Fiziskās aktivitātes kā profilaktisks pasākums pret depresiju

Doctus . | 2019. gada 30. janvāris

Neskaitāmos pētījumos ir atklāta saistība starp fiziskajām aktivitātēm un depresiju, tomēr galvenais jautājums vēl arvien bija neskaidrs – vai fiziskās aktivitātes reāli samazina depresijas risku vai depresija attīstās mazkustīguma dēļ?  

Jaunajā pētījumā izmantota jauna metode, ar kuru pierādīts, ka fiziskās aktivitātes ir profilaktisks pasākums pret depresiju. Izmantojot ģenētiskos datus, tika pierādīts, ka augsta līmeņa fiziskās aktivitātes var samazināt depresijas risku.

Pētījumā tika izmantota Mendeliana nejaušināšana – izmantojot gēnu variantus tika pārbaudīts efekts uz ne ģenētiskajiem faktoriem ar dažādām pieejām no tradicionālajiem pētījumiem. Šim pētījumam pētnieki identificēja gēnu variantus no plaša genoma pētījumu par fiziskām aktivitātēm un depresiju rezultātiem. Rezultāti par fiziskajām aktivitātēm bija pieejami par 377 000 dalībnieku pašu ziņotu fizisko aktivitāšu līmeni un 91 000 dalībnieku fiziskajām aktivitātēm, kuri lietoja akselerometrus, kas uzskaitīja viņu fiziskās aktivitātes.  Depresija tika mērīta balstoties datos par 143 000 dalībnieku ar un bez šī stāvokļa.

Mendeliana nejaušināšanas rezultāti uzrādīja, ka akselerometrā balstītas fiziskās aktivitātes, bet ne pašu ziņotas fiziskās aktivitātes, ir profilaktisks pasākums pret depresiju. Pētnieki uzsver, ka fiziskās aktivitātes pasargā no depresijas, jebkādas aktivitātes ir labāk par mazkustību. Aprēķini rāda, ka aizvietojot 15 minūšu sēdēšanu ar aerobām aktivitātēm, piemēram, skriešanu, jau pietiek, lai mazinātu depresijas risku. Pētnieki atgādina, ka nepietiek ar to, ka visi zina, ka fiziskās aktivitātes mazina depresijas risku, reāli jāmotivē cilvēki kustēties.

AVOTS: Karmel W. Choi, Chia-Yen Chen, Murray B. Stein, Yann C. Klimentidis, Min-Jung Wang, Karestan C. Koenen, Jordan W. Smoller. Assessment of Bidirectional Relationships Between Physical Activity and Depression Among Adults. JAMA Psychiatry, 2019;

Uz augšu ↑