Nr. 8 [305]
Dr. med. Sandra Rozenštoka, SR Sporta laboratorijas klīnikas — FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, Eiropas Sporta medicīnas federācijas ģenerālsekretāre, RSU Sporta ārstu rezidentūras programmas vadītāja, vadošā pētniece, Nacionālā un starptautiskā klasifikatore parasportā
Vasara ir laiks, kad kustību pamanām īpaši skaidri, bet mēs, ārsti, aiz katras kustības redzam arī organismu kopumā: sirdi, muskuļus, vielmaiņu, elpošanu, miegu, motivāciju un reizēm arī robežu, aiz kuras veselību var aizstāt pārslodze. Sporta medicīnā man vienmēr šķitis svarīgi nevis aizliegt kustību, bet palīdzēt cilvēkam atrast veselīgu, drošu, gudru un viņam piemērotu slodzi.
Šajā Doctus numurā mani īpaši uzrunā tēmu daudzveidība — no hematoloģiska pacienta atpazīšanas līdz bronhektāzēm, perifēro asinsvadu slimībai, priekškambaru mirdzēšanai, miega un psihiskās veselības saistībai, kā arī mākslīgā intelekta ienākšanai ārsta un pacienta komunikācijā. Tās visas vieno ārsta pamatuzdevums: ieraudzīt pacientu ne tikai caur vienu simptomu vai analīzi, bet kopumā.
Arī mans raksts šajā numurā — par svarcēlāju traumām pieredzējušiem sportistiem un iesācējiem — ir par šo līdzsvaru. Svaru celšana nav tikai risks un nav tikai spēks. Tā var būt ārstnieciska, profilaktiska un sportisko spēju attīstoša metode, ja to lieto pareizi un profesionāli; vienlaikus tā var kļūt par traumu avotu, ja netiek ņemta vērā kustību izpildes tehnika, organisma atjaunošanās, veselības stāvoklis un cilvēka individuālā slodzes panesamība.
Lai mums pietiek zinātkāres lasīt, drosmes jautāt, spēka kustēties un gudrības laikus apstāties! Lai medicīna arī ikdienas steigā ir ne tikai darbs, bet dzīvs, domājošs un cilvēcīgs ceļš kopā ar pacientu!
Kuram pacientam drīzāk izvēlēsieties tiešos orālos antikoagulantus (TOAK), bet kam — varfarīnu? Kā nieru funkcija un aknu rādītāji ietekmē antikoagulanta izvēli? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild kardiologs prof. Oskars kalējs.
