Svarīgs kopējais fizisko aktivitāšu daudzums, nevis biežums
Pētījumā tika analizēta informācija par 2324 pieaugušajiem, tika novērtēts viņu fizisko aktivitāšu biežums nedēļā saistībā ar tādiem riska faktoriem kā cukura diabēts, sirds slimības un insults.
Tika secināts, ka nav svarīgi, cik dienas nedēļā pieaugušie nodarboja ar fiziskajām aktivitātēm, svarīgi, lai tās kopā ir vismaz 150 minūtes nedēļā, piemēram, pieaugušie, kuri nebija fiziski aktīvi no pirmdienas līdz piektdienai, bet ar fiziskajāma ktivitātēm nodarbojāms nedēļas nogalē, sasniedzot 150 minūtes, bija tik pat veselīgi kā tie, kas ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojās gandrīz katru dienu 20 - 25 minūtes.
Fiziskās aktivitātes tika mērītas visu nedēļu, izmantojot speciālus akseleratorus, mazas elektriskas ierīces, kas uzskaita katru minūti, kad tiek veiktas fiziskās aktivitātes.
Pētnieki visus dalībniekus, kas izpildīja ieteiktās fizisko aktivitāšu vadlīnijas (vvismaz 150 minūtes fizisko aktivitašū nedēļā), sadalīja divās grupās: vieni, kas ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojās bieži (piecas - septiņas dienas nedēļā) un otri, kas relatīvi nija mazaktīvi (vienu - četras dienas nedēļā).
Svarīgākā pētījuma atziņa ir, ka pieaugušajiem vajadzētu censties uzkrāt vismaz 150 minūtes fizisko aktivitāšu nedēļā, neatkarīgi no tā, cik dienās šis fizisko aktivitāšu apjoms tiek sasniegts.
Pirmavots: Janine Clarke, Ian Janssen. Is the frequency of weekly moderate-to-vigorous physical activity associated with the metabolic syndrome in Canadian adults? Applied Physiology, Nutrition, and Metabolism, 2013