Nekontrolētas arteriālas hipertensijas (AH) biežums un komplikāciju risks ir pretrunā ar mūsdienu slimību profilakses un ārstēšanas iespējām. Plaši pieejamās un drošās informācijas rezultātā ārsti atrodas labu teorētisko zināšanu pozīcijās, bet sadarbības procesā starp ārstu un pacientu iezogas uzticēšanās, izpratnes, laika un iniciatīvas trūkums.
Jau līdz šim ir pierādīts, ka ilgstoša sēdēšana saistīta ar paaugstinātu kardiovaskulāro notikumu risku un mirstību augsta ienākumu līmeņa valstīs, bet nav skaidrs, vai šis risks pieaug arī zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs. Lai šo noskaidrotu, tika veikts prospektīvs epidemioloģisks pētījums, kur salīdzināja kardiovaskulāro notikumu un mirstības riskus valstīs ar dažādu ienākumu līmeni.
Sirds mazspēja (SM) ar saglabātu izsviedes frakciju (HFpEF) kļuvusi par dominējošo sirds mazspējas formu visā pasaulē vienlaikus ar sabiedrības novecošanos un pieaugošo aptaukošanās, cukura diabēta un hipertensijas izplatību. HFpEF klīniskais sindroms ir neviendabīgs un jānošķir gan no sirds mazspējas ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF), gan no citām etioloģijām, kuru ārstēšanas stratēģijas atšķiras. [1]
Starptautiskās vadlīnijas rekomendē izmantot nātrijurētisko peptīdu (NP) kā sirds mazspējas marķieri ģimenes ārstu praksēs, lai laicīgi noteiktu diagnozi un sāktu ārstēšanu. Šajā publikācijā tika ziņots, kādas ir mūsdienu tendences NP testēšanā ģimenes ārstu praksēs Apvienotajā Karalistē.
Karvedilolam var būt labvēlīgākas glikēmiskās īpašības salīdzinājumā ar metoprololu, taču nav zināms, vai karvedilola ir ieguvum attiecībā uz mirstības samaiznāšanu salīdzinājumā ar metoprololu pacientiem ar 2. tipa cukura diabētu (T2D) un sirds mazspēju ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF).
Gadījumos, kad koncentrējamies uz vienu slimību, nevis pacientu kopumā, sagaidāmais rezultāts nav tik veiksmīgs. Der izvērtēt, kas ārstēšanas taktiku un paredzamo rezultātu var būtiski ietekmēt.
Lai cik liels ir progress ārstēšanas iespējās, sirds mazspējas pacientu skaits pieaug visā pasaulē. Mēs labāk ārstējam sirds slimības, arī mūsu pacientu vecums pieaug. Attīstītajās valstīs sirds mazspēja ir 1—2 % pieaugušo, bet vecumā pēc 70 gadiem — 10 %.
Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju, vairāk vecuma grupā virs 80 gadiem – 12-14% iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt aptuveni 50 000 cilvēku.
Sirds mazspēja Latvijā līdzīgi kā citviet pasaulē ir aktuāla problēma, un tās izplatība pieaug līdz ar vecumu — statistika liecina, ka Eiropā vecumgrupā līdz 65 gadiem sirds mazspēja ir ~ 1 % iedzīvotāju, bet 75—85 gados jau 7 %!
Uztura informācija no trim lieliem, labi zināmiem sirds slimību pētījumiem liecina, ka vienas vai vairāku kafijas tasīšu ar kofeīnu dzeršana var mazināt sirds mazspējas risku. Pētījuma rezultāti publicēti Circulation: Heart Failure.
Katram piektajam augsta riska pacientam, kam tiek veikta liela ne–sirds operācija, gada laikā attīstīsies viena vai vairākas sirds komplikācijas, secināts pētījumā, kura rezultāti publicēti European Heart Journal.
Pētījumā ar vairāk nekā 80 000 pieaugušo, kuri tika hospitalizēti ar gripu astoņu gripas sezonu laikā, secināja, ka 12 % pacientu attīstījās nopietnas sirds komplikācijas.
Protonu sūkņa inhibitori (PSI), ko izmanto skābes refluksa kontrolei, ir saistīti ar palielinātu migrēnas un citu smagu galvassāpju risku, liecina jauna pētījuma rezultāti.
Standarta transtorakāla ehokardiogrāfija ir viens no pamata izmeklējumiem sirds mazspējas diagnostikā (1. attēls). [1] Ja pacientam ar sirds mazspējai raksturīgiem simptomiem un/vai klīniskām pazīmēm* transtorakālā ehokardiogrāfijā tiek konstatēta samazināta kreisā kambara izsviedes frakcija (EF [ejection fraction] < 40 %), šaubām par sirds mazspējas diagnozi nevajadzētu būt un atliek tikai precizēt sirds mazspējas iemeslu un sākt atbilstošu ārstēšanu.
Antidepresantu lietošana nav saistīta ar palielinātu demences, kognitīvo spēju vai baltās un pelēkās vielas atrofijas risku pieaugušajiem bez kognitīvi spēju samazinājuma.
2024. gada 20.aprīlī notika 3. RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2024. Jau trešo gadu pēc kārtas!
Divu dienu konferencē būs iespējams piedalīties gan lekcijās, gan praktiskajās darbnīcās, un tā varētu būt saistoša neiroloģijas, neiroķirurģijas, psihiatrijas, LOR, sāpju medicīnas speciālistiem, ģimenes ārstiem un citiem interesentiem. Konference noritēs klātienē SPA Hotel Jūrmala.