Rozācija ir hroniska, recidivējoša dermatoze, kas primāri ietekmē sejas ādu; tā skar ap 10 % Eiropas populācijas. [1; 2] Biežākās klīniskās pazīmes ir sejas apsārtums jeb eritēma, teleangioektātiski asinsvadu paplašinājumi un iekaisīgi papulozi elementi, smagākos gadījumos veidojas fibrozo audu sabiezējumi (biežākais — rinofīma) un patoloģiskajā procesā iesaistās acis (okulāra rozācija). [3; 4]
Klīniskā gadījuma aprakstā pacients ar bazaliomu galvas matainajā daļā. Pacients slimo jau vairāk nekā 20 gadu, taču diagnoze noteikta un histoloģiski apstiprināta tikai šogad. Tas ir atgādinājums tam, cik svarīgi katru no pacientiem izmeklēt a capite ad calcem (no galvas līdz kājām).
Katru dienu kaut maziem soļiem, bet uz priekšu — šādu moto sev izvēlējies dermatologs, dermatoskopijas aizsācējs Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes dermatoloģijas katedras asistents RAIMONDS KARLS.
Onychomycosis (gr. onyx — nags, mykes — sēnīte) — onihomikoze, s. tinea unguium, patogēno sēņu — dermatofītu, nedermatofītu, pelējuma un rauga sēņu ierosināta hroniska, lipīga roku un/vai kāju nagu slimība, kad tiek bojāta naga un naga gultnes struktūra ar vai bez iekaisuma apkārtējos audos (paronīhija).
Pēdējos gados arvien pieaug ādas vēžu gadījumu skaits pasaulē, tāpēc dermatologi izstrādā un izvērš vērienīgas saules aizsardzības kampaņas. Atbildot uz šiem aizsardzības pasākumiem, vairāki zinātnieki un ārsti ir nobažījušies par pieaugošo D vitamīna deficītu.
Neārstēta smaga obstruktīva miega apnoja (OMA) saistīta ar īpaši agresīvu malignu ādas melanomu – šādi dati iegūti daudzcentru prospektīvā pētījumā.
Lai samazinātu ādas vēža saslimstības biežumu un mirstību, kā arī veiktu iedzīvotāju izglītojošo darbu, ik gadu maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiromelanomas diena. Šogad Eiromelanomas kampaņa Latvijā norisināsies jau astoto gadu, sešu dienu garumā no 16. līdz 21. maijam.
Nieze ir daudzu slimību nozīmīgs simptoms — ne tikai ādas iekaisīgu slimību (piemēram, atopiskais dermatīts), bet arī sistēmisku, neiroloģisku un autoimūnu slimību (piemēram, aknu vai nieru mazspēja, multiplā skleroze, celiakija) simptoms. Nesen pētījumos pierādīta niezes lielā ietekme uz dzīves kvalitātes rādītāju pasliktināšanos pacientiem.
Zinātnieki no Ņūkāstlas Universitātes (Lielbritānijā) atklājuši metabolisku enzīmu cilvēka ādas šūnās, kura aktivitāte samazinās, novecojot.
Atšķirt naevus no dzimumzīmes, izvērtēt, kurš naevus ir atipisks un kurš displastisks, izšķirt dažādos naevus, tos precīzi klasificēt — ar ādas veidojumu diferencēšanu “grēko” gan ģimenes ārsti, gan dermatologi, gan onkologi. Šajā rakstā šie jautājumi izskaidroti tā, lai diferencēt ādas veidojumus ikdienas darbā būtu vieglāk.
B12 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns ar sarežģītu struktūru, kas pazīstams arī kā kobalamīns, nozīmīgs šūnu metabolismā, īpaši DNS sintēzē, metilēšanā un mitohondriju funkcionalitātē. [1] Tā trūkums var izraisīt hematoloģiskus un neiroloģiskus traucējumus, tomēr šie klīniskie iznākumi izpaužas salīdzinoši vēlu. Agrīnā B12 vitamīna deficīta diagnostika ir izaicinošs uzdevums.
ASV Slimību profilakses un kontroles centra 2022.gada dati rāda, ka 1 no 31 astoņgadniekam ir autiskā spektra traucējumi (AST). Aprēķini liecina par AST pieaugumu salīdzinot ar 2020.gada datiem, kur AST konstatēti 1 no 36 astoņgadniekiem. Šie dati publicēti CDC’s Morbidity and Mortality Weekly Report.
Funkcionāls hipogonādisms (FH) kā koncepts ir aizstājis vēlīni sākušos hipogonādismu, kas var tikt diagnosticēts vīriešiem novecošanās periodā. FH ir klīnisks un bioķīmisks sindroms, kas raksturojas ar tipiskiem klīniskiem simptomiem un testosterona deficītu vīriešiem pēc 40 gadu vecuma, un var tikt diagnosticēts, izslēdzot organiskus hipogonādisma iemeslus.
Ēšanas traucējumi ir kompleksa psihisko traucējumu grupa, kam raksturīga izmainīta uztvere un domāšana par uzturu, sava ķermeņa masu un formu, kas var kaitēt fiziskajai veselībai līdz pat dzīvību apdraudošam stāvoklim. Ierasts uzskatīt, ka ēšanas traucējumi visbiežāk sākas un tiek diagnosticēti pusaudžu vecuma meitenēm, retāk jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam un zēniem. [1]
Gada laikā ASV tiek veikti apmēram 93 miljoni datortomogrāfijas (DT) izmeklējumi 62 miljoniem pacientu. DT ir plaši izmantots attēldiagnostikas rīks, kas palīdz noteikt diagnozi un attiecīgi uzlabot pacienta klīnisko iznākumu. Tomēr, jāņem vērā arī izmeklējuma jonizējošā starojuma līmenis, kas ir saistīts ar paaugstinātu vēža risku. Vairāki lielapjoma retrospektīvi kohortas pētījumi norādījuši, ka bērnības DT ekspozīcija saistīta ar paaugstinātu risku attīstīties hematoloģiskām malignām neoplazmām un smadzeņu vēzim.
