PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Medicīnas oriģinālraksti

Klīniskā prakse
Skatīt vairāk

Glaukomas procesa vadīšana

Glaukoma ir hroniska progresējoša optiska neiropātija, kam raksturīga neatgriezeniska redzes pasliktināšanās vai pilnīgs zudums. Glaukoma ir viens no vadošajiem redzes traucējumu iemesliem pasaulē. 2020. gadā aptuveni 76 miljoni cilvēku bija glaukomas skarti; no tiem aptuveni 4,5 miljoniem konstatēti vidēji līdz smagi redzes traucējumi, un 3,2 miljoniem tika konstatēts redzes zudums. Tiek prognozēts, ka glaukomas prevalence pieaugs līdz pat 112 miljoniem cilvēku 2040. gadā. [1; 2]

E. Briede, K. Baumane

Sirds terapijas iespējas. ARNI, SGLT2i un GLP1 receptoru agonisti

2025. gada oktobra <em>Doctus</em> numurā rakstā “AKEI un ARB loma mūsdienu kardioloģijā nezūd” uzsvēru, ka mūsdienu apstākļos jebkura ārsta darba ikdiena nav iedomājama bez renīna–angiotenzīna sistēmas blokatoriem. Bet nenoliedzami mūsdienu terapijā ar labiem rezultātiem kardiovaskulāro problēmu risināšanā stabili ienāk jaunie medikamenti — ARNI, SGLT2 inhibitori, GLP1 receptoru agonisti un citi. Šajā apskatā neliels ieskats par šobrīd zināmo.

I. Norko

Meniska bojājums un ilgtermiņa prognoze

Meniski ir divas pusmēness formas fibroskrimšļa struktūras, kas ir neaizstājama ceļa locītavu sastāvdaļa. Vārda izcelsme ir no grieķu vārda “meniskos”, kurš raksturo pusmēness formu. Pirms cilvēki uzzināja par menisku lomu ceļa locītavā, populārākā ārstēšanas metode meniska bojājuma gadījumā bija totāla vaļēja meniskektomija.

A. Elksniņš–Finogejevs, R. Upītis

Perkutāna holecistostoma augsta riska pacientiem ar akūtu holecistītu

Akūts holecistīts (AH) ir viena no biežākajām neatliekamajām gremošanas trakta ķirurģiski ārstējamām patoloģijām; tieši agrīna holecistektomija ir plaši atzīta ārstēšanas metode. [1—3] Novēlota ārstēšana var izraisīt žultspūšļa perforāciju, radot potenciāli fatālas komplikācijas. Perkutāna holecistostomija var kalpot kā droša un efektīva alternatīva ārstēšanas metode, kas sniedz iespēju kontrolēt infekciju un uzlabot pacienta vispārējo veselības stāvokli pirms plānotās definitīvās ķirurģiskās intervences augsta riska pacientu vidū.

I. Lazdāne, M. Ptašņuka, V. Fokins, H. Plaudis
Klīniskie gadījumi
Skatīt vairāk

IgA vaskulīts bērnam. Kas bija palaidējfaktors?

Henoha—Šēnleina purpura (HSP) ir autoimūna slimība — sekas nepareizai imūnsistēmas atbildreakcijai uz iekaisumu, kas izpaužas kā imūnglobulīna A (IgA) pārmērīga izgulsnēšanās asinsvados. Slimība lielākoties attīstās bērniem un vairāk vai mazāk izpaužas visiem vienādi, bet ādas un orgānu sarežģījumi var būtiski atšķirties. Klīniskā gadījuma apskatā atainota slimības gaita stacionāra apstākļos pirmsskolas vecuma bērnam.

E. Nusberga, A. Freimane

Garais klepus zīdainim. Klīniskā gadījuma apskats

Garā klepus infekcija gan grūtniecības laikā, gan zīdainim saistīta ar nozīmīgiem riskiem. Vislielākais smagu slimību iznākumu risks ir zīdaiņiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, neimunizētiem vai daļēji imunizētiem zīdaiņiem, un šajā vecumgrupā reģistrēta lielākā daļa ar garo klepu saistītu hospitalizāciju un nāves gadījumu. [4] Šis klīniskais gadījums beidzās labi, tomēr jāatceras, ka vakcinācija pret garo klepu grūtniecības laikā var pasargāt jaundzimušo, kamēr pienāks brīdis saņemt vakcīnu pašam.

E. Nusberga, A. Freimane

EBV ierosināta infekciozā mononukleoze. Klīniskais gadījums

Epšteina—Barras vīruss (EBV) ir herpesvīrusu grupai piederīgs vīruss, kas vairojas galvenokārt cilvēka imūnajās šūnās (B limfocītos), mutes un rīkles gļotādā, kā arī siekalu dziedzeros un ierosina infekciozo mononukleozi. Publikācijā atspoguļots klasisks klīniskais gadījums par inficēšanos ar EBV jaunietim tipiskā infekciozās mononukleozes saslimstības pīķī attiecīgajā vecumgrupā.

N. Tolstikova, E. Nusberga
Literatūras apskati
Skatīt vairāk

Probiotikas. Indikācijas paplašinās

“Visas slimības sākas zarnu traktā,” tā modernās medicīnas tēvs Hipokrats vēstīja 2000 gadus atpakaļ. Izpratne par zarnu trakta mikrobioma nozīmi cilvēka veselībā un slimību patoģenēzē strauji attīstās. Tāpat arī pieaug zināšanas par probiotiku nozīmi dažādu fizioloģisku un patoloģisku stāvokļu pārvaldībā.

S. Paudere–Logina, J. Rudzīte, E. Noriņa
Medikamenti
Skatīt vairāk

Perorālais semaglutīds — jauns medikaments 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai

Cukura diabēts (CD) ir plaši izplatīta slimība — pacientu skaits turpina strauji pieaugt gan pasaulē, gan Latvijā, sasniedzot globālas pandēmijas līmeni. Apmēram ~90 % no pacientiem ir 2. tipa CD, kas ir kompleksa un daudzfaktoru slimība, kuras patoģenēzē galvenā loma ir rezistencei pret insulīnu, kā arī kvalitatīviem un kvantitatīviem insulīna sekrēcijas traucējumiem.

I. Konrāde, J. Brūvere–Kaupe