Atopiskais dermatīts (AD) ir niezoša, hroniska vai hroniski recidivējoša iekaisīga ādas slimība, kas visbiežāk sākas bērnībā. [1] AD vispārējā populācijā sastopams 20 % bērnu un 2—8 % pieaugušo, [2] pēdējos 30 gados tā izplatība pieaugusi divas trīs reizes. [1; 3]
Onihomikoze ir sēnīšu izraisīta nagu infekcija, kas var skart vienu vai vairākus kāju un/vai roku nagus. Infekcija var attīstīties jebkurā naga vienībā — naga matricē, gultnē vai plātnītē. Biežākie izraisītāji ir dermatofīti, raugveida un pelējuma sēnītes.
Uztura izmaiņas kopā ar standarta terapiju var palīdzēt pacientiem ar psoriāzi vai psoriātisku artrītu mazināt slimības smaguma pakāpi, secināts sistemātiskā literatūras apskatā.
Melanoma aktualitāti saglabā jau vairākus gadus. Ar katru gadu Latvijā un Baltijas valstīs turpina pieaugt pirmo reizi reģistrēto pacientu skaits, diemžēl turpina pieaugt arī mirušo skaits. Advancētas jeb metastātiskas slimības pacientu ārstēšana joprojām ir sāpīgs jautājums. Ko īsti nozīmē melanomas pacientu novērošana un kādi ir veicamie pasākumi?
Pēdējos trīsdesmit gados strauji pieaugusi melanomas — arī melanomas in situ — sastopamība. Lentigo maligna ir melanomas in situ apakštips. LM lokalizācijas vietas visbiežāk ir sejas un kakla āda: šajos ādas reģionos attīstās līdz 30% melanomu.
Akne ir bieža slimība pieaugušām sievietēm. Dažādos pētījumos tās vispārējā izplatība konstatēta 14—54 %. [26]
Analizējot lielu skaitu elektronisko medicīnas ierakstu, pētnieki atklāja, ka pacientiem ar akni ir ievērojami lielāks smagas depresijas attīstības risks, bet šis risks ir paaugstināts tikai pirmajos piecos gados pēc aknes diagnosticēšanas.
Rozācija (rosacea, latīņu val. — sārts) ir hroniska, recidivējoša, iekaisīga dermatoze ar raksturīgām klīniskām izpausmēm sejas centrālajā daļā, kas sākas kā pārejoša, vēlāk stabila eritēma, fonā veidojoties teleangiektāzijām, papulām, pustulām, tauku dziedzeru un saistaudu hiperplāzijai. [1; 2]
Gaisa mitruma un krasu temperatūras maiņu dēļ cieš āda — kļūst sausa, rada diskomforta sajūtu, plaisā, ātrāk noveco, saasinās hronisku ādas slimību izpausmes. Svarīga pareiza kopšana, izvairīšanās no kairinātāju negatīvās ietekmes.
Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3]
27. maijā Bērnu slimnīcā tika svinīgi atklāti vairāki objekti, kas ievērojami uzlabo ārstniecības un aprūpes vidi, kā arī veicina pacientu, viņu ģimeņu un darbinieku labbūtību. Infrastruktūras uzlabošanas darbi notikuši, pateicoties Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma jeb Atveseļošanas fonda (AF) finansējumam
Jaunākie dati vēsta, ka GLP1 receptoru agonistu (RA) pievienošana terapijā 1.tipa cukura diabēta (CD) pacientiem samazina nopietnu kardiovaskulāro notikumu (MACE) un terminālas nieru mazspējas attīstības risku, nepaaugstinot diabētiskās ketoacidozes vai hipoglikēmijas riskus.
Atjaunināts nejaušinātu iedalījuma pētījumu sistemātiskais pārskats un metaanalīze parādīja, ka metilfenidāts (MPH) un deksmetilfenidāts (d MPH) ir saistīti ar nelielu, bet uzlabojumu līmeni klīniski nozīmīga noguruma mazināšanos pacientiem ar vēzi, salīdzinot ar placebo, kas kļūst klīniski nozīmīga aptuveni pēc 5 ārstēšanas nedēļām, nepalielinot ārstēšanas laikā radušos blakusefektu risku.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
Dupilumabs 300 mg, cendakimabs 360 mg un budezonīda perorāla suspensija 2 mg uzrādīja mērenu līdz augstu efektivitātes līmeni disfāgijas mazināšanā pusaudžiem un pieaugušajiem ar eozinofilo ezofagītu (EoE). Lielākā daļa pētīto terapiju, izņemot etrasimodu, nodrošināja histoloģisku remisiju.
