un 12 mēnešu vecumā, bet tas var attīstīties jebkurā vecumā, kad vien lieto autiņbiksītes. Lasīt visu

  • Vakcinācija bērniem. Rekomendācijas kavētai un/vai nepabeigtai vakcinācijai

    Zavadska D., Isarova D. | Jūnijs 2017

    Vakcinācija ievērojami samazinājusi saslimstību un mirstību no dažādām infekcijas slimībām, ierobežojusi (vai pat pilnībā izskaudusi!) to izplatību un nu kļuvusi par sava veiksmes stāsta upuri. Lasīt visu

  • Funkcionāli gremošanas traucējumi. Īpatnības bērniem un pusaudžiem

    Rudzroga A., Kaže I. | Novembris 2016

    Divdesmitā gadsimta sākumā britu pediatrs Džords Frederiks Stills rakstīja: “Es nezinu nevienu citu simptomu, kas būtu tik ļoti grūti izskaidrojams kā kolikveida sāpes vēderā.” Mūsdienās, gadsimtu vēlāk, klīnicisti un pētnieki vēl joprojām mēģina saprast un izskaidrot funkcionālus kuņģa—zarnu trakta traucējumus (FKZT). Lasīt visu

  • Neorganiska enurēze bērniem

    Trimda G. | Oktobris 2015

    Daudzi vecāki raizējas par to, ka viņu bērnam ir urīna nesaturēšana jeb enurēze. Par enurēzi kā atkāpi no normas var runāt tad, ja bērnam piecu gadu vecumā (izņemot gadījumus, kad ir intelektuālās attīstības aizkavēšanās) enurēze ir vismaz divas reizes nedēļā trīs mēnešus pēc kārtas, pēc septiņu gadu vecuma — biežāk nekā reizi mēnesī. Lasīt visu

  • Mutes dobuma un barības vada ķīmiski apdegumi bērniem

    Pētersons A., Vīksne A. u.c. | Jūlijs 2015

    Mutes dobuma un barības vada gļotādas saskare ar ķīmiski aktīvām vielām ir neatliekams stāvoklis, kas prasa tūlītēju palīdzību un nereti arī ilgstošu ārstēšanos. Kodīgu vielu norīšana nejauši vai suicīda gadījumā sabiedrībā zināma sen. Daiļliteratūrā Šekspīrs aprakstījis, kā Bruta sieva Porcija veic pašnāvību, rijot uguni. [1] Lasīt visu

  • Bērnu labsajūtas dinamikas un ūdens lietošanas paradumu korelatīvs izvērtējums

    Meļņika M. | 2015. gada 12. marts

    Pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana uzlabo kognitīvas funkcijas, pašsajūtu, uzmanību, garastāvokli, uzlabo vielmaiņas procesus, ādas stāvokli, palielina aizsardzības spējas, samazina slimību attīstības risku, toties ūdens trūkums organismā var izraisīt nogurumu, koncentrēšanās samazināšanos, galvassāpes, slāpes. [1]   Lasīt visu

  • BNP un sirds patoloģijas bērniem

    Mīlbergs K., Lubaua I. | Janvāris 2015

    Apmēram 1% dzīvi dzimušo bērnu konstatē iedzimtas sirdskaites. Augstāks sastopamības rādītājs ir nedzīvi dzimušajiem (3—4%), spontāno abortu materiālā (10—25%) un neiznēsātiem zīdaiņiem (~ 2%, izņemot PDA — patent ductus arteriosus). Šajā kopējā sastopamībā nav iekļauts mitrālā vārstuļa prolapss, PDA priekšlaicīgi dzimušajiem un bikuspidāli aortas vārstuļi (sastopami 1—2% pieaugušo). [32] Lasīt visu

  • Recidivējošas elpceļu infekcijas bērniem. Praktiskais ceļš līdz diagnozei

    Grantiņa I., Berķe L. | Novembris 2014

    Cēloņa izzināšana un diagnostika recidivējošām pneimonijām var būt mulsinoša un nebūt nav vienkārša. Pat 30% pacientu cēlonis netiek identificēts. Rakstā piedāvājam praktiskus risinājumus, diferenciālās diagnozes, izmeklējumus bērniem ar recidivējošām dziļo elpceļu infekcijām. Lasīt visu

  • Rinosinusīts bērniem. Diagnostika, ārstēšana, komplikācijas

    Daina K. | Oktobris 2014

    Rinosinusīts (RS) ir deguna dobuma un viena vai vairāku blakusdobumu gļotādas iekaisums. Pediatru un ģimenes ārstu praksē bieži jāuzklausa pacientu vecāku sūdzības par izdalījumiem no deguna un klepu. Akūtas respiratoras vīrusu infekcijas zīdaiņiem un bērniem rudens–ziemas periodā tiek diagnosticētas ļoti bieži. Lasīt visu

  • Bērnu svara izvērtēšana. Vai laiks pilnveidot atbilstīgi mūsdienu apstākļiem?

    Rumba Rozenfelde I., Kupča S. u.c. | Maijs 2014

    Bērnu aptaukošanās rādītāji strauji palielinās gan attīstītajās, gan attīstības valstīs, tāpat ir bērni, kam ir nepietiekams svars. Aptaukošanās ilgtermiņā būtiski ietekmē veselību un dzīvildzi. Kā pareizāk izvērtēt bērnus? Metodei jābūt lētai, viegli apgūstamai un ērtai praktiskajā darbā. Lasīt visu

  • Rekomendācijas zīdaiņu barošanai: jaunākās atziņas, izmaiņas

    Daugule I., Odiņa L. u.c. | Marts 2014

    Pēdējos 20 gados esam pieredzējuši zīdaiņu barošanas principu maiņu. Rakstā sniegsim ieskatu Eiropas Pediatru gastroenterologu asociācijas izstrādātajās vadlīnijās par zīdaiņu barošanu, vairāk pievēršot uzmanību rekomendācijām, kas vēl nav pieņemtas Latvijas ārstu/bērnu vecāku vidū. Lasīt visu

  • Uzturvielu nozīme kaulu slimību attīstībā

    Sizova J., Meija L. u.c. | Decembris 2012

    Maksimālā kaulu masa parasti tiek sasniegta dzīves trešās desmitgades sākumā, to veido 26% no kaulu masas, kas attīstījusies līdz 4 gadu vecumam, un 60% pubertātes gados. Pieradīts, ka no trešās līdz piektajai dzīves dekādei kaulu masa ievērojami nepalielinās. [1] Lūzumi pēc dzīves piektās dekādes bieži saistīti ar strukturālām un biomehāniskām deformācijām, kas kaulos radušās otrajā dzīves dekādē. [2] Lasīt visu

  • Helicobacter pylori vadlīnijas pediatrijā

    Daugule I. | Novembris 2012

    Vairākus gadus sagatavošanas procesā bija jaunas vadlīnijas par taktiku H. pylori infekcijas gadījumā bērniem. Beidzot Eiropas un Ziemeļamerikas gastroenterologi vienojušies par kopīgu pieeju un 2011. gadā ir publicētas jaunās vadlīnijas, kuru pamatā ir līdz 2007. gadam publicētie pētījumi. [1] Rakstā īsi par pamatnostādnēm saistībā ar H. pylori infekciju, tās diagnostiku un ārstēšanu bērniem. Lasīt visu

  • Kardiopulmonālās reanimācijas pamatalgoritms bērniem

    Mamaja B. | Augusts 2012

    Bērnu un zīdaiņu atdzīvināšana atšķiras no pieaugušo atdzīvināšanas. Bērniem biežākais sirdsdarbības apstāšanās iemesls ir elpošanas traucējumi – atšķirībā no pieaugušajiem, kam 80% gadījumu sirdsdarbības apstāšanās iemesls ir sirds slimības. Bērniem, kas jaunāki par 10 gadiem, kambaru fibrilācija ir tikai 10–15% no visiem bezpulsa, bezasinsrites ritma gadījumiem ārpus stacionāra, izņēmums ir bērni ar sirds patoloģiju. Palīdzības sniedzēji, kam nav speciālu iemaņu reanimācijā pediatrijā, var izmantot pieaugušo kardiopulmonālās reanimācijas algoritmu, jo rezultāts būs sliktāks, ja nesniegs nekādu palīdzību. Šis raksts sagatavots pēc ERC 2010. gada vadlīniju 6. nodaļas. Lasīt visu

  • Bērns ar drudzi – rīcības algoritms

    Mednis E. | Marts 2012

    Drudzis (latīņu valodā febris) ir organisma reakcija, kas izpaužas kā paaugstināta ķermeņa temperatūra, tāpēc tautā to bieži tā arī dēvē, proti, par paaugstinātu temperatūru. Drudzis rodas, kad mikroorganismu – bet ne tikai – radītas pirogēnās jeb temperatūru paaugstinošās vielas iedarbojas uz termoregulācijas centru. Tāpēc paaugstinās muskulatūras tonuss un rodas drebuļi. Pacientam ir salšanas sajūta, lai gan ķermeņa temperatūra paaugstinās. Tomēr jāatceras, ka drudzis ir normāla organisma aizsargreakcija pret infekciju vai citu saslimšanu, tāpēc uzskatāms par simptomu, nevis slimību. Lasīt visu

  • Sirds patoloģijas bērniem

    Lācis A., Lāce I. | Jūnijs 2011

    Bērnu kardioloģija un kardioķirurģija līdz XX gadsimta vidum bija tabu tēma – nebija iespēju laikus diagnosticēt sirds patoloģijas, jo tā laika medicīniskās aparatūras tehniskās iespējas mūsu valstī bija ierobežotas, tāpēc daudzi  pacienti gāja bojā, nesaņemot savlaicīgu un adekvātu ārstniecisko palīdzību. Šajā laikposmā bērnu kardiologa specialitātes mūsdienu izpratnē pat nebija. Rūpes par pacientiem ar kardioloģiskām problēmām tika deleģētas reimokardiologiem, jo bija reimatisma “ziedu laiki”, apvienojot kā iegūtas, tā iedzimtas sirdskaites ar sistēmiskām saslimšanām. Lasīt visu

Nozares