Viedtālruņa lietošana 12 gadu vecumā saistīta ar ēšanas traucējumu simptomiem
Pētnieki analizēja notiekoša longitudināla pētījuma datus, lai noskaidrotu, vai personīgā viedtālruņa esamība ir saistīta ar ēšanas traucējumu simptomiem pusaudžiem. Pētījumā tika iekļauti 8957 pusaudži no ASV (51,8 % zēnu) no vairākiem pētījuma centriem. Dalībniekus izvērtēja 12 un 14 gadu vecumā. Vecāki vai aprūpētāji sniedza informāciju par to, vai bērnam bija personīgais mobilais tālrunis, kāda veida tālrunis tas bija un kādā vecumā bērns to pirmo reizi saņēma. Pusaudži intervijā ziņoja par ēšanas traucējumu simptomiem, tostarp:
- epizodisku pārēšanos;
- bažām par ķermeņa masas palielināšanos;
- nepiemērotu kompensējošu uzvedību, lai nepieņemtos svarā;
- pašvērtējuma saistīšanu ar ķermeņa masu.
Kopumā 69,5 % pusaudžu 12 gadu vecumā bija viedtālrunis. 12 gadu vecumā viedtālruņa īpašniekiem, salīdzinot ar pusaudžiem bez viedtālruņa, tika konstatēta:
- 1,61 reizi lielāka epizodiskas pārēšanās izplatība;
- 2,21 reizi lielāka varbūtība saistīt pašvērtējumu ar ķermeņa masu;
- 1,36 reizes lielāka jebkādu ēšanas traucējumu simptomu izplatība.
Visas šīs atšķirības bija statistiski nozīmīgas (P < 0,05). Viedtālruņa lietošana 12 gadu vecumā bija saistīta arī ar lielāku ēšanas traucējumu simptomu risku 14 gadu vecumā:
- epizodiska pārēšanās — 1,67 reizes lielāks risks;
- nepiemērota kompensējoša uzvedība, lai nepieņemtos svarā — 1,50 reizes lielāks risks;
- pašvērtējuma saistīšana ar ķermeņa masu — 2,03 reizes lielāks risks;
- jebkāds ēšanas traucējumu simptoms — 1,49 reizes lielāks risks.
Visas šīs asociācijas bija statistiski nozīmīgas (P ≤ 0,01). Kopumā viedtālruņa lietošana nebija statistiski nozīmīgi saistīta ar bažām par ķermeņa masas palielināšanos. Tomēr 12 gadu vecumā meitenes, kurām bija viedtālrunis, par šādām bažām ziņoja biežāk nekā zēni.
“Vecākiem un aprūpētājiem varētu būt noderīgas vadlīnijas par viedtālruņu piešķiršanu pusaudžiem, tostarp par vecumam atbilstošu lietošanas ierobežojumu noteikšanu un agrīnas piekļuves ierīcēm uzraudzību,” raksta pētījuma autori.
Pētījums liecina par saistību starp viedtālruņa esamību 12 gadu vecumā un ēšanas traucējumu simptomiem gan agrīnā pusaudža vecumā, gan pēc diviem gadiem. Īpaši izteikta bija saistība ar pašvērtējuma sasaisti ar ķermeņa masu un epizodisku pārēšanos.
Vienlaikus jāuzsver, ka pētījums identificē saistību, nevis cēloņsakarību. Viedtālruņa lietošana pati par sevi nav pierādīta kā ēšanas traucējumu cēlonis. Iespējama nozīme varētu būt arī digitālā satura iedarbībai, sociālajiem salīdzinājumiem, vienaudžu ietekmei un citiem psihosociāliem faktoriem, taču šajā pētījumā tie nav pietiekami izvērtēti.
Rezultāti aktualizē nepieciešamību veselības aprūpes speciālistiem, vecākiem un aprūpētājiem pievērst uzmanību agrīniem ēšanas traucējumu simptomiem un pusaudžu digitālās vides paradumiem, īpaši pārejas periodā uz intensīvāku viedtālruņu lietošanu.
AVOTS: Nagata JM, Wong JH, Talebloo J, et al. Smartphone Ownership and Eating Disorder Symptoms in Early Adolescence. JAMA Netw Open. 2026;9(9):e2637897.