“Kas tad ir anesteziologs? Klusējošais aizmidzinātājs! Slimnieki lielākoties viņu nemaz nepamana,” smejas Biruta Mamaja, Rīgas Stradiņa universitātes Anestezioloģijas un reanimatoloģijas katedras asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas “Gaiļezers” anestezioloģe. Par pašu profesori Mamaju gan to nevar teikt, viņas skaļo balsi nevar nedzirdēt un spilgto personību nevar nepamanīt!
Opera ir kā liela burvju lāde, kur var iebāzt roku un izvilkt katrreiz citu kāda laikmeta dzīves aspektu: mīlestību, naidu, atriebību, kaislības. Izrāžu varoņi arī slimo un mirst. Var pamanīt noteikta laikmeta sabiedrības attieksmi un izpratni par anatomiju, anestēziju, sāpju vadību, depresiju, psihozēm un, protams, alķīmiju un placebo. Itāļu operas pazinējs un operdziedātājs (baritons) KARLO MENARDI (Carlo Menardi) pēc Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja lūguma izpētīja vairāku XVIII un XIX gadsimta operu sižetu līkločus un atrada daudz liecību par tā laika medicīnas izpratni.
“Trīsdesmit gadi ir vecums, kad ir lielais profesionālais vilnis. Tas ir jāķer, un es to daru,” saka radioloģe SANITA PONOMARJOVA, kas pusgadu stažējās Reimsas universitātes slimnīcas radioloģijas nodaļā Francijā.
Piecdesmitgadnieks, taču ar divdesmitgadniekam līdzvērtīgu aizrautību un dzirksti acīs – īpaši, kad runā par lietām, kas paveiktas, saprastas, izdzīvotas, bet vēl jo vairāk – kas plānotas un iecerētas. Apzinās un vārdos nekautrējas uzsvērt savu vērtību un paveikto darbu nozīmīgumu. Demokrātiskā stila vadītājs.
Kāpēc ārsts izvēlas doties politikā un kas kopīgs ārsta un valstsvīra darbā, atbild Valsts prezidenta kancelejas vadītājs, anesteziologs-reanimatologs GUNDARS DAUDZE
Par uroloģi-onkoloģi DZINTRU LITAVNIECI, Liepājas reģionālās slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītāju, galvaspilsētas kolēģi saka: Dzintra ir viena no spēcīgākajām savas nozares pārstāvēm Latvijā un, tieši pateicoties viņai, Liepājas slimnīca ir visspēcīgākā uroloģijas jomā starp Latvijas reģionālajām slimnīcām. Pēc medicīnas studiju beigšanas jaunā daktere atgriezās dzimtajā pilsētā ar mērķi sevi pierādīt, nevis būt maza “skrūvīte” galvaspilsētā.
Kad esmu sarunājusi tikšanos ar SANTU PURVIŅU, mani nepamet tēlu kaleidoskops. Iepriekš Santu nepazīstu, tālab pēc sava prāta vizualizēju sievieti enduro motobraucēju – spēcīga auguma, nedaudz robusta. Liels ir mans izbrīns, kad, atverot Rīgas Stradiņa universitātes Farmakoloģijas katedras profesores (nule aprīlī iegūts šis akadēmiskais grāds!) Santas Purviņas kabineta durvis, man pretī smaida smalka, sievišķīga, simpātiska būtne.
Cilvēki apkampjas un šņukst, rīb koferu ritentiņi. Debesis šķeļ lidmašīnas – vienas pazūd mākoņos, citas nolaižas. Ielidošanas zālē emocijas pilnā amplitūdā – sagaidītāju acis piekaltas automātiskajām durvīm. Turpat blakus stūrī aiz gruntīgas kolonnas ir kādas citas durvis, pie tām, par laimi, neviens nedrūzmējas un pat īpaši nekāro tur iekļūt. Tas gan nemazina šīs vietas svarīgumu – aiz šīm ne īpaši redzamajām durvīm ir lidostas “Rīga” medpunkts.
“Profesiju man izvēlējās vecāki, specializāciju ieteica krusttēvs, bet disertāciju aizstāvēju tādēļ, lai nevajadzētu dežurēt naktīs – profesoriem tas draud ļoti reti,” smejas Paula Stradiņa Otorinolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna slimību klīnikas vadītāja asociētā profesore Ligija Ķīse. Un, kā zināms, katrā jokā ir arī daļa nopietnības.
Kardioloģei IVETAI NORKO ir 13 gadu pieredze "ātrajā palīdzībā" un 21 gada - stacionārā. Kad 2009. gada jūlijā sapulcē uzzināja, ka darba dienas Rīgas 1. slimnīcā ir skaitītas, acumirklī ar kolēģi ANDRI ŠĻAHOTU izlēma par savu praksi. Pēc pusotra mēneša prakse "Aritmija" jau bija atvērta. Tagad, kad "sunim jau pārkāpts, palikusi vien aste", ir gandarījums par padarīto, bet sākums bijis ļoti smags.
