Probiotikas: zināmais un mazāk zināmais

Probiotikas kuņģa—zarnu trakta slimību gadījumā

AVOTS: Wilkins T, Sequoia J. Probiotics for Gastrointestinal Conditions: A Summary of the Evidence. Am Fam Physician, 2017; 96(3): 170–178

Probiotikas satur mikroorganismus, kas ir līdzīgas “labajām” baktērijām cilvēka zarnu traktā. Probiotiku efektivitāte dažādu kuņģa—zarnu trakta slimību gadījumā pētīta plaši, gremošanas problēmu dēļ katrs piektais amerikānis lieto probiotikas. Vairāk pētītās probiotikas satur Lactobacillus, Bifidobacterium vai Saccharomyces celmu.

Darbības mehānisms

Zarnu mikrofloru veido mikroorganismi, kas mīt zarnu traktā, to var ietekmēt uztura paradumi, dzīvesveids, toksīnu ekspozīcija un antibiotiku lietošana. Ir saistība starp slimību, veselību, imūnsistēmu un izmaiņām mikroflorā. Probiotikas, tieši mijiedarbojoties ar imūnajām šūnām, nozīmīgi ietekmē imūnsistēmas līdzsvara saglabāšanu kuņģa—zarnu traktā. Mikrofloras daudzveidība ir svarīga veselības uzturēšanai, plaša spektra probiotikas var pastiprināt dažu slimību ārstēšanas efektivitāti. Probiotiku darbības mehānisms ir sarežģīts (1. tabulā), dažādiem celmiem tas var atšķirties.

Devas, ilgums un klīniskās indikācijas

Kohreina apskatā atklāja, ka vismaz 5 miljardi koloniju dienā ir statistiski ticami efektīvāka deva nekā mazāka. Klīniskā efektivitāte, lietojot bezrecepšu medikamentus, ir sasniedzama, ja palielina kapsulu skaitu. Probiotiku efektivitāte ir specifiska celmam, devai un slimībai.

Probiotiku lietošanas ilgums saistīts ar klīnisko indikāciju. Skaidru vadlīniju trūkums par to, kad un kuras probiotikas lietot pacientiem ar dažādām kuņģa—zarnu trakta slimībām, bieži rada neizpratni ģimenes ārstiem un viņu pacientiem. 2. tabulā apkoptas kuņģa—zarnu trakta slimības, kuru gadījumā konkrēti probiotiku celmi varētu palīdzēt ārstēšanas procesā.

Stāvokļi, kad probiotikas ir neefektīvas

Probiotikas nav efektīvas akūta pankreatīta vai Krona slimības gadījumā. Meta–analīzē par sešiem nejaušināta iedalījuma pētījumiem, kuros kopā piedalījās 536 pieaugušie ar smagu akūtu pankreatītu, pierādīts, ka probiotiku lietošana neietekmē aizkuņģa dziedzera iekaisuma pakāpi, kopējo infekcijas apjomu, operāciju biežumu, hospitalizācijas ilgumu vai mirstību.

Trijos Kohreina apskatos neatrada pietiekamus pierādījumus probiotiku lietošanai pacientiem ar Krona slimību.

Drošums

Kopumā probiotiku lietošana ir droša, tomēr imunoloģiski neaizsargātiem pacientiem ar probiotiku lietošanu jāuzmanās. Sistemātiskā pārskatā (387 pētījumi ar dalībnieku kopskaitu 24 615) nekonstatēja blakusparādību pieaugumu, lietojot probiotikas īstermiņā (nepilnu mēnesi). Netika konstatētas arī atšķirības blakusparādību biežumā, salīdzinot probiotiku lietotājus un kontroles grupu.

Ilgtermiņa efekts nav zināms, būtu nepieciešami nejaušināta iedalījuma pētījumi, lai noskaidrotu probiotiku drošumu, lietojot tās ilgstoši. Šajā pašā apskatā atklāja, ka nepieaug blakusparādību risks, lietojot probiotikas bērniem (rezultāti no 35 pētījumiem ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa), pieaugušajiem (rezultāti no 40 pētījumiem ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa) vai gados veciem cilvēkiem (rezultāti no četriem pētījumiem ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa). Tomēr sistemātiskā 17 pētījumu apskatā (par 1530 pacientiem ar vēzi) atklāja, ka piecos gadījumos bija ar probiotiku lietošanu saistīta bakteriēmija/fungēmija/pozitīva asins kultūra.

Galvenās rekomendācijas

• Probiotiku lietošana samazina ar antibiotiku lietošanu saistītas caurejas risku bērniem un pieaugušajiem (pierādījumu līmenis A).
• Probiotiku lietošana var samazināt ar Clostridium difficile saistītas caurejas biežumu (pierādījumu līmenis B).
• Probiotiku lietošana nozīmīgi samazina aknu encefalopātijas risku, bet trūkst pierādījumu probiotiku efektam uz ne–alkohola taukaino aknu slimību un ne–alkohola steatohepatītu (pierādījumu līmenis B).
• Probiotiku lietošana palielina remisiju biežumu pieaugušajiem ar čūlaino kolītu (pierādījumu līmenis A).
• Probiotiku lietošana mazina vēdersāpes bērniem un pieaugušajiem ar kairinātas zarnas sindromu (pierādījumu līmenis B).
• Probiotiku lietošana samazina nekrotizējoša enterokolīta attīstības biežumu un mir-stību priekšlaikus dzimušiem bērniem (pierādījumu līmenis A).
• Probiotiku lietošana nav efektīva akūta pankreatīta un Krona slimības gadījumā (pierādījumu līmenis B).

Probiotiku efekts uz glikozes un lipīdu vielmaiņu pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu

AVOTS: Yao K, Zeng L, He Q, et al. Effect of Probiotics on Glucose and Lipid Metabolism in Type 2 Diabetes Mellitus: A Meta-Analysis of 12 Randomized Controlled Trials. Med Sci Monit, 2017; 23: 3044–3053

Līdz šim trūka pierādījumu, vai probiotiku lietošana uzlabo klīnisko iznākumu pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu. Meta–analīzes mērķis bija apkopot probiotiku efektu uz glikozes un lipīdu vielmaiņu un C reaktīvo olbaltumu no 12 pētījumiem ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa. Atbilstīgos pētījumos no PubMed, Embase un Kohreina bibliotēkas datubāzēm tika rēķinātas standartizētās vidējās atšķirības (SMD) un svērtās vidējās atšķirības (WMD) fiksētu efektu un nejaušinātu efektu meta–analīzē, lai novērtētu probiotiku ietekmi uz glikozes līmeni tukšā dūšā, glikolizēto hemoglobīnu, insulīnu tukšā dūšā, insulīna rezistences homeostāzes modeli, lipīdu profilu un C reaktīvā olbaltuma līmeni.

Gala analīzē tika iekļauti 12 pētījumi ar pacientu (kopskaitā 684) iedalījumu pēc nejaušības principa. Statistiski ticams probiotiku efekts tika novērots attiecībā uz zemāku HbA1c līmeni (standartizētā vidējā atšķirība [SMD] ‑0,38; 95 % TI [‑0,62 — ‑0,14], p < 0,05), insulīna līmeni tukšā dūšā (SMD ‑0,38; 95 % TI [‑0,59 — ‑0,18]; p < 0,05) un insulīna rezistences homeostāzes modeli (SMD ‑0,99; 95 % TI [‑1,52 — ‑0,47]; p < 0,05).

Probiotiku efekts uz glikozes līmeni tukšā dūšā, C reaktīvo olbaltumu vai lipīdu profilu nebija statistiski ticams vai arī grupas bija ļoti heterogēnas. Pētnieki secināja, ka probiotiku lietošana saistīta ar uzlabojumiem HbA1c un insulīna līmenī tukšā dūšā pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu, tomēr norādīja, ka, lai šos secinājumus apstiprinātu, nepieciešams vairāk ar placebo kontrolētu pētījumu ar lielu dalībnieku skaitu.

Probiotikas ķīmijterapijas izraisītas caurejas profilaksei

AVOTS: Wang YH, Yao N, Wei KK, et al. The efficacy and safety of probiotics for prevention of chemoradiotherapy-induced diarrhea in people with abdominal and pelvic cancer: a systematic review and meta-analysis. European Journal of Clinical Nutrition, 2016; 70: 1246–1253

Sistemātiskā apskatā un meta–analīzē izvērtēja probiotiku efektivitāti un drošumu ķīmijterapijas izraisītas caurejas profilaksē pacientiem ar vēdera vai ļaundabīgu audzēju iegurnī. Tika meklēti pētījumi PubMed, Embase, Kohreina bibliotēkas un Web of Science datubāzēs. Lai izvērtētu efektivitāti, tika rēķinātas izredžu attiecības, apvienoto OR rēķināja, izmantojot nejaušinātu efektu modeli; heterogenitāti novērtēja ar Kohreina Q unHiginsa I2 testu. Divi neatkarīgi pētnieki izvērtēja pētījumu kvalitāti.

Pārskatā par efektivitāti tika iekļauti deviņi ar placebo kontrolēti pētījumi ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa (n = 1265), no tiem septiņi bija par staru terapiju, divi — par ķīmijterapiju. Probiotiku grupa tika salīdzināta ar kontroles grupu, analizējot caurejas biežumu (OR = 0,47; 95 % TI [0,28—0,76]; p < 0,05).

Drošuma analīzē iekļāva 11 pētījumus ar pacientu kopskaitu 1612 (873 lietoja probiotikas, 739 nelietoja). Septiņos no 11 pētījumiem nekonstatēja blakusparādības saistībā ar probiotiku lietošanu, tomēr četros pētījumos aprakstītas pēc smaguma pakāpes dažādas blakusparādības.

Pētnieki secina, ka probiotikas var palīdzēt pacientu pasargāt no ķīmijterapijas izraisītas caurejas, īpaši 2. vai augstākas pakāpes. Probiotiku lietošana reti izraisa blakusparādības.

Probiotikas un depresijas simptomi

AVOTS: Huang R, Wang K, Hu J. Effect of Probiotics on Depression: A Systematic Review and Meta-Analysis of Randomized Controlled Trials. Nutrients, 2016; 8(8): 483

Iepriekš pētījumos ziņots, ka probiotikas ir būtiskas divvirzienu komunikācijā starp zarnām un smadzenēm. Probiotikas var būt nepieciešamas cilvēkiem ar depresiju. Depresija ir metabolisks smadzeņu traucējums un veselības izaicinājums visā pasaulē. Tomēr pierādījumi par probiotiku efektivitāti depresijas gadījumā ir strīdīgi.

Pētījuma mērķis bija sistemātiski apkopot pētījumus un novērtēt probiotiku efektu de-presijas gadījumā. Meta–analīzē iekļāva kontrolētus pētījumus ar pacientu iedalījumu pēc nejaušības principa.

Meta–analīze uzrādīja, ka probiotiku lietošana statistiski ticami samazina depresijas skalas punktu skaitu (MD (depresīvi stāvokļi) = ‑0,30; 95 % TI [‑0,51 — ‑0,09]; p < 0,05). Probiotiku efekts tika novērots gan veselā populācijā (MD = ‑0,25; 95 % TI [‑0,47 — ‑0,03], p < 0,05), gan pacientiem ar smagu depresiju (MD = ‑0,73; 95 % TI [‑1,37 — ‑0,09], p < 0,05). Probiotiku efekts tika novērots populācijā zem 60 gadu vecuma (MD = ‑0,43; 95 % TI [‑0,72 — ‑0,13]; p < 0,05), bet vecumā pēc 60 gadiem šādu efektu nenovēroja (MD = ‑0,18; 95 % TI [‑0,47 — 0,11]; p > 0,05).

Pētnieki secināja, ka ir saistība starp probiotiku lietošanu un retāku depresijas simptomu izplatību, tomēr norādīja, ka nepieciešami papildu pētījumi, lai probiotiku lietošanu iekļautu rekomendācijās par depresijas profilaksi.

Ilgtermiņa klīniskais un imunoloģiskais PPOIT efekts pēc terapijas pārtraukšanas

AVOTS: Hsiao KC, Ponsonby AL, Axelrad C, et al. Long-term clinical and immunological effects of probiotic and peanut oral immunotherapy after treatment cessation: 4-year follow-up of a randomised, double-blind, placebo-controlled trial. The Lancet Child & Adolescent Health, 15 August 2017

Pēdējā laikā arvien lielāku interesi izraisa perorālā imūnterapija pārtikas alerģiju gadījumā, tomēr maz ir zināms par tās ilgtermiņa iedarbību. Pētījuma mērķis bija novērtēt ilgtermiņa iznākumu dalībniekiem, kuri pabeidza nejaušināta iedalījuma, divkārt maskētu, ar placebo kontrolētu pētījumu par probiotiku un perorālo zemesriekstu imūnterapijas kombināciju (PPOIT) un kuriem šī terapija nodrošināja desensibilizāciju un divas nedēļas ilgu nereaģēšanu uz zemesriekstiem.

Visi dalībnieki, kas pabeidza pētījumu PPOIT, tika uzaicināti piedalīties novērojuma pētījumā četrus gadus pēc terapijas pārtraukšanas. Zemesriekstu lietošana un blakusparādības pēc to apēšanas sistemātiski dokumentēja strukturētā anketā. Dalībniekiem piedāvāja veikt ādas proves testu uz zemesriekstiem, izmērīt zemesriekstu sIgE un sIgG4 koncentrāciju asinīs un piedalīties divkārt maskētā, ar placebo kontrolētā pētījumā, lai novērtētu astoņas nedēļas ilgu nereaģēšanu uz zemesriekstiem.

Novērojuma pētījumā piedalījās 48 no 56 uzrunātajiem dalībniekiem jeb 86 %. Vidējais laiks kopš terapijas pārtraukšanas bija 4,2 gadi gan PPOIT (SN = 0,6), gan placebo (SN = 0,7) grupā. Dalībnieki no PPOIT grupas zemesriekstus turpināja ēst statistiski biežāk nekā placebo grupas dalībnieki (16 (67 %) no 24 pret 1 (4 %) no 24); (absolūtā atšķirība 63 %; 95 % TI [42—83]; p < 0,05). Četri dalībnieki no PPOIT grupas un seši no placebo grupas ziņoja par alerģisku reakciju pēc nejaušas vai indicētas zemesriekstu apēšanas kopš terapijas pārtraukšanas. Netika konstatēts neviens anafilakses gadījums. PPOIT grupas dalībniekiem bija mazāka ādas reakcija ādas proves testā (vidēji 8,1 mm (SN = 7,7) pret 13,3 mm (SN = 7,6); absolūtā atšķirība ‑5,2 mm (95 % TI [‑10,3—0,0]; pēc vecuma un dzimuma samērots p < 0,05) un augstāka zemesriekstu sIgG4 : sIgE attiecība nekā placebo grupā (ģeometriskais vidējais 67,3; 95 % TI [10,3—440] pret 5,2; 95 % TI [1,2—21,8]). Septiņi (58 %) no PPOIT grupas 12 dalībniekiem sasniedza mērķi — nereaģēšana uz zemesriekstiem astoņas nedēļas, bet placebo grupā šo mērķi sasniedza viens (7 %) no 15 dalībniekiem (absolūtā atšķirība 52 %; 95 % TI [21—82]; p < 0,05).

Pētnieki secināja, ka PPOIT nodrošina ilgstošu klīnisko efektu un noturīgu alerģiskās reakcijas samazinājumu uz zemesriekstiem.

KOMENTĀRS

J. Derova: “Mans personīgais viedoklis par probiotiku lietošanu ir pozitīvs. Saccharomyces boulardii, Lactobacillus un Bifidobacterium probiotikas ir visvairāk pētītās baktērijas un ir pierādījušās kā efektīvas. Jāatzīmē, ka pētījumi ar probiotikām ir ļoti dārgi, īpaši, ja jāpēta katrs celms atsevišķi.

Mūsu zarnu mikroflora ir diezgan stabila, taču mainīga. Pirms kādu konkrētu probiotiku ordinēšanas būtu vērts veikt disbakteriozes analīzes un noskaidrot, kas konkrētā gadījumā pacientam trūkst, un tad dot tieši tās.

Pētījumi, ar kuriem esmu iepazinusies, norāda, ka probiotiku efekts nav pierādīts kardioloģisku slimību gadījumā. Tāpat piekrītu augšminētajam, ka akūts pankreatīts ir diagnoze, kad probiotikas nav pieļaujamas, jo ir akūtas infekcijas, septicēmijas risks.

Vesels cilvēks droši var lietot jogurtus un citus pārtikas produktus, kas satur labās baktērijas, un ar to pietiek — savā veidā tā ir pozitīva ietekme uz psihi, arī kuņģa—zarnu trakts strādās labi. Turpretī slimam pacientam jāzina, ko lietot, jo sugu ir daudz, vairāk nekā 500. Terapijai ar probiotikām jābūt individuālai.

Kairināto zarnu sindroms, ceļotāju caureja, aizcietējumi, ķīmijterapijas izraisīta caureja, dolihosigma ir galvenās no diagnozēm, kad noteikti jāordinē probiotikas.

Pacientiem ar depresijas simptomiem probiotiku lietošana uzlabo dzīves kvalitāti, jo normalizē kuņģa—zarnu trakta darbību.

Probiotikas palīdz mums sagremot pārtiku, vienlaikus labajām baktērijām vajag prebiotiķus, piemēram, laktulozi, lai tās varētu vairoties. Tātad, lai terapija būtu veiksmīga, svarīgs ir arī pacienta uzturs.

Devas (noteikti miljardos) un to, cik ilgi lietot konkrēto probiotiku, atkarīgs no tā, vai jāārstē akūts vai hronisks process. Iespējams, būs jāizmēģina dažādi probiotiku veidi ar dažādiem celmiem, kamēr atrod īsto. Pacienti ir ļoti jutīgi, jāieklausās, ko viņi saka paši, kas viņiem der.

Jāņem vērā arī lietotās zāles. Piemēram, ja pacients lieto antibiotikas, noteikti jālieto arī probiotikas.

Reimatoloģiskie pacienti lielos daudzumos lieto nesteroīdos pret-iekaisuma līdzekļus, protonu sūkņu inhibitorus, kas var mainīt zarnu trakta darbību, tāpēc jālieto probiotikas, kas uzlabos dzīves kvalitāti.

Blakusparādībām no probiotikām pēc definīcijas nav jābūt, taču jāuzmanās pacientiem ar traucētu imūnsistēmas darbību, jo, ordinējot raugu sēnītes, var pievienoties septicēmija.”