Žurnālā JAMA Oncology publicētā pētījuma rezultāti liecina, ka 20 gadu laikā ir vairāk nekā dubultoties vēža pacientu skaits, kuri ziņo par funkcionāliem ierobežojumiem.
Hormonālais jutīgums var būt kā riska faktors dažu depresīvo traucējumu attīstībā sievietēm – tas novērots dažādās menstruālā cikla fāzēs, perimenopauzē, pēc dzemdībām un sākot lietot hormonālo kohntracepciju. Līdz šim ievākts neliels daudzums pētījumu, kas atbalstītu depresīvu epizožu saistību ar sievietes reproduktīvo ciklu.
Pēc insulta fiziskās aktivitātes var būt izšķirošas veiksmīgai atveseļošanai. Jauns pētījums liecina, ka cilvēki, kuri pēc insulta vingro četras stundas nedēļā, sešu mēnešu laikā uzlabo funkcionālo atveseļošanos nekā tie, kuri to nedara.
Tiek izskatīti ieguvumi antihipertensīvai terapijai ar trīs vai četru zāļu kombināciju zemās devās sākotnējā arteriālās hipertensijas pārvaldībā. Lai novērtētu šādas kombinētās terapijas efektivitāti un drošumu, tika apkopoti dati no nejaušināti kontrolētiem pētījumiem visā pasaulē.
Jaunākām sievietēm pēc akūta miokarda infarkta (AMI) indeksa epizodes ir sliktāks veselības stāvoklis nekā vīriešiem. Tomēr nav zināms, vai sievietēm ir lielāks kardiovaskulāro un nekardiovaskulāro hospitalizāciju risks gada laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra.
Šobrīd klīniskās vadlīnijas denosumabu rekomendē sievietēm pēc menopauzes, vīriešiem un pacientiem ar glikokortikoīdu inducētu osteoporozi ar augstu lūzumu risku. Līdz šim pieejamie dati par 2.tipa cukura diabēta sastopamību pacientiem, kas lieto denosumabu ir nepilnvērtīgi, tāpēc nav zināms, vai šā medikamenta lietošana kādā veidā samazina cukura diabēta attīstības risku attiecīgajā populācijā.
Pētījums sniedz agrīnu ieskatu par mākslīgā intelekta lomu medicīnā. Pētījumā tika salīdzinātas ārstu rakstiskās atbildes ar ChatGPT atbildēm uz reāliem ar veselību saistītiem jautājumiem. Profesionālu veselības aprūpes speciālistu grupa 79 % gadījumu deva priekšroku ChatGPT atbildēm.
Saziņa starp ārstu un pacientu spēlē nozīmīgu lomu ārstēšanas procesā, veicinot izpratni par problēmu, līdzestību terapijai un apmierinātību ar saņemto pakalpojumu. Lai novērtētu, kā specifiska apmācība ietekmē kardiologu prasmes komunicēt ar pacientu, tika veikts pētījums ASV.
Saskaņā ar jaunu pētījumu lielākā daļa bērnu vecāku, kuriem diagnosticēta Laima slimība, ziņoja, ka viņu bērni atveseļojās sešu mēnešu laikā pēc antibiotiku terapijas pabeigšanas. Rezultāti, kas balstīti uz Laimas slimības ārstēšanas rezultātiem no 102 bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs, arī atklāja, ka nelielai daļai bērnu bija nepieciešams ilgāks laiks par sešiem mēnešiem, lai atgūtu veselību, un tie būtiski ietekmēja viņu ikdienas darbības.
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves un invaliditātes cēlonis, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem SAS sastopamība pieaug visā pasaulē. Ir identificēti un plaši pētīti tradicionālie riska faktori, kas veicina SAS rašanos un pasliktināšanos
Pārmērīga cukura lietošana saistīta ar dažādiem riska faktoriem – aptaukošanos, diabētu, kardiovaskulāro slimību risku, hiperurikēmiju, ektopisku tauku akumulāciju, kariesu un dažu vēžu attīstību. Šā pārskata mērķis bija apkopot šobrīd pieejamos pierādījumus cukura kaitīgajai ietekmei uz veselības iznākumiem, izvērtējot potenciālo pētījumu ticamību un neobjektivitātes risku.
Jauns pētījumu pārskats liecina, ka pirms un agrīnas grūtniecības diēta, kas satur daudz augļu, dārzeņu, jūras velšu, piena produktu, olu un graudu, var samazināt spontāno abortu risku.
Kristāla metamfetamīna (zināms arī kā ledus, kristāls, stikls un kristāla mets) lietošana ir augoša problēma visā pasaulē. Līdz šim maz pētīts jautājums par metamfetamīna lietotāja ģimenes/draugu loka pieredzi un psihosociālām problēmām. Šajā pētījumā tika uzklausīti no metamfetamīna atkarīgo ģimenes locekļu un draugu pieredzes stāsti, lai veiksmīgāk ieviestu atbalsta programmas atkarīgo piederīgajiem.
Išēmiska sirds slimība (ISS) ir saistīta ar vājākiem smadzeņu rezultātiem. Smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlveidošanas radītā atšķirība starp paredzēto smadzeņu vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu (smadzeņu vecuma delta gados, pozitīva paātrinātai smadzeņu novecošanai) var kalpot kā efektīvs līdzeklis, lai informētu pacientus par smadzeņu veselību, kā arī lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas ārsti veiksmīgi diagnosticējuši un ārstējuši pacienti ar ārkārtīgi retu muguras smadzeņu trūci (spinal cord herniation) - progresējošu neiroloģisku saslimšanu, kas pasaulē aprakstīta tikai dažos simtos klīnisko gadījumu. Pēc operācijas paciente atkopjas labi, staigā patstāvīgi un turpina rehabilitāciju.
Mūsdienu veselības aprūpē rehabilitācija ieņem arvien nozīmīgāku vietu, jo tā fokusējas ne tikai uz slimības ārstēšanu, bet arī uz cilvēka funkcionēšanas, dalības un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Saspringuma tipa cefalģija ir visbiežāk sastopamais primāru galvassāpju veids. Tās izplatība dažādos literatūras avotos atšķiras, tomēr globāli vidējā prevalence ir 26 %, un tā nedaudz biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem ar attiecību 1,2 pret 1. Pēc Starptautiskās galvassāpju traucējumu klasifikācijas 3. izdevuma (The International Classification of Headache Disorders; ICHD-3) tensijas tipa cefalģijas iedala epizodiskās un hroniskās (1. tabula). [1; 2]
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
