Arvien vairāk par psoriāzi runā kā par sistēmisku slimību, saucot to par “psoriātisku slimību”, jo procesā iesaistās ne tikai āda, bet arī locītavas un iekšējie orgāni. Un, iespējams, ka psoriāze ir neatkarīgs riska faktors blakusslimību attīstībai. [3]
Trihoskopija ir vienkārša, neinvazīva galvas ādas un matu dermoskopiska izmeklēšanas metode, izmantojot optisko dermatoskopu vai videodermatoskopu. Tā ļauj atpazīt morfoloģiskās struktūras, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci, un dod iespēju izvērtēt dermatoskopisko atradi dažādos galvas ādas rajonos, kas ir nepieciešami triholoģiskās diferenciāldiagnozes noteikšanai.
Katra ārsta profesionālā darbība saistīta ar ādas virsmas apskati. Vajadzība ieraudzīt, saskatīt un atpazīt veidojumus ir teju katrā specialitātē. Daudziem speciālistiem citās medicīnas nozarēs ir zināmas neskaidrības par ādas vēža iedalījumu un tā klasifikāciju. Šajā rakstā — mūsdienu koncepcija par ādas vēzi.
Pēdu mikoze ir hroniski norisoša slimība ar bojājuma lokalizāciju pēdas pirkstu starppirkstu krokās, pēdas ādā, kā arī ar biežu pēdas pirkstu nagu bojājumu. Cilvēki parasti inficējas sabiedriskās koplietošanas telpās, kur vesela cilvēka pēdas ādā var nokļūt dermatofīti, kas nelabvēlīgu faktoru ietekmē var izraisīt slimības klīniskos simptomus.
Atopiskais dermatīts ir hroniska, niezoša ādas iekaisuma slimība, kas parasti sākas zīdaiņu vecumā. Kopējā populācijā skar līdz 20 % bērnu un 1—3 % pieaugušo. Pēdējos 30 gados atopiskā dermatīta pacientu skaits ir dubultojies. [7]
Aprēķināts, ka 40 % ekzēmas uzliesmojumu gadījumus bērniem ārstē ar lokālām antibiotikām, bet pētījuma rezultāti uzrāda, ka nav ieguvumu no perorālu vai lokālu antibiotiku lietošanas bērniem ar vieglu ekzēmu.
Nereti pacienti, sajūtot niezi un lobīšanos galvas matainajā daļā, novērojot matu izkrišanu, ne tikai dodas pie speciālista dermatologa, venerologa, bet arī pie ģimenes ārsta, taču citkārt, uzskatot šīs sūdzības par maznozīmīgām, padomu vaicā aptiekā.
Rozācija ir hroniska, recidivējoša dermatoze, kas primāri ietekmē sejas ādu; tā skar ap 10 % Eiropas populācijas. [1; 2] Biežākās klīniskās pazīmes ir sejas apsārtums jeb eritēma, teleangioektātiski asinsvadu paplašinājumi un iekaisīgi papulozi elementi, smagākos gadījumos veidojas fibrozo audu sabiezējumi (biežākais — rinofīma) un patoloģiskajā procesā iesaistās acis (okulāra rozācija). [3; 4]
Klīniskā gadījuma aprakstā pacients ar bazaliomu galvas matainajā daļā. Pacients slimo jau vairāk nekā 20 gadu, taču diagnoze noteikta un histoloģiski apstiprināta tikai šogad. Tas ir atgādinājums tam, cik svarīgi katru no pacientiem izmeklēt a capite ad calcem (no galvas līdz kājām).
Katru dienu kaut maziem soļiem, bet uz priekšu — šādu moto sev izvēlējies dermatologs, dermatoskopijas aizsācējs Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes dermatoloģijas katedras asistents RAIMONDS KARLS.
2025. gadā Latvijā piedzima 11 957 bērni, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 100 gadu laikā. Mātes vidējais vecums, pirmajam bērniņam piedzimstot, — 28,1 gads, kas kopš 2014. gada palielinājies (iepriekš 26,3 gadi). Ginekoloģes, dzemdību speciālistes prof. Dace Rezeberga, Dr. Natālija Bērza, Dr. Katrīna Zaļkalniņa un ģimenes ārste Dr. Dina Florena kopīgā sarunā secināja, ka gan ginekologs, gan ģimenes ārsts var būt autoritāte pacientam un palīdzēt pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu reproduktīvās veselības jautājumos.
D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kas ir galvenais kalcija homeostāzes un kaulu vielmaiņas regulators. Tā deficīts ir plaši izplatīts — subklīnisks D vitamīna deficīts skar līdz pat 1 miljardu cilvēku visā pasaulē, [1] bet ziemas sezonā no D vitamīna deficīta (25(OH)D < 20 ng/mL) cieš aptuveni 40 % Eiropas iedzīvotāju. [2]
Aptieka Rāmkalni atrodas neparastā vietā — Gaujas upes ielejā, atpūtas parkā “Rāmkalni”. Šosejas malā, kur piestāj atpūtnieki, pusdienotāji, caurbraucēji, aktīvā dzīvesveida piekritēji. Arī tie, kuri nu jau iepazinuši aptiekas īpašo sortimentu. Atverot durvis, pirmais, ko var sajust, ir smarža, un pirmais, ar ko sastopas skatiens, — laipns smaids. Šo aptieku vada lielisks farmaceitu tandēms OLGA un LEONĪDS HODASĒVIČI.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
