Antibiotiku lietošanas izraisīta caureja ir izplatīta problēma mūsdienās un sastopama 6—25 % pacientu, no tiem 10—20 % gadījumu caureja saistīta ar C. difficile infekciju (CDI). Tā kļuvusi par būtisku saslimstības un mirstības cēloni gados vecākiem pacientiem.
Statistikas dati rāda, ka sadzīvē iegūtas pneimonijas (SIP) ikgadējā sastopamība ir 248 gadījumi uz 100 000 pieaugušo. Noteiktā vecumā SIP riski pieaug: 65—79 gadus veciem senioriem pneimonijas sastopamība fiksēta jau 634 gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju! Turklāt līdz ar cienījamāku vecumu aug arī hospitalizācijas riski. Tāpēc svarīga izpratne ne tikai par savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas principiem, bet arī par profilaksi.
Liela daļa simptomu akūtu elpceļu vīrusu gadījumā pārklājas ar akūta sinusīta klīnisko ainu. Tāpēc pastāv hipotēze, ka daļai bērnu, kam uzstādīta akūta sinusīta diagnoze neprecizējot ierosinātāju, terapija ar antibiotikām nav bijusi lietderīga.
Līdz šim nav pētīts, vai profilaktiska antibakteriālā terapija pacientiem, kas hospitalizēti smagas gaitas alkohola inducēta hepatīta gadījumā ir lietderīga. Daudzcentru nejaušināta, divkārtnepārredzama klīniskā pētījuma rezultāti liek apšaubīt amoksicilīna/klavulānskābes lietderību šai pacientu grupai.
Antibakteriālā rezistence (ABR) visā pasaulē ir nozīmīgs sabiedrības veselības slogs. Lai noskaidrotu, kāda ir ABR ietekme uz ekonomiskajiem iznākumiem, tika veikts sistemātisks pārskats un meta–analīze.
Pārmērīga un neatbilstoša antibiotiku izrakstīšana ne tikai izraisa rezistenci pret antibiotikām, bet arī rada ievērojamu kaitējumu pacientam. Šis ir viens no visaptverošākajiem pētījumiem, kāds līdz šim ir veikts, lai dokumentētu pārmērīgas antibiotiku lietošanas ietekmi klīniskajā praksē.
Eiropas Komisija un Eiropas zāļu aģentūru vadītāji (HMA), sadarbojoties Zāļu piegādes pārtraukumu un drošuma koordinācijas izpildgrupā (MSSG), seko līdzi un reaģē uz šī brīža antibiotiku piegādes pārtraukumiem ES - ziņo Zāļu valsts aģentūra.
Nelielas izglītojošas intervences ir viens no biežāk izmantotajiem rīkiem veselības aprūpes profesionāļu izglītošanā, lai cīnītos ar nevēlamiem zāļu izrakstīšanas paradumiem. Šā pētījuma mērķis bija novērtēt, cik šādas izglītojošas intervences ir efektīvas, ja vēlamies novērst paradumu nekomplicētu cistītu ārstēt ar fluorhinoloniem un mudināt ģimenes ārstus izvēlēties pirmās līnijas medikamentus.
Īsāks antibiotiku lietošanas ilgums varētu uzlabot gan līdzestību medikamentu lietošanā, gan novērst nevēlamās blaknes, gan arī mazināt izmaksas. Taču šobrīd bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju, kuras gaita ir viegla/vidēji smaga, lielākā daļa vadlīniju rekomendē ilgāku (bieži desmit dienas ilgu) antibiotiku kursu. Lai salīdzinātu antibiotiku lietošanas ilguma pārākumu, tika veikts nejaušināti kontrolētu pētījumu salīdzinošs pētījums.
Jauns pētījums atklāja, ka kuņģa asiņošanas risku, ko izraisa ilgstoša aspirīna lietošana, var samazināt ar īsu antibiotiku kursu, potenciāli uzlabojot aspirīna drošību, ja to lieto, lai novērstu sirdslēkmes, insultus un, iespējams, dažus vēža veidus.
Hospitālā infekcija ar C.difficile joprojām ir nopietns izaicinājums slimnīcu vidē. Līdzšinējie dati par probiotiku izmantošanu C.difficile hospitālās infekcijas novēršanai ir bijuši pretrunīgi. Turklāt rezultāti dažādiem pētītajiem probiotiku celmiem atšķiras. Daļa no speciālistu rekomendācijām ir piesardzīgas, bet ASV Gastroenterologu asociācija rekomendē antibakteriālo līdzekļu lietošanas kursa laikā specifisku probiotiku izmantošanu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Pēcdzemdību periods, kas pazīstams arī kā “ceturtais trimestris”, attiecas uz laiku pēc dzemdībām, kad mātes fizioloģiskās izmaiņas grūtniecības laikā atgriežas sākotnējā stāvoklī pirms grūtniecības. Agrīnā pēcdzemdību periodā vai pēc izrakstīšanās no stacionāra var rasties vairāki veselības sarežģījumi.
Agrīna antibiotiku iedarbība nogalina veselīgās baktērijas gremošanas traktā un var izraisīt astmu un alerģiju.
Akūtās aprūpes slimnīcās 20—50 % no ordinētajām antibiotikām ir vai nu nevajadzīgas, vai arī nepiemērotas. [1] Asimptomātiska bakteriūrija (ABU) attīstās 1—5 % veselu sieviešu pirmsmenopauzes periodā. Sastopamības rādītājs vecāka gadagājuma sievietēm un vīriešiem palielinās līdz 4—19 %, pacientiem ar cukura diabētu līdz 0,7—27 %, grūtniecēm līdz 2—10 %, pacientiem ar mugurkaula traumas izraisītām neiroloģiskām komplikācijām līdz 23—89 %. [2]
Hiperglikēmija pēc definīcijas ir glikozes līmeņa paaugstināšanās plazmā tukšā dūšā ≥ 6,1 mmol/l. Visbiežākie hiperglikēmijas iemesli pieaugušajiem ir 2. tipa cukura diabēts, glikozes tolerances traucējumi jeb prediabēts un tukšas dūšas hiperglikēmija. Šajā rakstā tiks apskatīti cukura diabēta diagnostiskie kritēriji, riska faktori un taktika, kā arī preventīvie pasākumi (piem., skrīnings). [1; 15]
Agrīna klīniskā pasliktināšanās, kuras dēļ nepieciešama ārstēšanas intensificēšana, tika novērota 3,6 % pacientu neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN), un gandrīz puse šo gadījumu notika, pacientiem vēl atrodoties NPN. Katrs papildu uzturēšanās stundas ilgums bija saistīts ar paaugstinātu pasliktināšanās risku, un 28 dienu mirstība pacientiem ar pasliktināšanos bija vairāk nekā trīs reizes augstāka.
Agrīna augšanas aizture augumā un svarā bieži novērota zīdaiņiem ar izpausmēm no kuņģa zarnu-trakta govs piena alerģijas dēļ. Šis novērots retrospektīvā gadījumu kontroles pētījumā 60 zīdaiņiem ar govs piena alerģiju, kas simptomu dēļ novērojas specializētā pediatriskā klīnikā.
Agrāk tādus cilvēkus raksturoja ar vārdiem: plaša profila speciālists. Zināms arī jēdziens: šaura specializācija. Kur šo vērtību skalā atrodas ģimenes ārsts, nereti saukts par universālo kareivi? Pēc tikšanās ar valmierieti Dr. DACI VORSLAVU, kuras ģimenes ārsta prakse iekārtota daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā, ar lielu ticamību atbildu: ģimenes ārsts dzīvo daudzdimensiju Telpā un notur ātri mainīgo Laiku vismaz kaut kādos rāmjos.
Ģimenes ārsta praksē lielu daļa darba veltām kardiovaskulāro slimību pārvaldībā. Jāsaka, ka primāra arteriāla hipertensija (PAH) noteikti ir līderis starp sirds un asinsvadu slimībām, ar ko sastopamies katru dienu. Izvēloties antihipertensīvo terapiju, jāņem vērā vairāki ar pacientu un viņa slimību anamnēzi saistīti faktori — asinsspiediena mērķis, blakusslimības, pacienta preferences un dažkārt arī izmaksas.
