Antikoagulantu lietošana gados veciem pacientiem

Išēmisks insults anamnēzē ir viens no būtiskākajiem atkārtota išēmiska insulta riska faktoriem pacientiem ar ātriju fibrilāciju.  

Pētījuma mērķis bija noskaidrot barjeras, kas liedz gados veciem pacientiem ar ātriju fibrilāciju (AF) un augstu insulta risku izrakstīt antikoagulantus, kā arī identificēt iespējas kā paaugstināt perorālo antikoagulantu lietošanu.

Šis bija retrospektīvs pētījums, kurā tika iekļauti pacienti ar AF, kuri tika hospitalizēti ar išēmisku insultu (n=1405, vidējais vecums bija 79 gadi).

Lai noskaidrotu perorālo antikoagulantu nelietošanas iemeslus, tika izmantots strukturēts grafiks, tika rēķināta arī pirmā gada dzīvildze pēc insulta. Loģistiskās regresijas metodi izmantoja, lai noskaidrotu korelācijas starp perorālo antikoagulantu nelietošanas iemesliem.

Mediānais CHA2DS2-VASc rezultāts bija 5. 44 % pētījuma dalībnieku netika izrakstīti orālie antikoagulanti, izrakstoties no stacionāra. Biežākie iemesli, kādēļ ārsti neizrakstīja antikoagulantus bija: kritienu risks (26,7 %), slikta prognoze (19,3 %), asiņošana anamnēzē (17,1 %), pacienta vai piederīgo attiekšanās no antikoagulantu lietošanas (14,9 %), liels vecums (11 %) un demence (9,4 %). Liels vecums (OR=9,96; 95 % TI [5,01 – 16,04] >=85 gadi pret <65 gadi) un invaliditāte (OR=12,58; 95 % TI [5,82 – 27,21] smaga invaliditāte pret to, ka nav invaliditāte) bija nozīmīgākie neatkarīgie riska faktori, kas ietekmēja antikoagulantu nelietošanu. No tiem pacientiem, kuriem nenozīmēja antikoagulantus pirmā gada laikā nomira 42,5 %, salīdzinājumā no tiem, kuriem izrakstīja antikoagulantus, pirmā gada laikā nomira 19,1 % (p<0,001).

Pētnieki secina, ka neatkarīgi no augstā insulta riska, vairāk nekā 40 % pētījuma dalībnieku nenozīmēja antikoagulantus. Vadošie iemesli šādam lēmumam bija kritienu risks, slikta prognoze, liels vecums un demence. Pētījuma dalībniekiem, kuri nomira pirmā gada laikā bija vairāk blakus saslimšanu. Lai uzlabotu antikoagulantu lietošanu šajā populācijā, nepieciešams pētījumos novērtēt risku un ieguvumu attiecību pacientiem ar AF, lietojot antikoagulantus. Kā arī pētnieki norāda, ka jaunākās paaudzes antikoagulanti ir drošāki un piemērotāki gados veciem pacientiem.

AVOTS: McGrath ER, Go AS, Chang Y, et al. Use of Oral Anticoagulant Therapy in Older Adults With Atrial Fibrillation After Acute Ischemic Stroke. J Am Geriatr Soc. 2017;65(2):241-248