Takotsubo sindroms (TTS), pazīstams arī kā salauztās sirds sindroms vai stresa kardiomiopātija, ir pārejoša kreisā kambara (KK) reģionāla sienas kustību traucējumu parādība, kas visbiežāk rodas pēc spēcīga emocionāla vai fiziska stresa iedarbības. Sindroma nosaukums cēlies no japāņu vārda “takotsubo”, kas apzīmē trauku astoņkāju ķeršanai, kura forma līdzīga KK izmaiņām sistoles laikā. [1]
Izsitumu spektrs ir ļoti plašs, bet tas ne tuvu nenozīmē, ka jebkāda veida izsitumi ir saistīti ar alerģiju. Ļoti bieži pacients paliek ar neatbildētu jautājumu: kāpēc veidojās izsitumi un kas jādara (vai nav jādara) turpmāk dzīvē, lai tie neatkārtotos.
Gastroezofageālais atvilnis (GEA) jeb kuņģa satura nokļūšana barības vadā ar vai bez regurgitācijas un vemšanas ir plaši sastopams zīdaiņu populācijā. Pirmajā dzīves mēnesī vismaz vienu reizi dienā atvilnis skar 72 % jaundzimušo, bet sešu mēnešu vecumā — 56 % zīdaiņu. Atviļņa biežums pēc gada vecuma samazinās, tomēr tā izplatība atkal pieaug pusaudžu vecumā. [13; 24]
Sievietes reproduktīvā sistēma ir ieprogrammēta cikliskai funkcionalitātei, kas sākas līdz ar pubertāti un menarhi jeb pirmajām menstruācijām un beidzas ar menopauzes iestāšanos, par ko parasti klīniski lēmumu pieņem gadu pēc pēdējām menstruācijām. Menstruālā cikla galvenā misija ir olšūnas nobriešana un grūtniecības iestāšanās. Olšūnu daudzums sievietes organismā ir ģenētiski noteikts piedzimšanas brīdī — ar cik piedzimusi, ar tik mūžs jānodzīvo. Bet tad, kad olšūnu rezerves olnīcās izsīkst, sākas hormonāls pieklusums, kas noved pie likumsakarīgām hormonālajām izmaiņām.
Henoha—Šēnleina purpura (HSP) ir autoimūna slimība — sekas nepareizai imūnsistēmas atbildreakcijai uz iekaisumu, kas izpaužas kā imūnglobulīna A (IgA) pārmērīga izgulsnēšanās asinsvados. Slimība lielākoties attīstās bērniem un vairāk vai mazāk izpaužas visiem vienādi, bet ādas un orgānu sarežģījumi var būtiski atšķirties. Klīniskā gadījuma apskatā atainota slimības gaita stacionāra apstākļos pirmsskolas vecuma bērnam.
Primāra hiperparatireoze (PHPT) ir epitēlijķermenīšu darbības traucējumi, kas ietekmē kalcija vielmaiņu organismā. Šī endokrīnā patoloģija biežuma ziņā atrodas trešajā vietā pēc cukura diabēta un vairogdziedzera slimībām. [1]
Garā klepus infekcija gan grūtniecības laikā, gan zīdainim saistīta ar nozīmīgiem riskiem. Vislielākais smagu slimību iznākumu risks ir zīdaiņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, neimunizētiem vai daļēji imunizētiem zīdaiņiem, un šajā vecumgrupā reģistrēta lielākā daļa ar garo klepu saistītu hospitalizāciju un nāves gadījumu. [4] Šis klīniskais gadījums beidzās labi, tomēr jāatceras, ka vakcinācija pret garo klepu grūtniecības laikā var pasargāt jaundzimušo, kamēr pienāks brīdis saņemt vakcīnu pašam.
Epšteina—Barras vīruss (EBV) ir herpesvīrusu grupai piederīgs vīruss, kas vairojas galvenokārt cilvēka imūnajās šūnās (B limfocītos), mutes un rīkles gļotādā, kā arī siekalu dziedzeros un ierosina infekciozo mononukleozi. Publikācijā atspoguļots klasisks klīniskais gadījums par inficēšanos ar EBV jaunietim tipiskā infekciozās mononukleozes saslimstības pīķī attiecīgajā vecumgrupā.
Dažādu brūču aprūpe un darbs ar pacientu prasa daudzdimensionālu pieeju, jo klīniskās situācijas ir sarežģītas un pacientu ietekmē dažādi faktori. Lielākais izaicinājums ir hroniskās brūces, piemēram, diabētiskās pēdas čūlas, izgulējumi un venozās čūlas, kuru dzīšana norit lēni sarežģīto patofizioloģisko mehānismu dēļ.
Kolonoskopija ir nozīmīga izmeklēšanas metode, lai mazinātu kolorektālā vēža incidenci un mirstību. Lai izmeklējums tiktu veikts veiksmīgi, jāievēro vairāki nosacījumi: veiksmīga zarnu tīrīšanas līdzekļa izvēle, diētas rekomendācijas, izglītojošs darbs ar pacientu.
Dzelzs deficīts ir biežākais anēmijas iemesls grūtniecības laikā. Progresējot grūtniecībai, vajadzība saņemt dzelzi pieaug, jo dzelzs nepieciešama gan mātes sarkano asins šūnu masas pieaugumam, gan placentas attīstībai, gan augļa attīstības atbalstam.
Asimptomātiska hiperurikēmija ir stāvoklis, kad paralēli paaugstinātam urīnskābes līmenim vēl nevērojam simptomātiku. Paaugstināts urīnskābes līmenis klasiski saistās ar podagru un visām no tā izrietošajām sekām. Bet ko darīt, kad urīnskābes līmenis paaugstināts, bet simptomu nav? Kāda ir urīnskābes līmeņa mijiedarbība citu slimību ietvaros? Rakstā sniedzam dažas no atziņām par paaugstināta urīnskābes līmeņa ietekmi uz veselību kopumā. Vista vai ola — uz to dažos gadījumos vēl nevaram atbildēt.
Kādas ir pamata indikācijas to izrakstīšanai pieaugušajiem? Vai uzskats, ka antidepresanti rada pierašanu, ir patiess? Aktivējoši un sedējoši antidepresanti — vai šis efekts atkarīgs no devas? Lasiet Dr. RAIVJA LOGINA atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Rakstā detalizēti aplūkojam piecu galveno antihipertensīvās terapijas grupu medikamentus, to lietošanas nianses, klīniski svarīgas mijiedarbības un biežākās blakusparādības.
Cukura diabēts (CD) ir plaši izplatīta slimība — pacientu skaits turpina strauji pieaugt gan pasaulē, gan Latvijā, sasniedzot globālas pandēmijas līmeni. Apmēram ~90 % no pacientiem ir 2. tipa CD, kas ir kompleksa un daudzfaktoru slimība, kuras patoģenēzē galvenā loma ir rezistencei pret insulīnu, kā arī kvalitatīviem un kvantitatīviem insulīna sekrēcijas traucējumiem.
Pusstundu ilga vingrošana var samazināt depresijas simptomus vismaz 75 minūtes pēc treniņa un pastiprināt ieguvumus no terapijas, liecina divi jauni pētījumi, ko vadīja Aiovas štata universitātes pētnieki.
