Tā kā informācija par agrīnas demences riska faktoriem ir ierobežota, tika veikts kohortas pētījums ar vairāk nekā 350 000 dalībniekiem no britu Biobankas datiem, lai noskaidrotu modificējamos agrīnas demences riska faktorus.
Jauns pētījums atklāj, ka gados vecākiem autovadītājiem, kuriem nesen diagnosticēta migrēna, ir trīs reizes lielāka iespēja iekļūt satiksmes negadījumā. Gados vecākiem autovadītājiem, kuri ziņoja, ka viņiem kādreiz ir bijusi migrēna, nebija lielāka iespēja iekļūt satiksmes negadījumā nekā tiem, kuriem nav migrēnas.
Šobrīd tiek pētīta dažādu minerālvielu loma svara regulācijā caur to antioksidantu un oksidantu īpašībām, kā arī ietekmi uz insulīna un glikozes metabolismu. Šajā pētījumā skaidrots, vai kādu konkrētu minerālvielu patēriņš bērniem dažādās vecuma grupās ir saistīts ar augstāku ķermeņa masas indeksu (ĶMI).
Pētījums atklāj nozīmīgu saistību starp 74 slimībām agrīnā dzīves periodā un iespējamību palikt bez bērniem visas dzīves garumā, un ar 33 no šīm slimībām slimo gan sievietes, gan vīrieši.
Viegli kognitīvi traucējumi var būt demences prodroma stāvoklis. Retrospektīvā novērojumu pētījumā Kanādā tika novērtēts, vai kādam no šobrīd izmantotajiem antihipertensīvās terapijas medikamentiem piemīt arī no demences attīstības aizsargājošs efekts.
Fiziska, seksuāla vai emocionāla vardarbība vai nolaidība, atsevišķi vai kopā ar cita veida bērnības traumām, palielina hronisku sāpju un ar to saistīto invaliditātes risku pieaugušā vecumā.
Ļoti neparastu raksta analīzi veikusi kāda autore ASV, kas identificējusi Barbie zīmola lelles, kas tirgū pieejamas medicīnas speciālistu veidolā. Tās salīdzinātas ar citu ražotāju lellēm pēc to precizitātes klīniskās un laboratorās drošības standartu attēlojumā.
Cilvēkiem, kuri dienas laikā ir ļoti miegaini, neskatoties uz labu nakts atpūtu, var būt miega traucējumi, ko sauc par idiopātisku hipersomniju. Jauna pētījuma rezultāti atklāj, ka šis neiroloģiskais traucējums var nebūt tik reti sastopams, kā iepriekš tika uzskatīts.
Šobrīd grūtniecēm ar zināmu 2.tipa cukura diabētu vai gestācijas diabētu tiek rekomendēts insulīns glikēmijas kontrolei. Tiek spriests, vai metformīna pievienošana insulīnam varētu uzlabot neonatālos iznākumus šo grūtniecību gadījumā.
Cilvēkiem, kas inficēti ar Covid–19, ir palielināts risks saslimt ar sirds ritma traucējumiem, piemēram, priekškambaru mirdzēšanu.
Kā vienu no aktuālām problēmām jaunām sievietēm ar krūts vēzi, kas ir BRCA1 un BRCA2 gēna mutāciju nēsātājas jāmin ar auglību saistītie jautājumi. Iepriekšējie pētījumi pierādījuši grūtniecību kā drošu pacientiem pēc krūts vēža, tajā pašā laikā iztrūkst datu par BRCA gēnu mutāciju nēsātājām.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 50 000 Korejas pusaudžu, secināts, tiem, kuri izmantoja viedtālruni vairāk nekā 4 stundas dienā, bija augstāks psihisko saslimšanu un vielu lietošanas risks.
Pašreizējie pierādījumi par saistību starp pašu ziņoto pasīvās smēķēšanas iedarbību un galvassāpēm vai migrēnu ir ierobežoti un pretrunīgi. Svarīga problēma ir faktiskās pasīvās smēķēšanas iedarbības novērtējuma trūkums, izmantojot biomarķierus.
Jau pierādīts, ka pārmērīgi ilgs ekrāna laiks dažādās bērnu vecumgrupās paaugstina risku attīstīties dažādām psihiskās veselības problēmām. Bet vai pastāv atšķirība iznākumā atkarībā no tā, ko bērns skatās?
Sirds ir metaboliski ļoti aktīvs orgāns. Kardiālas patoloģijas gadījumā aizvien lielāku nozīmi iegūst medikamenti, kas ne tikai ietekmē hemodinamiku, bet ir mērķēti tieši uz miokarda metabolismu (trimetazidīns, ranolazīns, meldonijs), organisma metabolismu ar kardioprotektīvu efektu (SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti, metformīns, statīni), kas ir hemodinamiski neitrāli. Šajā rakstā tiks aplūkoti sirds metabolisma pamati un sniegts ieskats par šo medikamentu darbības mehānismu un indikācijām.
Ikgadējā Eiropas Kardiologu asociācijas kongresa apmeklētāji tika lutināti ar plašu klāstu izmaiņu un papildinājumu kardioloģijas jomā. Viens no tiem – atjaunotā, nu jau piektā miokarda infarkta (MI) universālā definīcija, kas šobrīd labāk paskaidro gan MI patofizioloģiskos mehānismus, gan klīnisko izvērtēšanu un objektīvus diagnostiskos kritērijus.
Ar vielmaiņas disfunkciju saistīta steatotiska aknu slimība (MASLD) bija statistiski nozīmīgi saistīta ar lielākām eozinofīlā ezofagīta (EoE) un gastroezofageālā refluksa slimības (GERS), kā arī tās fenotipu — neerozīvās refluksa slimības, erozīvā ezofagīta un Bareta barības vada — izredzēm visās vecuma grupās. Šīs saistības bija izteiktākas gados jauniem pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 44 gadiem.
Hipotireoze pasaulē skar aptuveni 10 miljonus cilvēku, palēninot pacienta kognitīvos un metaboliskos procesus. Visbiežākie hipotireozes iemesli ir autoimūns tireoidīts, veikta tireoīdektomija, saņemta radioaktīva joda terapija. Šiem pacientiem lielākoties mūža garumā nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība gan klīnisko simptomu, gan laboratorisko rādītāju izvērtēšanā.
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
