Izdrukā:
Antikoagulantu lietošana gados veciem pacientiem
Išēmisks insults anamnēzē ir viens no būtiskākajiem atkārtota išēmiska insulta riska faktoriem pacientiem ar ātriju fibrilāciju.
Pētījuma mērķis bija noskaidrot barjeras, kas liedz gados veciem pacientiem ar ātriju fibrilāciju (AF) un augstu insulta risku izrakstīt antikoagulantus, kā arī identificēt iespējas kā paaugstināt perorālo antikoagulantu lietošanu.
Šis bija retrospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti pacienti ar AF, kuri tika hospitalizēti ar išēmisku insultu (n=1405, vidējais vecums bija 79 gadi).
Lai noskaidrotu perorālo antikoagulantu nelietošanas iemeslus, tika izmantots strukturēts grafiks, tika rēķināta arī pirmā gada dzīvildze pēc insulta. Loģistiskās regresijas metodi izmantoja, lai noskaidrotu korelācijas starp perorālo antikoagulantu nelietošanas iemesliem.
Mediānais CHA2DS2-VASc rezultāts bija 5. 44 % pētījuma dalībnieku netika izrakstīti orālie antikoagulanti, izrakstoties no stacionāra. Biežākie iemesli, kādēļ ārsti neizrakstīja antikoagulantus bija: kritienu risks (26,7 %), slikta prognoze (19,3 %), asiņošana anamnēzē (17,1 %), pacienta vai piederīgo attiekšanās no antikoagulantu lietošanas (14,9 %), liels vecums (11 %) un demence (9,4 %). Liels vecums (OR=9,96; 95 % TI [5,01 – 16,04] >=85 gadi pret <65 gadi) un invaliditāte (OR=12,58; 95 % TI [5,82 – 27,21] smaga invaliditāte pret to, ka nav invaliditāte) bija nozīmīgākie neatkarīgie riska faktori, kas ietekmēja antikoagulantu nelietošanu. No tiem pacientiem, kuriem nenozīmēja antikoagulantus pirmā gada laikā nomira 42,5 %, salīdzinājumā no tiem, kuriem izrakstīja antikoagulantus, pirmā gada laikā nomira 19,1 % (p<0,001).
Pētnieki secina, ka neatkarīgi no augstā insulta riska, vairāk nekā 40 % pētījuma dalībnieku nenozīmēja antikoagulantus. Vadošie iemesli šādam lēmumam bija kritienu risks, slikta prognoze, liels vecums un demence. Pētījuma dalībniekiem, kuri nomira pirmā gada laikā bija vairāk blakus saslimšanu. Lai uzlabotu antikoagulantu lietošanu šajā populācijā, nepieciešams pētījumos novērtēt risku un ieguvumu attiecību pacientiem ar AF, lietojot antikoagulantus. Kā arī pētnieki norāda, ka jaunākās paaudzes antikoagulanti ir drošāki un piemērotāki gados veciem pacientiem.
AVOTS: McGrath ER, Go AS, Chang Y, et al. Use of Oral Anticoagulant Therapy in Older Adults With Atrial Fibrillation After Acute Ischemic Stroke. J Am Geriatr Soc. 2017;65(2):241-248
Saistītie raksti
-
Daži ātriju fibrilācijas ārstēšanas aspekti un klīnisko ieguvumu samērojamība. No vadlīnijām līdz klīniskajai praksei
Raksta uzdevums ir paraudzīties uz ātriju fibrilācijas pacienta ārstēšanas niansēm no reālās prakses ārsta - ģimenes ārsta, internista - skatpunkta. Mums pretim sēž (vai guļ...) tas reālais pacients ar visām savām klīniskajām problēmām, anamnēzi un arī, ko liegties, nereti dzīves peripetijām. Lasīt visu
-
Jaunie antikoagulanti: pieredze un ieguvumi
Pirms gada runājām par jauno antikoagulantu nozīmi pasaules un Latvijas medicīnā, par pētījumu rezultātiem un šo medikamentu lietošanas zinātnisko pamatojumu. Gada laikā pasaulē ļoti strauji audzis jauno antikoagulantu lietotāju skaits, un arī Latvijā, lai gan šos medikamentus valsts neapmaksā, lietotāju skaits pieaug. 2012. gada beigās rivaroksabānu lietoja vairāk nekā 3,2 miljoni cilvēku visā pasaulē. Lasīt visu
-
Jaunie antikoagulanti pasaulē un Latvijas redzējums par šo tēmu
Līdz šim labāk vai sliktāk antikoagulanti ir lietoti trombozes profilaksei, cita lieta, ka tie ir lietoti daudz par maz un tāpēc joprojām gan stacionārā, gan ambulatori nomirst daudz cilvēku, kuri varētu nenomirt, ja vairāk lietotu antikoagulantus. Varfarīns kopš 1950. gadu sākuma ir bijis antikoagulantu “zelta standarts”, bet šā medikamenta lietošana ir apgrūtinoša. Šobrīd pasaules medicīnā ienāk jauni perorālie antikoagulanti, kas ir vieglāk lietojami un droši medikamenti. Par šo jauno antikoagulantu nozīmi un vietu Latvijas medicīnā diskutē augstas klases profesionāļi. Lasīt visu
-
Par ārkārtas situācijas turpināšanu varētu lemt pēc "luksafora principa"
Pēc 7. februāra par ārkārtas situācijas virzību varētu lemt pēc “luksofora principa”, nosakot konkrētus saslimstības rādītājus, proti, pirmā iespēja lemt par pakāpenisku ierobežojumu mazināšanu būtu, ja 14 dienās tiktu reģistrēti ne vairāk kā 200 jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Lasīt visu
-
Paaugstināts Pārkinsona slimības risks pacientiem ar šizofrēniju
Jaunā pētījumā pierādīts, ka šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi paaugstina Pārkinsona slimības risku vēlāk dzīves laikā. Palielinātais risks var būt saistīts ar izmaiņām smadzeņu dopamīna sistēmā, ko izraisa dopamīna receptoru antagonisti, vai šizofrēnijas neirobioloģiskām sekas. Lasīt visu
-
ZVA skaidro Covid-19 vakcīnu atšķirības
Līdz šim Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ar nosacījumiem reģistrētas divu ražotāju (“Pfizer” un “BioNTech” un “Moderna”) vakcīnas pret Covid-19. Kas tām kopīgs, kas atšķirīgs? Lasīt visu