PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Veselīga dzīvesveida izplatība starp pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām

Doctus
Apmēram 1 no 7 pacientiem neizmaina savu dzīvesveidu, nepievēršas veselīgam dzīvesveidam, pēc notikuša insulta vai diagnosticētas koronārās sirds slimības, secināts starptautiskā pētījumā, kura rezultāti publicēti žurnālā The Journal of the American Medical Association.

Līdz šim maz bija zināms par veselīga dzīvesveida uzsākšanu starp cilvēkiem ar koronāro sirds slimību vai insulta dažādās pasaules valstīs. Šī pētījuma mērķis bija novērtēt smēķēšanas pārtraukšanas, veselīga uztura un regulāru fizisko aktivitāšu izplatību starp indivīdiem ar koronāru sirds slimību vai  notikušu insultu.

Šis bija perspektīvs liels kohortas pētījums, kurā aptaujāja 153 996 pieaugušos vecumā no 35 līdz 70 gadiem, no 628 pilsētu un lauku kopienām trīs augstu ienākumu valstīs, septiņās valstīs ar augsti vidējiem ienākumiem, trīs valstīs ar zemi vidējiem ienākumiem un četrās  valstīs ar zemiem ienākumiem. Pētījums tika veikts laika posmā 2003.gada janvāris - 2009.gada decembris.

Galvenie pētījuma iznākumi bija smēķēšanas statuss (smēķē tagad, agrāk ir smēķējis, nekad nav smēķējis), fizisko aktivitāšu līmenis (zems <600 vielmaiņas ekvivalentais uzdevums [MET] min/nedēļā; vidējs 600 - 3000 MET min/nedēļā; augsts >3000 MET min/nedēļā) un uzturs.

No 7519 respondentiem, kuri paši ziņoja, ka viņiem ir koronārā sirds slimība (mediāni 5 gadus atpakaļ uzstādīta diagnoze) vai bijis insults (mediāni 4 gadus atpakaļ bijis notikums) 18,5% (95% TI [17,6% - 19,4%]) turpināja smēķēt, tikai 35,1% (95% TI [29,6% - 41,0%]) bija augsts fizisko aktivitāšu līmenis un 39% (95% TI [30% - 48,7%]) ievēroja veselīga uztura principus. 14,3% (95% TI [11,7% - 17,3%]) neieviesa savā dzīvē nevienu no trim veselīga dzīvesveida principiem un 4,3% bija visi trīs neveselīgie riska faktori. Kopumā 52,5% (95% TI [50,7% - 54,3%]) pārtrauca smēķēšanu (analizējot atsevišķi pa valstīm pēc ienākuma līmeņa: 74,9% (95% TI [71,1% - 78,6%]) valstīs ar augstiem ienākumiem; 56,5% (95% TI [53,4% - 58,6%]) valstīs ar augsti vidējiem ienākumiem, 42,6% (95% TI [39,6% - 45,6%]) valstīs ar zemi vidējiem ienākumiem un 38,1% (95% TI [33,1% - 43,2%]) valstīs ar zemiem ienākumiem). Fizisko aktivitāšu līmenis pieauga līdz ar ienākumu līmeņa pieaugumu, bet šī tendence nebija statistiski ticama. Zemākā veselīga uztura prevalence bija valstīs ar zemiem ienākumiem (25,8%; 95% TI [13% - 44,8%]), salīdzinot ar valstīm ar zemi vidējiem ienākumiem (43,2%; 95% TI [30% - 57,4%]), augsti vidējiem ienākumiem (45,1%; 95% TI [30,9% - 60,1%]) un augstiem ienākumiem (43,4%; 95% TI [21% - 68,7%]).

Pētnieki secināja, ka veselīga dzīvesveida izplatība starp pacientiem ar koronāro sirds slimību un bijušu insultu ir zema un jo zemāki valsts ienākumi, jo zemāka veselīga dzīvesveida izplatība.

 

Pirmavots: Teo K, et al "Prevalence of a healthy lifestyle among individuals with cardiovascular disease in high-, middle-, and -low-income countries" JAMA 2013; 309: 1613-1621.