Ambulatorā praksē divertikulīts visbiežāk tiek ārstēts vai nu kombinējot metronidazolu ar fluorohinolonu vai arī izmantojot amoksicilīna–klavulānskābes monoterapiju. Šā brīža rekomendācijas liek apsvērt fluorohinolonu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem, kamēr pastāv alternatīvas.
Bērniem, kuri pirmo divu dzīves gadu laikā ir lietojušo antibiotikas, ir augstāks astmas, elpošanas ceļu alerģiju, ekzēmas, celiakijas slimības, aptaukošanās un uzmanības deficīta risks vēlākos gados.
Pat īss, viens antibiotiku kurss bērna pirmajā dzīves gadā var veicināt iekaisīgas zarnu slimības (IZS) attīstību vēlākos gados, secināts pētījumā.
Apendicīts ir biežākais iemesls abdominālai ķirurģijai bērniem, bet pastāv arī ārstēšanas iespējas bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pētījumā pierādīts, ka ar antibiotikām var veiksmīgi ārstēt nekomplicētu apendicītu un šāda terapija bija saistīta ar mazāku nespējas risku.
Pie ģimenes ārsta vēršas 24 gadus veca sieviete ar sūdzībām par sāpīgu, dedzinošu un biežu urināciju, par velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā, sūdzības ilgst divas dienas. Temperatūra 37,1 °C. Citas sūdzības neatzīmē. Šie simptomi ģimenes ārstam liek domāt par urīnceļu infekciju (UCI).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ir sagatavojuši jau ceturto papildināto un atjaunoto grāmatas „Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” izdevumu, kurā ietverti un apkopoti jaunākie ieteikumi, kas palīdzēs ģimenes ārstiem un dažādu specializāciju ārstiem mērķtiecīgāk un pārdomātāk izvēlēties antimikrobiālos līdzekļus (antibiotikas) pacienta ārstniecībai, ordinējot tās atbilstoši noteiktai slimības diagnozei.
Azitromicīns ir viena no biežāk izrakstītajām antibiotikām ASV. Dažos novērojumu pētījumos tā lietošana tika saistīta ar paaugstinātu nāves risku sirds un asinsvadu slimību dēļ.
Bērniem, kuru mātēm grūtniecības pirmajā trimestrī izrakstītas makrolīdu grupas antibiotikas, ir paaugstināts nopietnu iedzimtu defektu risks, salīdzinot ar tiem, kuru mātes lietoja penicilīnu saturošas antibiotikas.
Paaugstināta biežāk lietoto perorālo antibiotiku ekspozīcija ir saistīta ar paaugstinātu Pārkinsona slimības risku, secināts Somijā veiktā pētījumā.
Urīnceļu infekcijas simptomus bieži ārstē empīriski ar antibiotikām, neņemot vērā faktu, ka daudzās epizodēs antibiotikas nesniedz gaidīto rezultātu un var veicināt rezistenci pret noteiktām antibiotikām.
Sievietēm, kuras ilgstoši lieto antibiotikas, ir paaugstināts infarkta un insulta risks, secināts pētījumā ar gandrīz 36 500 sievietēm.
Urīnceļu infekcija (UCI) ir visbiežāk sastopamā ambulatori ārstējamā slimība sievietēm. Dzīves laikā ar urīnceļu infekciju slimo 50 % sieviešu, no kurām vismaz pusei pēc 6—12 mēnešiem novēro infekcijas recidīvu. Sievietes ar UCI slimo neatkarīgi no vecuma, sociāli ekonomiskā stāvokļa, rases un seksuālās orientācijas.
Ziemeļu dimensijas antibiotiku rezistences pētījumā (In the Northern Dimension Antibiotic Resistance Study – NoDARS) Somijā, Vācijā, Latvijā, Polijā, Krievija un Zviedrijā tika savākti urīna paraugi no ambulatori ārstētām sievietēm (18 – 65 gadi) ar nekomplicētu urīnceļu infekciju, lai novērtētu E. coli izolātu antimikrobās rezistences (AMR) līmeni.
Pētnieki no Amerikas universitātes izstrādājuši jaunu, ļoti sensitīvu, ātru ģenētisko testu, kas ļauj atklāt, vai baktērija nēsā gēnu, kas izraisa rezistenci, divām biežāk lietotajām antibiotikām.
Osteoartrīts ir locītavu slimība, ar kuru sirgst 10—12 % pieaugušo un ~ 365 miljoni cilvēku pasaulē. Tā kā osteoartrīts (OA) nav izārstējams, terapija vērsta uz simptomu pārvaldību un funkcionalitātes veicināšanu.
D vitamīna deficīts ir prevalents stāvoklis hroniskas nieru slimības (HNS) gadījumā un bieži vien progresē dinamikā. Aprēķināts, ka ap 80 % predialīzes pacientu 25(OH)D koncentrācija serumā ir < 20 ng/ml, un samazinātā nieru funkcija ietekmē gan anaboliskās, gan kataboliskās D vitamīna metabolisma fāzes. [4] Kidney Disease Global Outcome (KDIGO) vadlīnijas rekomendē rutīnas D vitamīna līmeņa kontroli un suplementāru lietošanu pacientiem ar HNS.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
ARTJOMS ŠPAKS, torakālais ķirurgs un bronhologs, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra torakālās ķirurģijas virsārsts, ļoti atbildīgi izturas pret uzticētajiem pienākumiem un ir ar plašu interešu loku, bet šobrīd savu brīvo laiku apzināti atvēl sev un ģimenei, jo karjerā nonācis pie secinājuma par ģimeni kā vienu no patiesākajām dzīves vērtībām.
Jauns pētījums liecina, ka multiplā skleroze (MS) var nemanāmi sākt ietekmēt ķermeni līdz pat 15 gadiem pirms pirmo acīmredzamo neiroloģisko simptomu parādīšanās. Pētnieki atklāja pastāvīgu veselības aprūpes apmeklējumu skaita pieaugumu saistībā ar neskaidriem simptomiem, piemēram, nogurumu, sāpēm un psihiskās veselības problēmām, un pieaugošas ārstu konsultāciju tendences bija vērojamas ilgi pirms diagnozes noteikšanas.
