Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Hronisks pēctraumatisks osteomielīts un inficēts nesaaudzis lielā liela kaula lūzums

V. Jurkevičs, J. Krustiņš
Hronisks pēctraumatisks osteomielīts un inficēts nesaaudzis liela kaula lūzums ir sarežģīta problēma, kas izraisa nozīmīgu saslimstību un draud ar kājas amputāciju. Tā ārstēšana ir dārgs un ilgstošs process, kas prasa dažādu specialitāšu ārstu (infektologa, ortopēda, mikroķirurga) sadarbību. Literatūras dati norāda, ka hroniska osteomielīta sastopamība attīstītās valstīs pēc osteosintēzes ir līdz 10%, Latvijā (pēc Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas novērojumiem) – līdz 4%. [1]

Klīniskā gadījuma demonstrācija

Pacientam 37 gadi, griezās Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā 2002.gada 16.aprīlī ar sūdzībām par strutainiem atdalījumiem no apakšstilba fistulas, patoloģiskām kustībām, sāpēm apakšstilba vidējā trešdaļā.  

Anamnēze

2001.gada 19.jūnijā pacients guvis sadzīves traumu - labā apakšstilba abu liela kaulu slēgtu lūzumu. Stacionēts rajona slimnīcā, kur uzlikta skeleta ekstenzija un pacients sagatavots operācijai. 26.jūnijā veikta operācija - tībijas osteosintēze ar plāksni. Pēcoperācijas periodā ilgstoši saglabājušies izdalījumi no brūces. Brūce slēgusies sekundāri oktobra mēnesī - apmēram četrus mēnešus pēc operācijas. Pacients staigājis ar kruķiem, daļēji slogojot operēto kāju. Novembrī atvērušās fistulas ar strutainiem atdalījumiem. Ārstējies konservatīvi (pārsiešanas, antibakteriāla terapija), bet bez vēlamā efekta. Decembrī plāksne tikusi izņemta un uzlikts ģipša pārsējs. Fistulas nebija slēgušās. Pacientam tika piedāvāta apakšstilba amputācija, kurai viņš nepiekrita.

Slimnieks ir otrās grupas invalīds hroniska osteomielīta dēļ. Smēķē aptuveni 12 ci­garetes dienā.

Vispārējais stāvoklis

Vispārējais stāvoklis apmierinošs. Ķermeņa temperatūra normāla. Āda tīra, sausa, silta. Staigā ar kruķiem, neslogojot labo kāju.

Lokālais stāvoklis

Labais apakšstilbs nedaudz pietūcis, fiksēts ar mugurējo L veida ģipša longeti. Apakšstilba vidējā un distālajā trešdaļā priekšējā virsmā pēcoperācijas rēta; āda ap rētu plāna, cianotiska. Uz robežas starp vidējo un distālo apakšstilba trešdaļu nelielas patoloģiskas kustības, divas fistulas apmēram 4 mm diametrā. No fistulām nedaudz strutainu atdalījumu uz pārsēja. Pēdas motorika un jušana normāla. Pulss uz a.dorsalis pedis labā pildījumā.

Laboratoriskie un instrumentālie izmeklējumi

Asins aina: hemoglobīna līmenis 16,1 g/­L, leikocīti 6,6x109/L (Sg 60%, St 1%), eritrocīti 5,62x1012/L, eritrocītu grimšanas ātrums 6 mm/h.

Bioķīmija: C reaktīvais olbaltums 17 mg/L (norma

Labā apakšstilba fistulogramma: tībijas diafīzes distālajā trešdaļā nesaaudzis lūzums, kontrastviela caur eju uzkrājas mīkstajos audos un lūzuma vietā (1.attēls).

Fistulogramma Fistulogramma
1. attēls
Fistulogramma

Fistulas atdalījumu ­mikrobioloģiskais izmeklējums: meticilīnjutīgs Staphylo­coccus aureus ar labu jutību pret antibiotikām (cefazolīnu, oksacilīnu, vankomicīnu, trimetoprimu, gentamicīnu, ciprofloksacīnu).

Diagnoze

Labās tībijas hronisks pēctraumatisks osteomielīts, fistulas. Labās tībijas diafīzes nesaaudzis lūzums pēc osteosintēzes.

Ārstēšana

25.04.02

Tībijas osteomielītiskā segmenta rezekcija (8,3 cm), apakšstilba fiksācija ar Iļizarova ārējās fiksācijas aparātu. Antibakteriālā terapija: linkomicīns 600 mg intravenozi trīs reizes dienā 20 dienas. Brūce sadzija primāri.

14.05.02

Tībijas osteotomija, uzsākts kaulu transports - 1 mm dienā. Antibakteriālā terapija:  ciprinols 400 mg intravenozi divas reizes dienā 14 dienas.

Kontrole pēc kaulu transporta pabeigšanas Kontrole pēc kaulu transporta pabeigšanas
2. attēls
Kontrole pēc kaulu transporta pabeigšanas

28.05.02

Pacients izrakstīts ambulatorai ārstēšanai; turpināja kaulu transportu. Antibakte­ri­ālā terapija: ciprofloksacīns perorāli 500 mg divas reizes dienā 30 dienas.

09.08.02

Pabeigts kaulu transports.

27.-29.01.03

Rentgenoloģiskā kontrole - labā apakšstilba fiksācija ar ārējās fiksācijas aparātu; kaula reģenerāts ar labu struktūru; distāli kaulu fragmenti kontaktā; konsolidācijas pazīmju nav (2.attēls). C reaktīvais olbaltums - 1,7 mg/L. Ārējās fiksācijas aparāts tiek noņemts (3.attēls) un uzlikta ģipša longete. Pacientu konsultē mikroķirurgs.

20.02.03

Stāvoklis pēc ārējās fiksācijas aparāta noņemšanas Stāvoklis pēc ārējās fiksācijas aparāta noņemšanas
3. attēls
Stāvoklis pēc ārējās fiksācijas aparāta noņemšanas

Labās tībijas osteosintēze ar plāksni, kaulu plastika ar lokāliem audiem pēc Hahutova metodes. Mīksto audu plastika ar brīvi radiālo lēveru no kreisās rokas (4.attēls). Pēcoperācijas periods bez sarežģījumiem. Brūces sadzija primāri.

Mīksto audu plastika ar brīvu radiālo ādas lēveri no kreisās rokas Mīksto audu plastika ar brīvu radiālo ādas lēveri no kreisās rokas
4. attēls
Mīksto audu plastika ar brīvu radiālo ādas lēveri no kreisās rokas

2003.gada jūnijā lūzums saauga, pacients uzsāka pilnīgi slogot labo kāju. Kājas vienāda garuma (5.attēls), staigā bez klibošanas. 2004.gadā invaliditātes grupu nepiešķir.

Gadu pēc operācijas Gadu pēc operācijas
5. attēls
Gadu pēc operācijas

Nedaudz par osteomielītu

Osteomielīts ir akūts vai hronisks ­kaula strutaina iekaisuma process. Lielākajā daļā ga­dījumu tiek skarti garie kauli. Klīniski ne vien­mēr pacientam novēro stadiju secību, ne­re­ti osteomielītu primāri konstatējot jau kā hronisku. Hronisks osteomielīts ir smags, ilg­stošs, nereti invalidizējošs stāvoklis, kas var attīstīties pēc nepietiekami ārstēta akūta osteomielīta, kaula traumām un to iekšējās fiksācijas, endoprotezēšanas operācijām u.c. Ir arī specifiskas hroniska osteomielīta formas - tādas kā tuberkulozais, sifilītiskais osteomielīts u.c. Biežākais kaula infekcijas ierosinātājs visā pasaulē ir Staphylococcus aureus.

Pēctraumatisks osteomielīts saistīts ar mikroorganismu iekļūšanu kaulā traumas vai operācijas rezultātā vai sekundāri no piogēnas infekcijas perēkļa. Predisponējošie faktori ir perifēras asinsrites traucējumi (diabēts, smēķēšana), imunosupresija, steroīdu lietošana. Ortopēdisks implants ir papildu riska faktors infekcijas izraisīšanai. Biofilmu veidošanās uz implanta un kaula virsmas devaskularizācija provocē infekcijas persistēšanu. Tā rezultātā aizkavējas arī lūzuma konsolidācija.

Daži pēctraumatiskā osteomielīta patoģenēzes aspekti, kā mīksto audu bojājuma apjoms, bakteriāla kontaminācija traumas brīdī, kaulu fiksācijas ierīces, ir plaši aprakstīti. Pētītas tiek celulāras interakcijas, kas sekmē infekcijas izplatību un audu bojājumu. Uzskata, ka tuvākajās dekādēs būtu jāpanāk nozīmīga pēctraumatisku infekciju incidences samazināšanās, sekmīgi pielietojot ķīmijterapeitiskos līdzekļus, attīstot novatoriskas ķirurģijas tehnoloģijas un implantus. 

Nesaauguša lūzuma ārstēšana kombinācijā ar osteomielītu ir sarežģīta problēma. Terapijas taktika atkarīga no pacienta vispārējā stāvokļa, mīksto audu un kaula lokālā stāvokļa, kā arī mikrobioloģiskās atrades. Veiksmīga rezultāta pamats ir radikāla infekcijas perēkļa rezekcija un specifiska ilgstoša (minimums 6-8 nedēļas) antibakteriāla terapija - ārstēšanas pamatprincipi ir radikāla inficēto audu rezekcija, kaulu stabilizācija (vairākpakāpju ķirurģiska ārstēšana) un specifiska antibakteriāla terapija. Kaulu defektu aizpildīšanai lieto kaulu plastiku ar auto- vai allokaulu vai arī sintētiskus kaulu aizvietotājus. Rotētie vai brīvie muskuļu lēveri reizēm ir nepieciešami, lai iegūtu adekvātu mīksto audu segumu. Lielo defektu aizvietošanai vienīgā efektīvā metode ir kaulu transports ar ārējās fiksācijas aparātu.

Ilgstoši neārstēts osteomielīts var novest pie nepieciešamības amputēt ekstremitātes, smagākos gadījumos - var būt pacienta nāves iemesls.        

Literatūra

  1. Vingre I. Jums, Kolēģi!; 2001 (8): 4-8.
  2. Concia E. et al. Osteomyielitis: clinical update for practical guidelines//Nucl med Commun, 2006 Aug; 27(8): 645-60.
  3. Kalicke T. et al. Pathophysiology of posttraumatic osteitis//Orthopade, 2004 Apr; 33(4): 405-10.
Saistītie raksti

Vairogdziedzera darbības traucējumi psihiatriskajā praksē

Attiecības starp endokrīnajām un psihiskajām slimībām ir divvirzienu. Liela daļa endokrīno traucējumu ir saistīti ar psihiskiem simptomiem — un arī psihiskās slimības izraisa hormonālās aktivitātes izmaiņas, kā tas ir, piemēram, virsnieru un vairogdziedzera hormonu gadījumā. Dažkārt psihiskās izpausmes parādās vēl pirms organiskiem endokrīnās disfunkcijas simptomiem, [1] kas var palīdzēt diagnostikā, ja par to aizdomājamies.

I. Everte

Kolorektālā veža skrīnings pirms 50 gadu vecuma: simulācijas pētījums Kanādā

ASV publicētas rekomendācijas kolorektālā vēža skrīningu sākt jau no 45 gadu vecuma pacientiem ar vidēju risku. Lielā daļā pasaules valstu skrīnings tiek sākts 50 gadu vecumā, t.sk. arī Kanādā. Lai noskaidrotu, kādu ietekmi agrīna kolorektālā vēža sijājošā diagnostika atstāj uz vēža sastopamības, mirstības un izmaksu rādītājiem Kanādā, veikts mikrosimulācijas pētījums OncoSim platformā.

Doctus

Rīkles un barības vada rekonstrukcija ar mikrovaskulāru tievās zarnas transplantātu pacientei ar agresīvu sinoviālu sarkomu

Primāras sarkomas galvas un kakla rajonā ir retas: 4—10 % no visiem galvas un kakla audzējiem. [1] Sinoviālas sarkomas galvas un kakla rajonā ir vēl retāk — tikai 5—10 % no visiem sinoviālo sarkomu gadījumiem. [2] Radikāla ķirurģiska audzēja ekscīzija joprojām ir galvenā lokalizētas slimības ārstēšanas metode, taču operācijas apjoms var izraisīt ievērojamu mirstību, funkcionālus traucējumus un ietekmēt pacienta dzīves kvalitāti.

P. Srebnijs, R. Deksnis, I. Jelovskis, E. Sīviņa, J. Nikolajeva, S. Salaka, A. Svare, S. Isajevs, J. Zariņš

Anestezioloģiskie un ķirurģiskie apsvērumi pacientam ar ektopisku AKTH sindromu

Kortizola regulācijā piedalās hipotalāma—hipofīzes—virsnieru ass. Hipotalāms sekretē adrenokortikotropā hormona atbrīvotājhormonu (KAH), kas ir hipofīzi regulējošs hormons. Pateicoties hipotalāma—hipofīzes vārtu sistēmai, tiem ir kopīga asinsapgādes sistēma, un adenohipofīze caur kapilāru sieniņu saņem hormonālo ietekmi no hipotalāma, var sintezēt un sekretēt adrenokortikotropo hormonu (AKTH). [2] Pacientei šajā klīniskajā gadījumā bija indikācijas bilaterālai adrenalektomijai bez primārā ektopiskā AKTH producējošā audzēja identificēšanas.

S. Jablonska, A. Rūtiņš, M. Rikmane, D. Jakovels, I. Konrāde, A. Ozoliņa

Ektopiska AKTH sekrēcija plaušu sīkšūnu vēža gadījumā

Neiroendokrīnie audzēji ir audzēju veids, kam raksturīgas gan endokrīno šūnu, gan nervu šūnu pazīmes. Neiroendokrīnie audzēji var sekretēt dažādus hormonus, arī adrenokortikotropo hormonu (AKTH), kas izraisa hiperkortizolismu un Kušinga sindromu. Aprakstītajā klīniskajā gadījumā slimniecei diagnosticēja ektopisku Kušinga sindromu, kura pamatcēlonis bija diseminēts sīkšūnu plaušu vēzis.

N. Šenterjakova, A. Stāka
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

Īpaši apstrādāti pārtikas produkti un lielāks mutes, rīkles un barības vada vēža risks

Lietojot uzturā, vairāk īpaši apstrādātu pārtikas produktu (UPF), tas var būt saistīts ar lielāku risku saslimt ar augšējo aerogremošanas trakta (tostarp mutes, rīkles un barības vada) vēzi. Šī starptautiskā pētījuma autori, kurā tika analizēti uztura un dzīvesveida dati par 450 111 pieaugušajiem, kuri tika novēroti aptuveni 14 gadus, apgalvo, ka aptaukošanās, kas saistīta ar UPF patēriņu, var nebūt vienīgais paaugstināta vēža riska faktors.

Doctus

Kad sirds mazspēja maskējas. Biežākie izaicinājumi diagnostikā un ārstēšanā

Saskaņā ar statistikas datiem no sirds mazspējas cieš vairāk nekā 60 miljoni pasaules iedzīvotāju. Sirds mazspējas sastopamība pieaug līdz ar vecumu un, ņemot vērā pasaules datus un tendences, aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls.

R. Feders, L. Isajeva

Modernā fitoterapija. Kāda nozīme 21. gadsimtā?

Augu izcelsmes zāļu lietošanas apjoms un popularitāte Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībās atšķiras. Latvijā dažādu augu izcelsmes zāļu skaits ir salīdzinoši neliels, bet Vācijā augu izcelsmes preparātus ar medicīniskām indikācijām lieto visplašāk — ap 20,7 % no kopējā šādu zāļu patēriņa Eiropā. Vācijā augu zāles visbiežāk rekomendē ģimenes ārsti un farmaceiti.

B. Jansone, E. Bugaja

GUNDARS FORSTMANIS, ķirurgs: Aizbraukt. Spēt atgriezties

Ķirurgam GUNDARAM FORSTMANIM pēc ārsta diploma saņemšanas līdz šai sarunai Cēsu klīnikas Ķirurģijas nodaļā pagājuši vairāk nekā 37 gadi. Profesionālās izaugsmes, piedzīvojumu un pārdzīvojumu piepildīts laiks. Savulaik vajadzēja aizbraukt no Latvijas, tad atgriezties. Ar salīdzinājuma mērauklu viņam ir bijusi iespēja mērīt — kā tur un kā te. Un cik pats visos procesos bijis līdzdalīgs.

B. Brila
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U