Ādas knaibīšana vai knibināšana ir normāla sevis kopšanas uzvedība, kas plaši raksturīga zīdītājiem. Lielākā daļa cilvēku līdz noteiktam līmenim knaiba savu seju, rokas un citas ķermeņa daļas. Kurā brīdī “normāla” uzvedība pāraug patoloģijā? Tas atkarīgs no knaibīšanas biežuma, intensitātes, pavadošajām emocijām un ietekmes uz cilvēkam svarīgām dzīves jomām.
Jauna pētījuma autori uzskata, ka lūgums cilvēkiem pārtraukt sociālo mediju lietošanu tikai uz vienu nedēļu var ievērojami uzlabot viņu labklājību, mazināt depresiju un trauksmi, un nākotnē to varētu ieteikt kā līdzekli, lai palīdzētu cilvēkiem uzlabot psihisko veselību.
Jauns pētījums parāda, kā sociālekonomiskie faktori ietekmē ārstēšanas rezultātus pacientiem, kuri tiek ārstēti no depresijas, pat ja viņi saņem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei.
Starp pacientiem ar psihiskām slimībam novēroti agrīnas mirstības rādītāji. Lielākoties to skaidro ar somatisku blakusslimību klātesamību, kas paredzamo dzīvildzi ievērojami saīsina.
Pusstundu ilga vingrošana var samazināt depresijas simptomus vismaz 75 minūtes pēc treniņa un pastiprināt ieguvumus no terapijas, liecina divi jauni pētījumi, ko vadīja Aiovas štata universitātes pētnieki.
“Cilvēka psihe ir tāds Visums, kurā vienmēr gribējies iekļūt, saprast, kā tas darbojas. Bet tas ir vēl grūtāk aptverams nekā kosmoss, — nopūšas Dr. Andris Arājs, psihiatrs, bērnu psihiatrs, tiesu eksperts un tiesu psihiatrijas eksperts. Un to saka ārsts savos 80 mūža gados, no kuriem 55 nostrādāti vienā darba vietā — Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā!
Gan ceļa osteoartrīts, gan depresijas simptomi ir nozīmīgas sabiedrības veselības problēmas, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp ceļa osteoartrītu un depresijas simptomiem.
Socioekonomiskie faktori ir saistīti ar depresijas izplatību, bet šo faktoru saistība ar slimības prognozi nav zināma. Izpratne par socioekonomisko faktoru ietekmi uz depresijas gaitu var palīdzēt izprast un labāk un pārvaldīt depresijas ārstēšanu.
Gandrīz 600 000 ASV pieaugušo datu analīzē atklājās, ka tiem, kam diagnosticēti bipolāri traucējumi, šizofrēnija vai šizoafektīvi traucējumi, var būt lielāks sirds un asinsvadu slimību risks jaunākā vecumā, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuriem nav diagnosticēta neviena no šīm nopietnajām psihiskajām slimībām, liecina pētījuma rezultāti.
Elektrokonvulsīvā terapija (EKT) ir viena no bioloģiskajām ārstēšanas metodēm psihiatrijā, kuras laikā, izmantojot specializētas aparatūras ģenerētus elektriskus impulsus, pacienta galvas smadzenēs tiek izsaukta ģeneralizēta epileptiska aktivitāte, kas rezultējas ārstnieciskā efektā dažādu psihisku slimību ārstēšanā.
D vitamīna deficīts ir neatkarīgi saistīts ar diabētiskās perifērās neiropātijas (DPN) risku, potenciāli ietekmējot lielas nervu šķiedras gados vecākiem pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu.
Mikroķirurgs un augstas sarežģītības rekonstruktīvo operāciju meistars Dr. med. JĀNIS ZARIŅŠ savu dzīvi pakārtojis starp trīs galvenajām vērtībām — ģimeni, darbu un draugiem. Intervija notiek Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrā, kad novakarē pēc pacientu pieņemšanas viņam darbs nebūt nebeidzas — pēc mūsu sarunas dakteris vēl dodas apraudzīt pacientus RAKUS Onkoloģijas centrā.
Dzemdes mioma ir biežākais sieviešu dzimumorgānu labdabīgais audzējs — to diagnosticē ~ 50 % sieviešu reproduktīvajā vecumā visā pasaulē. Precīza tās sastopamība nav zināma, jo miomas visbiežāk ir asimptomātiskas un pieejamie dati var neatspoguļot slimības patieso sastopamību. Biežāk to atklāj sievietēm pēc 40 gadu vecuma, tomēr aizvien vairāk konstatē jaunākām sievietēm (tabula). [1]
Ir maz zināms par ieguvumiem no statīnu terapijas gados vecākiem pieaugušajiem ar demenci. Pētījuma mērķis bija novērtēt statīnu lietošanas nozīmi visu cēloņu mirstībā pansionāta iemītniekiem ar un bez demences.
Venoza trombembolija (VTE) jeb trombozes onkoloģiskiem pacientiem joprojām saglabājas kā biežs nāves cēlonis par spīti mūsdienu iespējām tās novērst. [1] Trombožu risks onkoloģiskiem pacientiem ir lielāks nekā cilvēkiem tajā pašā vecumgrupā bez onkoloģiskas diagnozes. Pēdējos 20 gados venozo trombožu risks onkoloģiskiem pacientiem ir trīskāršojies un ir deviņas reizes lielāks nekā populācijā.