Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir optimālā amoksicilīna deva un lietošanas ilgums bērniem ar sadzīvē iegūtu pneimoniju, izvērtējot zemu devu amoksicilīna lietošanu pret augstāku, kā arī īsāku zāļu administrēšanu pret ilgāku.
Akne (acne vulgaris) jeb pinnes ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar matu folikulus un tauku dziedzerus. Lai gan akne un tās varianti sastopami visās vecumgrupās, visbiežāk tā novērojama tieši pusaudžiem. Klīniskā aina ir variabla, veidojoties komedoniem, papulām, pustulām un mezgliņiem uz sejas un arī ķermeņa ādas.
Jebkuras brūces dzīšana ir sarežģīts, multiplu lokālu un vispārēju veselības stāvokļa faktoru ietekmēts process, par kuru mums vēl līdz šim ir daudz neskaidrību. Tomēr gadiem ilgie pētījumi brūču dzīšanas normālā fizioloģijā un patofizioloģijā snieguši daudz svarīgas informācijas, kas palīdz savlaicīgi identificēt iespējamās problēmas un tās risināt.
Pētījumos tiek lēsts, ka pat trešdaļa ambulatori izrakstīto antibiotiku nav bijušas nepieciešamas vai ir ordinētas neatbilstīgi situācijai. Antibiotiku lietošanas pratība mūsdienās ir būtiska, jo mikroorganismu rezistences rādītāji aug strauji, bet līdzekļi, ar kuriem doties prettriecienā, nāk lēni.
Urīnceļu infekcijas (UCI) ik gadu veido apmēram desmit miljonus ambulatoro apmeklējumu un 2—3 miljonus vizīšu uzņemšanas nodaļās, liecina ASV dati. Visā pasaulē UCI infekcijas izplatība ir ap 150 miljoniem gadījumu gada laikā!
Grāmatas autori sniedz aktuālu informāciju par urīnceļu infekcijas ārstēšanu un profilaksi primārās veselības aprūpes speciālista vajadzībām. Grāmatas pamatā ir Eiropas Urologu asociācijas, Eiropas Bērnu urologu biedrības vadlīnijas, ASV un Kanādas urologu asociācijas rekomendācijas.
Mūsdienās viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc bērnam ordinē antibakteriālās terapijas līdzekļus, ir tieši akūts vidusauss iekaisums jeb otitis media acuta (OMA). [1; 2] Nav precīzu datu par OMA izplatību Latvijā, bet katrs ģimenes ārsts, kas strādā ar bērniem, noteikti piekritīs apgalvojumam, ka saaukstēšanās sezonā vismaz pāris gadījumu nedēļā tiek piefiksēti.
Ambulatorā praksē divertikulīts visbiežāk tiek ārstēts vai nu kombinējot metronidazolu ar fluorohinolonu vai arī izmantojot amoksicilīna–klavulānskābes monoterapiju. Šā brīža rekomendācijas liek apsvērt fluorohinolonu aizstāšanu ar citiem līdzekļiem, kamēr pastāv alternatīvas.
Bērniem, kuri pirmo divu dzīves gadu laikā ir lietojušo antibiotikas, ir augstāks astmas, elpošanas ceļu alerģiju, ekzēmas, celiakijas slimības, aptaukošanās un uzmanības deficīta risks vēlākos gados.
Pat īss, viens antibiotiku kurss bērna pirmajā dzīves gadā var veicināt iekaisīgas zarnu slimības (IZS) attīstību vēlākos gados, secināts pētījumā.
Apendicīts ir biežākais iemesls abdominālai ķirurģijai bērniem, bet pastāv arī ārstēšanas iespējas bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pētījumā pierādīts, ka ar antibiotikām var veiksmīgi ārstēt nekomplicētu apendicītu un šāda terapija bija saistīta ar mazāku nespējas risku.
Pie ģimenes ārsta vēršas 24 gadus veca sieviete ar sūdzībām par sāpīgu, dedzinošu un biežu urināciju, par velkošām sāpēm vēdera lejasdaļā, sūdzības ilgst divas dienas. Temperatūra 37,1 °C. Citas sūdzības neatzīmē. Šie simptomi ģimenes ārstam liek domāt par urīnceļu infekciju (UCI).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsti ir sagatavojuši jau ceturto papildināto un atjaunoto grāmatas „Rekomendācijas empīriskai un etiotropai antimikrobiālai ārstēšanai” izdevumu, kurā ietverti un apkopoti jaunākie ieteikumi, kas palīdzēs ģimenes ārstiem un dažādu specializāciju ārstiem mērķtiecīgāk un pārdomātāk izvēlēties antimikrobiālos līdzekļus (antibiotikas) pacienta ārstniecībai, ordinējot tās atbilstoši noteiktai slimības diagnozei.
Azitromicīns ir viena no biežāk izrakstītajām antibiotikām ASV. Dažos novērojumu pētījumos tā lietošana tika saistīta ar paaugstinātu nāves risku sirds un asinsvadu slimību dēļ.
Lielai daļai pacientu ar terminālu slimību sastopams sāpju sindroms gan pašas slimības dēļ, gan nesen veiktas ķirurģiskas vai invazīvas procedūras dēļ. [1] Klīniski nozīmīgu sāpju pieaugums novērojams senioriem apmēram pēdējos četrus dzīves mēnešus. Tāpēc nozīmīgi regulāri izvērtēt sūdzības par sāpēm, lai agrīni tās mazinātu un uzlabotu pacienta dzīves kvalitāti. [2] Par sāpju pārvaldības principiem informē onkoloģe ķīmijterapeite Dr. Līga Keiša–Ķirse.
Ikgadējā starptautiskā Reto slimību diena Latvijā šogad izvērsīsies Reto slimību mēnesī, kurā rīkos gan informatīvu kampaņu mēneša garumā, gan “Reto slimību forumu 2026”, kas šogad pulcēs pašmāju un ārvalstu ekspertus.
Klīniskais pētījums pierādīja, ka cilvēki vidēji zaudēja aptuveni 21% no sava ķermeņa svara.
Sadzīvē iegūta pneimonija (SIP) ir viens no vadošiem nāves iemesliem visā pasaulē. Lai SIP efektīvi ārstētu, nepieciešams samazināt nevajadzīgu un pārmērīgu plaša spektra antibiotiku lietošanu klīniskajā praksē. Lai izvērtētu, kādu antibakteriālo terapiju pacientam nozīmēt, svarīgi pārzināt potenciālos riska faktorus, kas var norādīt uz zāļu rezistenta patogēna iesaisti procesā.
Zema blīvuma lipoproteīna holesterīnam (ZBLH) ir pierādīta kauzāla loma aterosklerozes progresijā un kardiovaskulāro risku pieaugumā. Pēdējo gadu laikā uzkrātie pierādījumi nepārprotami apstiprina, ka ZBLH samazināšana ir tieši saistīta ar kardiovaskulāro notikumu riska mazināšanu, turklāt ieguvums ir proporcionāls gan samazinājuma apmēram, gan terapijas ilgumam. Tas ir veidojis mūsdienu pieeju hiperholesterinēmijas ārstēšanā, ko raksturo trīs pamatprincipi — mērķtiecība, savlaicīgums un ilgtermiņa noturība.
