Pētījumā parādīts, ka prenatāli noteikta diagnoze ir saistīta ar agrāku operāciju zīdaiņiem ar iedzimtiem sirds defektiem, kas ir visizplatītākie iedzimtie defekti, kas skar gandrīz 1 % no visiem dzīvi dzimušajiem. Saistība tika pierādīta attiecībā uz kritiskiem defektiem (kad nepieciešama sirds operācija, pirms zīdainis atstāj slimnīcu) un noteiktiem nekritisku defektu veidiem, kas veido aptuveni 75 % no visiem iedzimtajiem sirds defektiem.
Depresijas simptomi vēlīni dzīves laikā saistīti ar potenciāli līdzpastāvošu demences diagnozi – daļā gadījumu depresija var būt pirmais preklīniskais demences simptoms. Šajā pētījumā tika skaidrots, vai depresija, kas sākusies dzīves laikā agrīni vai vidējā vecumā arī saistāma ar paaugstinātu demences risku.
Septiņu pētījumu datu analīze, kuros piedalījās vairāk nekā 19 000 pieaugušo ASV, Korejā un Japānā, atklāja skaidru saistību starp sistoliskā asinsspiediena paaugstināšanos un katru dienu patērēto alkoholisko dzērienu skaitu.
Liela daļa simptomu akūtu elpceļu vīrusu gadījumā pārklājas ar akūta sinusīta klīnisko ainu. Tāpēc pastāv hipotēze, ka daļai bērnu, kam uzstādīta akūta sinusīta diagnoze neprecizējot ierosinātāju, terapija ar antibiotikām nav bijusi lietderīga.
Pētījums liecina, ka pusaudžiem, kuri aktīvi iesaistās skolas un brīvā laika fiziskajās aktivitātēs, vidusskolā ir labāki rezultāti nekā viņu vienaudžiem, kuri ir mazaktīvi. Regulāras brīvā laika fiziskās aktivitātes, pat mērenās devās, arī bija saistītas ar mazāku izdegšanas risku skolā.
Multimorbiditāte saistīta ar sliktu dzīves kvalitāti, polifarmāciju, augstām veselības aprūpes izmaksām un mirstību. Lai noskaidrotu, kādi nevēlami dzīvesstila faktori raksturīgi pacientiem ar vairākām hroniskām slimībām, tika veikts perspektīvs šķērsgriezuma pētījums Nīderlandē.
Pārmērīga TV skatīšanās bērnībā ir saistīta ar sliktāku veselības stāvokli vēlāk dzīves laikā. Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kuri bērnībā, kas daudz skatījās TV, biežāk attīstījās metabolais sindroms vēlāk dzīves laikā.
ASV publicētas rekomendācijas kolorektālā vēža skrīningu sākt jau no 45 gadu vecuma pacientiem ar vidēju risku. Lielā daļā pasaules valstu skrīnings tiek sākts 50 gadu vecumā, t.sk. arī Kanādā. Lai noskaidrotu, kādu ietekmi agrīna kolorektālā vēža sijājošā diagnostika atstāj uz vēža sastopamības, mirstības un izmaksu rādītājiem Kanādā, veikts mikrosimulācijas pētījums OncoSim platformā.
Pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem ar ilgstošākiem Covid-19 simptomiem, tostarp smadzeņu miglu, bija samazināta veiktspēja dažādu garīgo procesu testēšanā līdz diviem gadiem pēc inficēšanās ar vīrusu.
Brokastošana pēc pulksten 9.00 palielina risku saslimt ar 2. tipa cukura diabētu par 59 %, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri ēd brokastis pirms pulksten 8.00. Šis ir galvenais secinājums pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 000 dalībnieku no Francijas kohortas. Rezultāti liecina, ka var samazināt cukura diabēta risku ne tikai mainot to, ko ēdam, bet arī to, kad ēdam.
Pētījuma autori ziņo, ka līdz šim nav skaidrots, kāda taktika pacientiem ar ātriju fibrilāciju pēc išēmiska insulta piemērojama no klīniskās efektivitātes viedokļa – agrīna vai vēlīna.
Pētnieki ir atklājuši veidu, kā identificēt grūtnieces, kurām ir preeklampsijas risks – nopietns traucējums, kam raksturīgs augsts asinsspiediens un nieru darbības traucējumi, kas var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības, krampjus un pat nāvi. Stāvokļa radītās komplikācijas ir otrs galvenais mātes nāves cēlonis visā pasaulē.
Kanabinoīdu lietošanas tendences pieaug līdz ar pieņēmumu, ka tas ir nekaitīgs ieradums. Līdz šim nebija pētīta marihuānas ietekme uz perioperatīvo periodu.
Bērniem ar pārtikas paaugstinātu jutību tika novērots augstāks uztvertā stresa un noguruma simptomu līmenis, turklāt visaugstākie rādītāji bija bērniem ar jauktu patoloģiju, proti, vienlaikus pārtikas alerģiju un nepanesību. Pusaudžiem tika konstatēti augstākie stresa un noguruma rādītāji, un starp stresu un nogurumu tika novērota mērena pozitīva korelācija (r=0,49).
Lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti un ārstēšanas rezultātus, Bērnu slimnīcā izveidota Uztura terapijas komanda, kā arī uzsākts pilotprojekts nepietiekama uztura jeb malnutrīcijas skrīningam.
Saskaņā ar aptaujas datiem atopiskais dermatīts (AD), kas sācies bērnībā, ir saistīts ar noturīgāku ādas jutīgumu un lielāku ilgtermiņa psihosociālo slogu nekā slimība, kas sākusies pusaudža vecumā.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.
Standarta aprūpē prostatas vēža (PV) recidīvam pēc staru terapijas tiek rekomendēta sistēmiska terapija. Tomēr daži pacienti vēlas izvairīties no nevēlamajām blaknēm, kas saistītas ar androgēnus nomācošu terapiju. Lai izvērtētu lokālas terapijas klīniskos iznākumus šai pacientu grupai, veikts prospektīvu un retrospektīvu pētījumu sistēmisks pārskats un metaanalīze.
