Līdz šim dažādas terapijas pieejas pacientiem ar pemfigus nav analizētas pēc to ietekmes uz ilgtermiņa kardiovaskulārajiem vai metaboliskajiem iznākumiem. Tāpēc tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums, kur salīdzināta rituksimaba, azatrioprīna un mikofenolāta mofetila (MMF) ietekme uz šiem rādītājiem.
Bērniem ar atopisko dermatītu (AD) var būt paaugstināts kaulu lūzumu risks, secināts nacionāla mēroga kohorta pētījumā.
Iedzimti melanocītu nēvusi ir dzimumzīmju veids, ko veido melanīnu producējošas šūnas melanocīti, un bērnam tie ir piedzimstot vai parādās pirmajos dzīves mēnešos. Tiek saukti arī par kongenitāliem pigmentšūnu nēvusiem (KMN, congenital melanocytic nevus) vai iedzimtiem nēvusiem, kā arī gigantiskiem pigmentētiem nēvusiem.
Dzīves laikā niezi pieredz visi cilvēki. Nieze jeb pruritus ir dominējošs ādas slimību simptoms. Subjektīvi to var aprakstīt kā slikti lokalizētu, neadaptīvu, parasti nepatīkamu sajūtu, kas izraisa vēlmi kasīties un būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti.
Atopiskā dermatīta (AD) pārvaldībā tiek rekomendēti dažādi ādas mitrinātāji un emolienti, lai uzturētu ādas aizsargbarjeru un veicinātu atjaunošanās procesus. To efektivitāte un drošuma profils apskatīts Cochrane sistemātiska pārskata veidā.
Šogad no maija līdz septembrim melanomas pacientu atbalsta biedrība "Soli priekšā melanomai" jau trešo gadu organizēja izglītojošu kampaņu ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei, īstenojot vairākas aktivitātes. Noslēdzoties kampaņai, nosūtītas prasības Veselības ministrijai, NVD un SPKC.
Psoriāze ir hroniska autoimūna ādas slimība, kas skar 1—4 % pasaules iedzīvotāju. Tā kā slimība ir hroniska un pacientu ietekmē visa mūža garumā, tā negatīvi iespaido dzīves kvalitāti kopumā, jo pasliktina gan fizisko veselību, gan psihisko labbūtību, gan sociālo dzīvi.
Mūsdienās interneta meklējumu vēsturi var izmantot, lai noskaidrotu valdošās tendences veselības aprūpes jautājumos. Google Trends ir bezmaksas rīks, ar kā palīdzību iespējams iegūt datus par meklēšanas vēsturi un specifiskiem populācijas rādītājiem. Šajā pētījumā tika analizēta informācija par meklējumu vēsturi saistībā ar melasmu.
Zarnu mikrobiotu pēta jau sen, bet ādas mikrobiota nozīmīgu lomu ieguvusi tikai pēdējos gados. Īpaši šim jautājumam pievērsušies dermatologi un kosmetologi, piemēram, izstrādājot kopšanas līdzekļus, kas veiksmīgi mijiedarbotos ar mikrobiotu.
Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga nieze. Lielākoties pirmo reizi ar atopisko dermatītu saskaras bērna vecumā, bet pētījumi rāda, ka persistējošs un no jauna sācies atopiskais dermatīts ir bieži sastopams arī pieaugušajiem – ASV izplatība ir 7–11 %! Ņemot vērā slimības hroniskumu, tā nes sev līdzi arī slimības slogu.
Izpētīts, ka ārstēšanu ar levotiroksīnu ir droši pārtraukt katram ceturtajam pacientam no 60 gadu vecuma, un vairogdziedzera funkcija saglabājas adekvāta gadu bez medikamenta lietošanas. Pētījums veikts 58 ģimenes ārstu praksēs Nīderlandē.
Hronisku aknu slimību, īpaši cirozes, gadījumā, malnutrīcija ir bieža un klīniski nozīmīga komplikācija. Malnutrīciju ne vienmēr ir viegli pamanīt, jo tā var slēpties aiz šķidruma aiztures (ascīts, perifēra tūska) vai pat aptaukošanās, vienlaikus pastāvot muskuļu masas zudumam (sarkopēniska aptaukošanās). Sarkopēnija ir malnutrīcijas galvenā izpausme, un tā saistīta ar augstāku mirstību, infekciju risku, hospitalizācijas ilgumu un sliktākiem transplantācijas iznākumiem.
Pēc kādiem principiem jāvadās, izvēloties konkrēto bisfosfonātu osteoporozes pacientam? Kādos gadījumos jāpāriet uz terapiju ar denosumabu? Kādos gadījumos lemj par teriparatīda nozīmēšanu pacientam ar osteoporozi? Lasiet Dr. MAIJAS GUREVIČAS atbildes.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padome 2026. gada 9. aprīlī ievēlēja Inetu Derjabo par valdes locekli uz laiku. Viņa pildīs valdes locekļa pienākumus līdz brīdim, kad atklātā konkursā tiks ievēlēts pastāvīgs valdes loceklis.
Aptaukošanās izplatība Eiropā un Latvijā turpina pieaugt, un tā kļuvusi par riska faktoru ne tikai metaboliskām un kardiovaskulārām slimībām, bet arī elpošanas sistēmas traucējumiem. Eurostat dati liecina, ka 2022. gadā Eiropā vairāk nekā puse pieaugušo bija ar lieko svaru, bet aptuveni 23—24 % ar adipozitāti (ķermeņa masas indekss ≥ 30). Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā. Bronhiālā astma skar 5—8 % Eiropas pieaugušo, 4 % Latvijas iedzīvotāju. Pieaugot aptaukošanās sastopamībai, neizbēgami pieaug pacientu skaits, kam šīs abas slimības pastāv vienlaicīgi. [1; 2]
