Sarunāt tikšanos ar Liepājas reģionālās slimnīcas ķirurgu EDGARU MAĻCEVU nemaz nav tik vienkārši, lai gan sarunai viņš ir atsaucīgs. Dienā, kad norunāts tikties, viņam nākas līdz vēlam vakaram stāvēt pie operāciju galda. Citā dienā, kad mēs varētu tikties, viņš dodas uz Valensiju Spānijā tiesāt futbola spēli.
“Cilvēkam jābūt vēlmei tiekties pēc tā, kas viņu dara laimīgu. Tas ir pamata postulāts, kāpēc mēs dzīvojam. Jādzīvo, lai ir prieks. Un interese rada prieku, dzirksteli. Man tie ir kalni. Man šķiet: kāpt kalnos — tas ir labākais, ko var darīt dzīvē,” saka Dr. JĀNIS VIĻUMS, Orto klīnikas un Latvijas Olimpiskās vienības traumatologs ortopēds.
Viņi provocē, rotaļājas, fantazē, citē. Kutina nervus, liek savilkt uzacis (kas tas ir?!), liek klausīties vārdos, smaidīt un dauzīties līdzi. DJ Krankenwagen mūzika nav tikai par medicīnu, kaut nenoliedzami — tajā tās ir diezgan daudz. Baltie ķiteļi, teksti un simboliskais mediķa tēls, caur kuru transformēt dzīves grūtības un uzvarēt tās. Un vēl grupā spēlē ārsts(-i).
Pirmo reizi uz ledāja (uz)kāpu 2016. gadā Francijā, kad par kalnu un ledāju dabu zināju pavisam nedaudz. Mani piesaistīja aicinājums, ka jebkurš gana fiziski trenēts var uzkāpt slavenajā Monblānā (4810 m virs jūras līmeņa). Izlēmu Romas apskati iemainīt pret Šamonī. Kā izrādījās... Kāpšana virsotnē un būšana uz ledāja prasa krietni vairāk nekā “būt fiziski okei trenētam”.
Māksla ir lielisks, viegli izmantojams resurss, kas spēj stimulēt radošumu — saka KIRSH Veselības fabrika neiroloģe ANŽELIKA GUDRENIECE. Viņa arī norāda, ka ikviens jauns radošais process, veikts ar pozitīvām emocijām, būtiski pilnveido cilvēka kognitīvās spējas.
Dr. med. ZANE DĀVIDSONE ir bērnu reimatoloģe ar trīspadsmit gadu pieredzi, ikdienā strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur ir reimatoloģijas virsārste, kā arī izglīto topošos ārstus — ir RSU Pediatrijas katedras asistente, bet brīvajos brīžos ņem rokās binokli, foto objektīvu un dodas vērot un klausīties putnus, kā pati saka, putnot. Agrā saullēktā un īsi pirms saulrieta, brienot pļavas, mežus, purva taciņas, tupot jūras krastā, uz mola vai putnu tornī. Jebkurā gadalaikā — arī ziemā!
“Doctor is what I do, skater is who I am”* — tā rakstīts LIENES NULLES Instagram profilā. Tipiska mileniāļu paaudzes pārstāve, kurai darbs nav visa dzīve!
Ārsts narkologs JĀZEPS KORSAKS pēc dabas ir neatlaidīgs un taisns paša nospraustā ceļa gājējs. Spītīgs, izturīgs un mērķtiecīgs. Nebaidās zaudēt, jo nevairās no grūtībām — tāpat kā daudzi Latgales ļaudis. Iekarojis daudzas virsotnes pārnestā nozīmē, pērngad pievārēja arī savu pirmo augstkalnu smaili — Elbrusu, kas mākoņos sniedzas 5642 metrus virs jūras līmeņa.
“Deja ir mans hobijs, kas daudzu gadu gaitā pārvērtusies par otru profesiju. Esmu bijusi dejotāja, kolektīvu vadītāja, pēc tam virsvadītāja. Katrs solis, ko esmu gājusi uz priekšu, saistīts ar pieredzes un zināšanu apgūšanu,” saka kuldīdzniece, neonatoloģe Ramona Irbe.
“Lai strādātu, baterijas ir jāuzlādē,” saka Liepājas reģionālās slimnīcas ginekoloģe IEVA RAMANE. “Citi to dara skrienot, citi bauda kultūras pasākumus, citi lielpilsētā, bet es dabā.” Savulaik vecāki Ievu iepazīstināja ar ūdenstūrismu, un pie tā viņa ir palikusi.
Daudziem cilvēkiem patīk darīt neprātīgas lietas. Piemēram, nezin kāda joda dēļ noiet kājām 136 kilometrus no Kolkas raga līdz Dubultiem: šogad maijā šajā ceļā devās 571 gājējs. Viņu pulkā bija arī “Gada farmaceite 2015”, Mana aptieka Salacgrīvā vadītāja 78 gadus vecā Maiga Liepiņa. Pa ceļam daudzi padevās, taču ne jau Maiga! Viņa bija starp tiem 328, kas sasniedza finišu un pozēja uzvarētāju karaļkrēslā.
“Man ir tik laba profesija! Vienmēr patikuši bērni un ziedi. Visu izdevies apvienot, ar visu esmu lutināta. Katru dienu satieku mazus bērniņus, man dāvina arī ziedus un pašai ir savs dārzs. Tas ir tik forši,” smaidot un izrādot pašas un ģimenes veidoto dārzu, kas krāšņi aug un zied jau vairāk nekā desmit gadu garumā, saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste INGUNA ZUPA. Zupu ģimene ir cēsnieki, un Briežu ielu viņi sauc par savu oāzi zemes virsū.
“Kad apsēžos uz čopera, esmu tikai es, motocikls un ceļš. Pārējais tajā brīdī atkāpjas tālākajā plānā. Prāts ir brīvs no ikdienas, stresa,” tā savas izjūtas, nododoties motorizētajam vaļaspriekam, raksturo uzrunātie dakteri.
Kur vēl pozitīvākus cilvēkus kā Dziesmu svētkos uz laukuma esat redzējuši?! — smej uzrunātās dejotājas. Dejotāji ir īpaša tauta. Gaiši, draudzīgi. Latviešu tautas deja ir arī lielisks fizisks treniņš. Turklāt ar savu filozofiju, ar saknēm, ar raksturu. Mūsējo — latviešu.
Astma ir hroniska heterogēna elpceļu slimība, kas skar vairāk nekā 260—300 miljonus cilvēku visā pasaulē, radot būtisku slogu veselības aprūpei visā pasaulē. [1] Aptuveni ceturtajai daļai astmas pacientu, lai nodrošinātu slimības kontroli, nepieciešama ārstēšana ar Globālās Astmas iniciatīvas (Global Initiative for Asthma jeb GINA) 4. vai 5. soli, kas pēc šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem tiek klasificēta kā smaga astma. [2]
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir viena no visbiežāk sastopamajām sirds ritma traucējumu formām, kas būtiski ietekmē veselības aprūpes sistēmu gan primārās, gan sekundārās aprūpes līmenī. Ātriju fibrilācija ir biežākā persistējošā sirds aritmija pasaulē. Saskaņā ar 2024. gada EKB vadlīnijām 2019. gadā pasaulē bija aptuveni 59,7 miljoni cilvēku ar ĀF. Vispārējā populācijā tās prevalence ir aptuveni 2—4 %, bet personām pēc 65 gadu vecuma tā pieaug līdz 5—10 % un pēc 80 gadu vecuma var pārsniegt 10 %.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) 11. septembrī notika profesionālās pieredzes apmaiņas pasākums, lai Ukrainā gūtās praktiskās atziņas par medicīnas darbu kara apstākļos nodotu tālāk citām ārstniecības iestādēm Latvijā un stiprinātu kopējo gatavību krīzes un kara apstākļiem.
Koronāri notikumi neskatoties uz statīnu terapiju norāda uz reziduāliem riska mehānismiem ārpus zema blīvuma holesterīna (ZBLH), un lielu lomu šajā mehānismā spēlē lipoproteīns (a). Izteikta hipotēze, ka statīnu terapija var būt saistīta ar plazmas Lp(a) līmeni, tomēr klīniskais nozīmīgums šai atradnei nav skaidrs. Šajā pētījumā, kuru prezentēja Eiropas Kardiologu asociācijas 2026.gada kongresā augusta nogalē Minhenē, veikta Lp(a) līmeņa saistības analīze ar statīnu terapiju līdz pacienta hospitalizācijai akūta koronāra sindroma dēļ (AKS).
Pacientiem ar vēzi obstruktīva miega apnoja (OMA) bija saistīta ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību (SAS) risku, īpaši ar sirds mazspējas risku. Sievietēm ar OMA sirds mazspējas risks bija gandrīz divas reizes lielāks.
