Kā asinsspiediena mērīšana abās rokās var palīdzēt samazināt kardiovaskulāro risku un hipertensiju?
Pētījumā atklāts: lai uzlabotu hipertensijas diagnostiku un ārstēšanu, asinsspiediens jāmēra abās rokās un jāpieņem augstākais rādītājs.
Pētījumi pasaulē
Mūzikas klausīšanās var palīdzēt mazināt akūtas sāpes
Jauns pētījumā analizēja mūzikas klausīšanās izmantošanu akūtu sāpju mazināšanai, atklājot, ka cilvēki, kuriem tika radīts iespaids, ka viņi izvēlas mūziku, ko klausīties, piedzīvoja lielāku sāpju mazināšanu nekā cilvēki, kuriem šāda izvēle netika dota.
Kādas ir pasaules tendences informācijas meklēšanā par melasmu?
Mūsdienās interneta meklējumu vēsturi var izmantot, lai noskaidrotu valdošās tendences veselības aprūpes jautājumos. Google Trends ir bezmaksas rīks, ar kā palīdzību iespējams iegūt datus par meklēšanas vēsturi un specifiskiem populācijas rādītājiem. Šajā pētījumā tika analizēta informācija par meklējumu vēsturi saistībā ar melasmu.
Agrīna antibiotiku iedarbība var izraisīt astmu un alerģiju
Agrīna antibiotiku iedarbība nogalina veselīgās baktērijas gremošanas traktā un var izraisīt astmu un alerģiju.
Probiotiku ietekme uz glikozes metabolismu grūtniecēm bez gestācijas cukura diabēta
Kā probiotikas ietekmē grūtnieces ar gestācijas cukura diabētu (CD)? Tas līdz šim nav noskaidrots, taču pētījumā analizēta probiotiku profilaktiskā ietekme uz grūtniecēm bez gestācijas CD.
Garā Covid riska faktori un simptomi pieaugušajiem
Smaga akūta respiratorā sindroma koronavīrusa–2 (SARS–CoV–2) infekcija saistīta ar virkni pastāvīgu simptomu, kuri ietekmē ikdienas gaitas un pazīstami kā stāvoklis pēc Covid–19 vai garais Covid.
Fizisko aktivitāšu izmaiņas bērnu un pusaudžu vidū Covid–19 pandēmijas laikā
Lai mazinātu Covid–19 vīrusa izplatību, tika ieviesti ļoti daudzi epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas teorētiski varēja negatīvi ietekmēt bērnu un pusaudžu ikdienas fizisko aktivitāšu līmeni. Lai noskaidrotu, vai pandēmijai ir bijusi ietekme uz to, cik ļoti bērni un pusaudži ir bijuši fiziski aktīvi, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Atklāti jauni klīniskie simptomi lielā starptautiskajā pētījumu sērijā ar apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem
Starptautiska klīnicistu sadarbība līdz šim lielākajā gadījumu pētījumu sērijā ir identificējusi jaunus klīniskos simptomus cilvēkiem, kas inficēti ar pērtiķu bakām. Viņu atklājumi uzlabos turpmāko diagnostiku, palīdzēs palēnināt infekcijas izplatīšanos un palīdzēs izstrādāt vakcīnu pret pērtiķu bakām un piemeklēt piemērotāko ārstēšanas līdzekļi visvairāk apdraudētajām kopienām.
Kā Covid–19 pandēmija ietekmējusi vēža sijājošo diagnostiku?
Šā sistemātiskā pārskata un meta–analīzes autori meklēja atbildi uz jautājumu – vai Covid–19 pandēmija ir saistīta ar vēža sijājošās diagnostikas samazinājumu pasaulē?
Veselīgs dzīvesveids var kompensēt augstu ģenētisko insulta risku
Cilvēki, kuriem ģenētiski ir lielāks insulta risks, var samazināt šo risku pat par 43 %, ievērojot veselīgu kardiovaskulāru dzīvesveidu, liecina jauns pētījums.
Jūras ūdens kombinācija ar teofilīnu ožas traucējumu ārstēšanā pēc Covid–19
Nesen veikti pētījumi izsaka hipotēzi, ka teofilīna pievienošana sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem varētu būt efektīva Covid–19 izraisītu ožas traucējumu ārstēšanā. Lai izvērtētu šā medikamenta efektivitāti un drošumu kombinācijā ar sālsūdens deguna skalošanas līdzekļiem, salīdzinot to ar placebo, tika veikts otrās fāzes nejaušināts klīniskais pētījums.
Vai insults ir saistīts ar depresiju pirms tā rašanās?
Lai gan depresija ir izplatīta problēma cilvēkiem, kuriem ir bijis insults, dažiem cilvēkiem depresijas simptomi var būt vairākus gadus pirms insulta, liecina jauns pētījums. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuriem attīstījās insults, depresijas simptomi bija pirms insulta sākuma un vēl vairāk pasliktinājās pēc insulta.
Covid–19 radīts neirovaskulārs bojājums
Mehānisms, kā SARS–CoV–2 attīstās līdz akūtām un pēc tam ilgtermiņa neiroloģiskām izpausmēm, joprojām ir neskaidrs. Lai raksturotu, kādas neiropatoloģiskas izmaiņas notiek pēc inficēšanās ar Covid–19 un noskaidrotu izmaiņu patofizioloģiskos mehānismus, tika veikts galvas smadzeņu autopsiju pētījums.
Vairogdziedzera problēmas saistītas ar paaugstinātu demences risku
Gados vecākiem cilvēkiem ar hipotireozi var būt paaugstināts demences attīstības risks. Demences attīstības risks bija vēl lielāks cilvēkiem, kuriem vairogdziedzera stāvokļa dēļ bija nepieciešama vairogdziedzera hormonu aizstājterapija.
Lasītākais Doctus.lv
Funkcionāls hipogonādisms. Simptomi un ārstēšana
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Žultsakmeņi Ārstējam simptomātiskos gadījumus
Par žultsakmeņiem liela daļa pacientu uzzina tikai pēc vēdera ultrasonogrāfijas izmeklējuma, jo žultsakmeņi pārsvarā ir asimptomātiski. Literatūras dati vēsta, ka piecu gadu laikā simptomi attīstīties 10 % žultsakmeņu pacientu, bet 20 gados — 20 % pacientu. Dislipidēmija, diabēts, aptaukošanās, insulīnrezistence, kā arī diētas pārkāpumi saistīti ar žultsakmeņu attīstības riska pieaugumu.
Autisma prevalence pieaug. ASV dati liecina par uzlabojumiem skrīningā un diagnostikā
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Menstruālais cikls ietekmē atopiskā dermatīta paasinājumus
Sistemātisks pārskats atklāja, ka atopiskā dermatīta (AD) paasinājumi pirms menstruācijām ir bieži sastopami.
Datortomogrāfija un prognozētais vēža risks dzīves laikā: ASV dati
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 85
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 32
- Arodmedicīna 11
D
- Dermatoloģija 196
- Dietoloģija 36
E
- Endokrinoloģija 360
F
- Farmācija 74
- Farmakoloģija 206
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 355
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 55
I
- Imunoloģija 17
- Infektoloģija 316
- Internā medicīna 28
K
- Kardioloģija 553
Ķ
- Ķirurģija 200
L
M
N
- Narkoloģija 40
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 71
- Neiroloģija 406
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 88
- Onkoloģija 256
- Otorinolaringoloģija 81
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 230
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 279
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 154
R
S
- Sabiedrības veselība 349
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 49
T
U
- Uroloģija 104
- Uzturzinātne 98