Hormonālais jutīgums var būt kā riska faktors dažu depresīvo traucējumu attīstībā sievietēm – tas novērots dažādās menstruālā cikla fāzēs, perimenopauzē, pēc dzemdībām un sākot lietot hormonālo kohntracepciju. Līdz šim ievākts neliels daudzums pētījumu, kas atbalstītu depresīvu epizožu saistību ar sievietes reproduktīvo ciklu.
Pēc insulta fiziskās aktivitātes var būt izšķirošas veiksmīgai atveseļošanai. Jauns pētījums liecina, ka cilvēki, kuri pēc insulta vingro četras stundas nedēļā, sešu mēnešu laikā uzlabo funkcionālo atveseļošanos nekā tie, kuri to nedara.
Tiek izskatīti ieguvumi antihipertensīvai terapijai ar trīs vai četru zāļu kombināciju zemās devās sākotnējā arteriālās hipertensijas pārvaldībā. Lai novērtētu šādas kombinētās terapijas efektivitāti un drošumu, tika apkopoti dati no nejaušināti kontrolētiem pētījumiem visā pasaulē.
Jaunākām sievietēm pēc akūta miokarda infarkta (AMI) indeksa epizodes ir sliktāks veselības stāvoklis nekā vīriešiem. Tomēr nav zināms, vai sievietēm ir lielāks kardiovaskulāro un nekardiovaskulāro hospitalizāciju risks gada laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra.
Šobrīd klīniskās vadlīnijas denosumabu rekomendē sievietēm pēc menopauzes, vīriešiem un pacientiem ar glikokortikoīdu inducētu osteoporozi ar augstu lūzumu risku. Līdz šim pieejamie dati par 2.tipa cukura diabēta sastopamību pacientiem, kas lieto denosumabu ir nepilnvērtīgi, tāpēc nav zināms, vai šā medikamenta lietošana kādā veidā samazina cukura diabēta attīstības risku attiecīgajā populācijā.
Pētījums sniedz agrīnu ieskatu par mākslīgā intelekta lomu medicīnā. Pētījumā tika salīdzinātas ārstu rakstiskās atbildes ar ChatGPT atbildēm uz reāliem ar veselību saistītiem jautājumiem. Profesionālu veselības aprūpes speciālistu grupa 79 % gadījumu deva priekšroku ChatGPT atbildēm.
Saziņa starp ārstu un pacientu spēlē nozīmīgu lomu ārstēšanas procesā, veicinot izpratni par problēmu, līdzestību terapijai un apmierinātību ar saņemto pakalpojumu. Lai novērtētu, kā specifiska apmācība ietekmē kardiologu prasmes komunicēt ar pacientu, tika veikts pētījums ASV.
Saskaņā ar jaunu pētījumu lielākā daļa bērnu vecāku, kuriem diagnosticēta Laima slimība, ziņoja, ka viņu bērni atveseļojās sešu mēnešu laikā pēc antibiotiku terapijas pabeigšanas. Rezultāti, kas balstīti uz Laimas slimības ārstēšanas rezultātiem no 102 bērniem Amerikas Savienotajās Valstīs, arī atklāja, ka nelielai daļai bērnu bija nepieciešams ilgāks laiks par sešiem mēnešiem, lai atgūtu veselību, un tie būtiski ietekmēja viņu ikdienas darbības.
Sirds un asinsvadu slimības (SAS) ir galvenais iedzīvotāju priekšlaicīgas nāves un invaliditātes cēlonis, un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem SAS sastopamība pieaug visā pasaulē. Ir identificēti un plaši pētīti tradicionālie riska faktori, kas veicina SAS rašanos un pasliktināšanos
Pārmērīga cukura lietošana saistīta ar dažādiem riska faktoriem – aptaukošanos, diabētu, kardiovaskulāro slimību risku, hiperurikēmiju, ektopisku tauku akumulāciju, kariesu un dažu vēžu attīstību. Šā pārskata mērķis bija apkopot šobrīd pieejamos pierādījumus cukura kaitīgajai ietekmei uz veselības iznākumiem, izvērtējot potenciālo pētījumu ticamību un neobjektivitātes risku.
Jauns pētījumu pārskats liecina, ka pirms un agrīnas grūtniecības diēta, kas satur daudz augļu, dārzeņu, jūras velšu, piena produktu, olu un graudu, var samazināt spontāno abortu risku.
Kristāla metamfetamīna (zināms arī kā ledus, kristāls, stikls un kristāla mets) lietošana ir augoša problēma visā pasaulē. Līdz šim maz pētīts jautājums par metamfetamīna lietotāja ģimenes/draugu loka pieredzi un psihosociālām problēmām. Šajā pētījumā tika uzklausīti no metamfetamīna atkarīgo ģimenes locekļu un draugu pieredzes stāsti, lai veiksmīgāk ieviestu atbalsta programmas atkarīgo piederīgajiem.
Išēmiska sirds slimība (ISS) ir saistīta ar vājākiem smadzeņu rezultātiem. Smadzeņu magnētiskās rezonanses attēlveidošanas radītā atšķirība starp paredzēto smadzeņu vecumu un faktisko hronoloģisko vecumu (smadzeņu vecuma delta gados, pozitīva paātrinātai smadzeņu novecošanai) var kalpot kā efektīvs līdzeklis, lai informētu pacientus par smadzeņu veselību, kā arī lai veicinātu veselīgāku dzīvesveidu.
Ieguvumi no kolorektālā vēža skrīninga uzkrājas vidēji 10–15 gadu laikā. Šā brīža sijājošās diagnostikas rekomendācijas katrā valstī nedaudz atšķiras, taču pastāv rekomendācijas turpināt kolorektālā vēža skrīningu arī pēc 75 gadu vecuma, ja seniors ir ar labu veselību. Lai noskaidrotu, cik lietderīgi ir veikt kolonoskopiju resnās zarnas vēža skrīninga nolūkos pacientiem virs 75 gadu vecuma ar paredzamo dzīvildzi zem 10 gadiem, tika veikts kohortas pētījums.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Bēta blokatori (BB) ir nozīmīga zāļu grupa kardioloģijā, kam piemīt plašs indikāciju loks — hipertensija, akūti koronāri sindromi, hroniski koronāri sindromi, sirds mazspēja, aritmijas, stāvoklis pēc miokarda infarkta un citi. Atkarībā no darbības mehānisma tos iedala trīs paaudzēs: pirmā paaudze jeb neselektīvie BB (inhibē gan bēta–1, gan bēta–2 receptorus), otrā paaudze jeb kardioselektīvie BB (inhibē pārsvarā bēta–1 receptorus sirdī) un trešās paaudzes ar papildu vazodilatējošām īpašībām.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
