Septembris 2026

Nr. 9 [306]

Man septembris asociējas ar bērnības sentimentu: gladiolas, puķu tirgus, rudens smarža, visi satraukti gatavojas skolai. No studentiem rudenī jūt svaigumu, nedaudz naivuma, viņi vēl nesaņurcīti. Rudens arī dabā ar savām krāsām šķiet pat skaistāks nekā vasara. 

• Žurnāls Doctus piedāvā starpdisciplināru skatījumu un atgādina, ka pacients jāskatās kopumā. Traumatoloģija ortopēdija ir šaura un dziļa nozare, tāpēc es jaunajiem ārstiem saku: mēs ārstējam pacientu, nevis viņa kaulu vai rentgena izmeklējumu. Ne vienmēr visu, ko atrodam, jāārstē, jo varam sasniegt lokālu uzlabojumu, bet kopsummā, paradoksāli, varam kaitēt. Tāpēc man patīk ārsti, kas prot ne tikai veikt sarežģītas operācijas, bet spēj novērtēt to, kā viņu operācija ietekmēs pacienta dzīves kvalitāti. Tie ir augstas raudzes speciālisti. 
• Jaunajiem kolēģiem gribu novēlēt: mājas ir mājas, un darbs ir darbs, — darbs nevar kļūt par jūsu pirmajām mājām. Savukārt saviem kolēģiem jaunajiem traumatologiem: ārstējam pacientu kā cilvēku, kas cietis, nevis izolētās ķermeņa daļas!
• Kā saglabāt dzirksteli profesijā? Universālas receptes man nav, taču nedrīkst domāt tikai par atalgojumu. Jābūt zināmai rīcības brīvībai, lai darbs būtu iespējami radošs, tad neapnīk. Un svarīgākais — darbam ir jāpatīk; nepazaudējiet šo sajūtu! Esiet labi speciālisti, un laba alga jūs pati atradīs.