Ienākt
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Ienākt Abonēt

Terora draudi un iesnas – lidostas medpunkta ikdiena

G. Gauja
Terora draudi un iesnas – lidostas medpunkta ikdiena
Cilvēki apkampjas un šņukst, rīb koferu ritentiņi. Debesis šķeļ lidmašīnas – vienas pazūd mākoņos, citas nolaižas. Ielidošanas zālē emocijas pilnā amplitūdā – sagaidītāju acis piekaltas automātiskajām durvīm. Turpat blakus stūrī aiz gruntīgas kolonnas ir kādas citas durvis, pie tām, par laimi, neviens nedrūzmējas un pat īpaši nekāro tur iekļūt. Tas gan nemazina šīs vietas svarīgumu – aiz šīm ne īpaši redzamajām durvīm ir lidostas “Rīga” medpunkts.

Svētdiena, kad notiek saruna, ir aizdomīgi mierīga. Dakteris Mihails Kirovs nolicis malā atvērtu grāmatu. Miers, izrādās, ir mānīgs - lidostā mediķu darbs ir neprognozējams. Katra diena var nest lielus pārsteigumus.

Lidostas “Rīga” teritorijā ir gan medpunkts, kur mediķi sniedz palīdzību lidostas apmeklētājiem un darbiniekiem un kas ir “kaujas” gatavībā, ja kaut kas atgadītos ar lidmašīnu, gan arī īpašs medicīnas dienests “Aviomed”, kas apkalpo pilotus Lidostas “Rīga” teritorijā ir gan medpunkts, kur mediķi sniedz palīdzību lidostas apmeklētājiem un darbiniekiem un kas ir “kaujas” gatavībā, ja kaut kas atgadītos ar lidmašīnu, gan arī īpašs medicīnas dienests “Aviomed”, kas apkalpo pilotus
Lidostas “Rīga” teritorijā ir gan medpunkts, kur mediķi sniedz palīdzību lidostas apmeklētājiem un darbiniekiem un kas ir “kaujas” gatavībā, ja kaut kas atgadītos ar lidmašīnu, gan arī īpašs medicīnas dienests “Aviomed”, kas apkalpo pilotus

Kopš pagājušā gada lidostas medpunktu apkalpo medicīnas sabiedrība "ARS" - pavisam šeit uz maiņām strādā deviņi neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti un ārstu palīgi. Visi izgājuši īpašu apmācību darbam lidostā un darbam terorisma draudu apstākļos. "Mūsu galvenais uzdevums - neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, ja kaut kas atgadās ar lidmašīnu. Kā zināms, lidmašīnām nosēžoties, mēdz gadīties avārijas, paldies Dievam, Rīgas lidostā šāda traģiska gadījuma nav bijis. Otrs uzdevums - sniegt palīdzību lidostas darbiniekiem un lidostas apmeklētājiem, kam kļuvis slikti," stāsta neatliekamās palīdzības mediķis M. Kirovs.

Lai iekļūtu medpunktā, jāzvana pie durvīm, tāpat vien "iemaldīties" te nevar. Medpunktā ir divas plašas telpas un uzgaidāmā telpa, dziļumā - izeja uz "peronu", kur stāv mediķu mašīna, ar ko pārvietoties pa lidostas teritoriju. Pa dienu darbs notiek divatā - medpunktā ir ārsts un ārsta palīgs, naktī ārsts paliek viens. Punkts aprīkots ar visu mediķiem nepieciešamo. "Piemēram, Amsterdamā lidostas mediķi pacientus sagaida ar elektromobiļiem, bet Hītrovā ir vesela NMP apakšstacija - valsts ie­stādes struktūrvienība. Mums te viss notiek mierīgāk, bet ir viss vajadzīgais un vēl vairāk," stāsta Ieva Tīruma, medpunkta ārste, un rāda defibrilatoru, ar kuru var gan taisīt kardiogrammas, gan pārraudzīt, gan veikt dažādas manipulācijas akūtās situācijās. "Mums ir arī plaušu mākslīgā ventilācija, medicīnas somas ar dažādiem medikamentiem. Tomēr katastrofas gadījumā mūsu galvenais uzdevums ir sašķirot pacientus. Ja katastrofa nosacīti liela, cietuši, piemēram, trīsdesmit cilvēki - tad viens šķiro, otrs jau sāk palīdzēt smagākos gadījumos. Bet, ja tā būtu avārija ar simt cietušajiem, tad mums būtu tikai jāšķiro cietušie, līdz ieradīsies "ātrie"."

Atskan zvans pie medpunkta durvīm, ienāk šņukstoša krievu meitene. Dr. Kirovs īsā sarunā noskaidro, ka meitene pavada savu ārzemju puisi, kam tūlīt jāaizlido. Mājās esot arī slims tēvs. Jaunajai dāmai uzlēcis asinsspiediens Atskan zvans pie medpunkta durvīm, ienāk šņukstoša krievu meitene. Dr. Kirovs īsā sarunā noskaidro, ka meitene pavada savu ārzemju puisi, kam tūlīt jāaizlido. Mājās esot arī slims tēvs. Jaunajai dāmai uzlēcis asinsspiediens
Atskan zvans pie medpunkta durvīm, ienāk šņukstoša krievu meitene. Dr. Kirovs īsā sarunā noskaidro, ka meitene pavada savu ārzemju puisi, kam tūlīt jāaizlido. Mājās esot arī slims tēvs. Jaunajai dāmai uzlēcis asinsspiediens

Tūristi, piloti, somu krāvēji

Dežūras laikā te "apgrozās" vidēji no pieciem līdz septiņpadsmit pacientiem. "Dežūras ir dažādas, kā ik vietā, kur sniedz neatliekamo palīdzību. Ir bijuši pacienti ar infarktu, hipoglikēmisko komu, alerģiskām reakcijām, darba traumām - nopietnām, bet ne dzīvību apdraudošām. Piemēram, pagājušajā dežūrā cilvēki nāca cits pēc cita, bija pat jāgaida rindā. Ja veselības stāvoklis atļauj, pacienti nāk šurp paši, ja ne, mūs izsauc uz kādu no uzgaidāmajām zālēm vai lidostas teritoriju. Turp dodamies ar mūsu speciālo transportu. Ja jābrauc ar neatliekamās palīdzības mašīnu - pats sēžu pie stūres," stāsta dakteris M. Kirovs. Lai varētu stūrēt pa lidostas teritoriju, ārsti ieguvuši vajadzīgo atļauju un īpašās tiesības.

Līdzīgi, kā tas ir ikvienā ārstniecības iestādē, arī lidostā pacienti iedalāmi tādos, kam palīdzība tiešām nepieciešama akūti, un tādos, kas ambulatori ārstējamu kaiti uzdod par teju mirstamo. Stāsta dr. Tīruma: "Vairāk nāk cilvēki, kam ir sīkas problēmas, ko pat nevarētu nosaukt par veselības problēmām, - skrambas, iesnas. Vaicā pēc palīdzības, kaut tas nav mūsu profils. Mums tomēr ik brīdi jābūt gataviem, ka var notikt masu katastrofa. Var nosēsties lidmašīna ar traucējumiem, var notikt ugunsgrēks aviā cijas degvielas dēļ, kas te visur ir lielā daudzumā - mašīnās, lidmašīnās, ir uzpildes stacija. Te svarīgs psiholoģiskais moments - apgrozās daudz cilvēku, un, ja kaut kas notiks, viņi cels paniku. Lidosta ir īpašas uzmanības vērta vieta, var uzliesmot bailes no terorisma. Mēs esam apmācīti speciālos kursos, kā rīkoties terora draudu gadījumā. Tāpat jārēķinās, ka var gadīties smagas darba traumas, jo ir pietiekami liels augstums - gan lidmašīnām, gan dažādām ierīcēm. Ir vietas, kur var krist, cilvēkus var saspiest, apkalpojot bagāžu. Tas notiek, bet reti. Vairāk nāk tie, kam to nevajadzētu darīt - īpaši, ja tie ir Latvijas iedzīvotāji, viņiem tomēr vajadzētu doties pie ģimenes ārsta. Vēl cilvēki, kam ir svarīgi medikamenti, aizmirst, ka tie nav jānodod lielajā bagāžā, bet jānēsā līdzi. Tad viņi nāk pie mums un saka - nav, iedodiet. Mēs cenšamies izlīdzēt, ja ir - iedodam tik, cik vajag lidojuma laikā. Ja nav - izrakstām recepti un cilvēks nopērk aptiekā, ja šīs zāles tur ir."

Mediķi stāsta, ka lidostas darbinieki ir atbildīgi pret savu darbu, bet tā gadās ielaist slimības. Tad viņi nāk ar vēdera sāpēm, ir pat jāorganizē pārvešana ar neatliekamo palīdzību uz slimnīcu. "Pasažierus uz slimnīcu nosūtam retāk, viņi tomēr vēlas nokļūt galamērķī. Piemēram, ja ir tranzīta reiss, mēģina izturēt līdz galam un cenšas nesabiezināt krāsas, mēdz arī izlikties, ka vaina nav tik samilzusi. Tas viss, protams, jāizvērtē. Nedrīkst pieļaut pēcāk problēmas gaisā un lidmašīnas piespiedu nolaišanos," skaidro dr. Tīruma.

Dr. Ieva Tīruma stāsta, ka uz medpunktu vairāk nāk cilvēki ar sīkām vainām un pēc psiholoģiska atbalsta, bet bijuši arī pacienti ar infarktu, hipoglikēmisko komu, darba traumām Dr. Ieva Tīruma stāsta, ka uz medpunktu vairāk nāk cilvēki ar sīkām vainām un pēc psiholoģiska atbalsta, bet bijuši arī pacienti ar infarktu, hipoglikēmisko komu, darba traumām
Dr. Ieva Tīruma stāsta, ka uz medpunktu vairāk nāk cilvēki ar sīkām vainām un pēc psiholoģiska atbalsta, bet bijuši arī pacienti ar infarktu, hipoglikēmisko komu, darba traumām

Medpunkta ārstiem jāorganizē arī "medicīniskās pārvešanas", kad jātransportē pacients ar speciālo lidmašīnu. Dr. Kirovs stāsta: "Man reiz bija kungs no Vācijas, kas te bija atbraucis pie dēla, saslimis un nokļuvis "Stradiņos". Viņam ārstēšanās bija jāturpina Vācijā. Mūsu uzdevums šādā gadījumā ir pavadīt pilsētas medicīnisko transportu pa slēgto lidostas teritoriju, kur ir īpaša braukšanas kārtība un noteikumi. Pats tad esmu pie stūres. Jāzina, kuri ir lidmašīnu ceļi, kuri mūsu ceļi, jo piloti var neredzēt, kas tur tāds mazs pārvietojas."

Dr. Mihails Kirovs, pārvietojoties pa lidostas slēgto teritoriju, pats sēstas pie neatliekamās palīdzības auto stūres. Viņš ir ieguvis īpašu atļauju un zina, kuri ir lidmašīnu ceļi un pa kuriem drīkst braukt viņš Dr. Mihails Kirovs, pārvietojoties pa lidostas slēgto teritoriju, pats sēstas pie neatliekamās palīdzības auto stūres. Viņš ir ieguvis īpašu atļauju un zina, kuri ir lidmašīnu ceļi un pa kuriem drīkst braukt viņš
Dr. Mihails Kirovs, pārvietojoties pa lidostas slēgto teritoriju, pats sēstas pie neatliekamās palīdzības auto stūres. Viņš ir ieguvis īpašu atļauju un zina, kuri ir lidmašīnu ceļi un pa kuriem drīkst braukt viņš

Promiles debesīs

Diezgan bieži lidostas mediķu lokā nonāk lidot gribētāji "kunga prātā". Tos mediķi nesauc par pacientiem, bet klientiem. M. Kirovs stāsta: "Vispār tā ir problēma. Pērkot biļeti, cilvēki tiek informēti, ka alkohola reibumā liela lidošana nesanāks, ka lidojumu šādā gadījumā var atteikt, bet laikam jau šos noteikumus neviens īpaši nelasa. Viņi ierodas lidostā alkohola reibumā, un bieži vien tas beidzas ar lidojuma pārcelšanu. Ja cilvēks ir vieglā reibumā, sūtām uz mājām vai viesnīcu. Ja lielā reibumā - var gadīties, ka nokļūst policijā, jo atrasties sabiedriskā vietā alkohola reibumā ir aizliegts. Pie mums, pat ja kāds arī vēlētos, izgulēties nav iespējams, jo te ir medpunkts, ne atskurbtuve." Visbiežāk ar alkoholu grēkojot vietējie - Latvijas iedzīvotāji, bet palaikam gadās arī cittautieši. "Manā praksē lielākie alkohola grēkotāji ir igauņi," daktere Tīruma ir tieša.

Foto: Jānis Brencis

Pilnu raksta versiju lasiet "Doctus" 2012. gada maija numurā

 

 

 

Saistītie raksti

Kā strādā farmaceiti Lielbritānijā? Aptieku sistēma, farmaceita ikdiena un atšķirīgais no Latvijas

Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!

J. Nikolajeva

Smalkjūtības spēks. Kardioloģe MARINA KOVAĻOVA

Kad uzrunājam intervijai, kardioloģe MARINA KOVAĻOVA saka “paldies” un nedaudz samulst par novērtējumu. Daktere novērtējumu tiešām pelnījusi; savulaik vadījusi Jelgavas pilsētas slimnīcā Iekšķīgo slimību nodaļu un bijusi arī Jelgavas poliklīnikas galvenā ārste, taču šajā samulsumā atklājas dakteres Kovaļovas personības sirsnīgā šķautne — lielākais dzīves sasniegums ir nevis amati, bet cilvēciskās attiecības.

D. Ričika

Ar radošu perspektīvu. IEVA RAMANE, ginekoloģe.

Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.

K. Pastore

SABĪNE FELDMANE: Visam jābūt kārtībā! Ģimenes ārste Viļakā

Teiciens “Visam jābūt kārtībā” labi raksturo ģimenes ārsti SABĪNI FELDMANI. Tiešā nozīmē — viņai patīk kārtība: strādāt sakārtotā vidē, visu izdarīt laikus un būt noteicējai par to, kā elpo pašas uzņēmums. Un pārnestā nozīmē — viņa tic, ka visas grūtības pāriet un daudz ko varam atrisināt, ja vien runājam. Jauna, komunikabla un iejūtīga — tādu ģimenes ārsti ieguvuši Viļakas pacienti.

D. Ričika

ARTJOMS ŠPAKS. Ilgtermiņa, nevis epizodiskas uzvaras

ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.

G. Jansone

Dr. Jānis Viļums: Jādzīvo, lai ir prieks

“Cilvēkam jābūt vēlmei tiekties pēc tā, kas viņu dara laimīgu. Tas ir pamata postulāts, kāpēc mēs dzīvojam. Jādzīvo, lai ir prieks. Un interese rada prieku, dzirksteli. Man tie ir kalni. Man šķiet: kāpt kalnos — tas ir labākais, ko var darīt dzīvē,” saka Dr. JĀNIS VIĻUMS, Orto klīnikas un Latvijas Olimpiskās vienības traumatologs ortopēds.

D. Ričika
Raksts žurnālā
Lasītākais Doctus.lv

D vitamīna līmeņa samazināšanās Covid-19 pandēmijas laikā

Analizējot gandrīz 300 000 pacientu laboratorisko datu paraugus Vācijā, tika konstatēts būtisks D vitamīna līmeņa samazinājums pandēmijas laikā. Visizteiktākais vidējā D vitamīna līmeņa kritums un D vitamīna deficīta pieaugums tika novērots vecāka gadagājuma sievietēm salīdzinājumā ar citām vecuma un dzimuma apakšgrupām.

Doctus

Paaugstināts urīnskābes līmenis 1. tipa diabēta diagnostikas brīdī saistīts ar asinsvadu slimību risku

Starp 15–34 gadus veciem indivīdiem ar jaunatklātu 1. tipa cukura diabētu (T1D) plazmas urīnskābes līmenis bija būtiski augstāks tiem, kuriem vēlāk attīstījās ar diabētu saistītas komplikācijas, un tas neatkarīgi korelēja ar turpmāku makrovaskulāro un mikrovaskulāro slimību risku. Tādēļ urīnskābes noteikšana diagnozes brīdī varētu palīdzēt identificēt augsta riska personas, kurām varētu būt ieguvums no intensīvākas primārās profilakses.

Doctus

Vestibulāra švannoma: kas ietekmē reiboņa intensitāti?

Pacientiem ar vestibulāru švannomu bieži vien tiek novēroti neiroloģiski simptomi kā dzirdes zudums, tinnitus un reibonis. Diemžēl faktori, kas iesaistīti reiboņa attīstībā nav līdz galam izprasti. Lai izvērtētu, vai trauksme saistīta ar subjektīvu reiboņa sajūtu vestibulāras švannomas pacientiem, veikts retrospektīvs kohortas pētījums ASV.

Doctus

Hipertonisks sāls šķīdums vai karbocisteīns. Vai noderīgs bronhektāžu terapijā?

Bronhektāžu pārvaldības vadlīnijās nav vienotības par mukolītisko līdzekļu efektivitāti, tāpēc to lietošanas paradumi ir ļoti atšķirīgi visā pasaulē. Apvienotajā Karalistē atvērta tipa nejaušinātā pētījumā tika iekļauti pacienti ar ne-cistiskās fibrozes bronhektāzēm ar biežiem paasinājumiem izteiktu krēpu produkciju, lai noskaidrotu drošuma un efektivitātes rādītājus hipertoniska sāls šķīduma un karbocisteīna gadījumā.

Doctus

Smēķēšanas atmešana pusmūžā var saglabāt izziņas spējas

Atmiņa un verbālais plūdums pasliktinājās būtiski lēnāk cilvēkiem, kuri pārtrauca smēķēšanu vidējos vai vēlākos dzīves gados, salīdzinot ar tiem, kuri turpināja smēķēt, un kognitīvie ieguvumi no smēķēšanas atmešanas tika novēroti neatkarīgi no vecuma, kurā smēķēšana tika pārtraukta, liecina jauns pētījums.

Doctus

Pētījums: no pēcdzemdību depresijas cieš gandrīz katra piektā jaunā māmiņa

Noslēdzies līdz šim vērienīgākais pētījums par pēcdzemdību depresijas atpazīšanu, aprūpes un ārstēšanas uzlabošanu Latvijā. Pētījumā noskaidrots, cik izplatīta ir pēcdzemdību depresija Latvijā, noteikti tās riska faktori, pielāgoti divi skrīninga instrumenti, kā arī noskaidrots sieviešu viedoklis par piedāvāto jauno aprūpes modeli. Pētījumu veica Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra sadarbībā ar Rīgas Dzemdību namu.

Rīgas Stradiņa universitāte
Nozares
A
D
E
F
G
Ģ
H
I
K
Ķ
L
M
N
O
P
R
S
T
U